HM cietums Pentridžs bija Austrālijas cietums, kas uzcelts 1850. gadā Koburgā, Viktorijas štatā. Pirmie ieslodzītie ieradās 1851. gadā. Cietumu slēdza 1997. gada 1. maijā. Pentridžs ilgu laiku bija pazīstams ar iesauku "The Bluestone koledža" (bieži arī "Koburgas koledža" vai "koledža zināšanu"), jo centrālās ēkas un aizsargmūri bija celtas no vietējā bluestone (bazalta) akmens.
Vēstures pārskats
Cietums tika izveidots 19. gadsimta vidū, kad pilsētas un valsts vajadzības pēc ilgstošajām cietumu ēkām pieauga. Pentridžs kalpoja kā galvenais reģionālais sodu izpildes un remand (pagaidu) centrs, tur tika ieslodzīti gan parastie noziedznieki, gan smagi noziegumi veikušie likumpārkāpēji. Vēsturē Pentridžs arī ieguva uzmanību saistībā ar nāvessodiem — 1967. gadā te tika izpildīts pēdējais oficiālais nāvessods Austrālijā (Ronald Ryan), kas palicis kā nozīmīgs punkts diskusijās par statūta izmaiņām un soda viedokļiem.
Arhitektūra un ainavu dārzniecība
Cietuma ansamblī dominēja masīvi bluestone mūri, nocietinātas ēkas un dažādu režīmu sektori. Teritorijas labiekārtošanā un zaļo zonu koncepcijā nozīmīgu ieguldījumu sniedza ainavu dārznieks Hjū Linakers (Hugh Linaker), kura plānojums radīja parku un alejām līdzīgu vidi ap cietuma ēkām — šī kombinācija starp nocietinājumu arhitektūru un rūpīgi iekārtotiem dārziem piešķīra Pentridžam raksturīgu izskatu.
Slēgšana un iemesli
- Novecojušas ēkas un infrastruktūra, kas vairs neatbilda mūsdienu cietumu drošības un cilvēktiesību standartiem.
- Valsts politika virzījās uz arvien modernāku, centralizētu vai alternatīvu ieslodzījuma vietu tīklu veidošanu.
- Ekonomiski izdevīgāk bija slēgt vietas ar augstām uzturēšanas izmaksām un pārvietot ieslodzītos uz jaunākām ēkām.
Pēc slēgšanas — nojaukšana un attīstība
Kopš slēgšanas lielu daļu cietuma teritorijas ir pārbūvējuši vai nojaukuši, lai atbrīvotu vietu dzīvojamām ēkām un komerciālai izmantošanai. Ziemeļu daļu attīsta Valad Property Group, bet pārējo teritoriju — projekts, kas pazīstams kā Pentridge Village. Daļa vēsturisko ēku ir saglabāta un adaptēta jaunai izmantošanai (dzīvokļi, biroji, restorāni, kultūras telpas), taču ievērojama cietuma daļa tika nojaukta vai būtiski pārbūvēta.
Attīstības plānos ietilpst arī liela apjoma jaunbūves — piemēram, ieplānots 16 stāvu moderns daudzdzīvokļu nams kā viens no redzamiem projektiem. Šādas būves ir radījušas plašas sabiedrības diskusijas par teritorijas mērogu un raksturu.
Mantojums, tiesību aizstāvība un pretrunas
Daļa Pentridža ēku un struktūru ir iekļautas valsts vai vietējā nozīmes mantojumā, tādēļ jebkura pārveidošana piesaistīja Heritage Victoria un citu institūciju uzmanību. Tomēr attīstības ieceres, kuras apstiprinājusi Heritage Victoria, ir izraisījušas pretrunas: National Trust un citi vēstures aizstāvji iebilst pret daļēju ārsienu nojaukšanu un jaunu dzīvokļu būvēšanu starp vēsturiskajām ēkām. Kritiķi uzsver, ka pārāk agresīva attīstība var zaudēt vietas autentiskumu un mainīt vēsturisko ainavu rūpnieciskā un kultūras kontekstā.
Izmantotās zonas un tūrisms
Pateicoties adaptīvai pārvaldībai, daļa bijušā cietuma tagad kalpo sabiedriskām funkcijām — ir izveidotas mazas tirdzniecības zonas, kafejnīcas, biroji, dzīvokļi un vietas kultūras pasākumiem. Vietējo iedzīvotāju un tūristu interese par Pentridžu turpinās; tiek rīkotas gida ekskursijas un vietējie pasākumi, kas iepazīstina ar cietuma vēsturi, arhitektūru un to, kā vieta pārvērtusies kopš slēgšanas.
Kopsavilkums
Pentridžs ir spēcīgs piemērs tam, kā vēsturiskais mantojums var nonākt spraigā saskarē ar mūsdienu attīstības tirgus prasībām. No vienas puses — saglabāt memoriju par ieslodzījuma periodu, arhitektūru un ainavu; no otras — nodrošināt vietai jaunu, dzīvi un ekonomisku funkciju. Turpmākā attīstība un saglabāšanas lēmumi ietekmēs to, kā Pentridža stāsts tiks saglabāts un interpretēts nākamajām paaudzēm.
