Medus karš (1830. gadi): Aiovas un Misūri asiņainais robežstrīds

Koordinātas: 40°35′N 93°28′W / 40.58°N 93.46°W / 40.58; -93.46

Medus karš bija asiņains, taču īslaicīgs robežstrīds, kas 1830. gados (it īpaši 1838.—1839. g.) izbūtinājās starp Aiovas (vispirms kā Viskonsinas teritorijas, pēc tam Aiovas teritorijas daļa) un Misūri par precīzu starpvalstu robežu. Strīds neradās no viena notikuma, bet no vairākiem paralēliem faktoriem un kļūdām kartēs un mērījumos.

Fons un cēloņi

Medus karu izraisīja domstarpības par aptuveni 9,5 jūdzes (15,3 km) platu zemes joslu gar abu teritoriju robežu, kas aptvēra visu šo robežu (sk. karti). Pamata iemesli bija trīs savstarpēji saistīti faktori:

• Misūri konstitūcijas noteikumi un to interpretācija attiecībā uz robežu; dažādas teksta lasīšanas un vēsturiskās interpretācijas radīja neskaidrības;
• Luiziānas pirkuma agrās uzmērīšanas nepilnības un dažādi mērījumu punkti (saukta arī par Sullivan Line problēmu) — kartes un uzmērījumi laika gaitā radīja atšķirības starp to, ko uzskatīja par pareizu robežu;
• līgumi ar Amerikas pamatiedzīvotājiem un to interpretācija, kas ietekmēja, kuras zemes piederēja kādai valsts pārvaldei vai bija atvēlētas citiem lietojumiem.

Gaita — no spriedzes līdz konfrontācijai

Strīda laikā abas puses mobilizēja vietējās milicijas. Konflikta epizodes ietvēra vairākus simboliskus un provokatīvus notikumus:

• Misūri šerifs mēģināja iekasēt nodokļus no teritorijas iedzīvotājiem, kuru piederība bija pretrunīga; viņu arestēja vietējie iedzīvotāji, kuri apgalvoja, ka nodokļi tiek iekasēti ārpus Misūri jurisdikcijas;
• par atbildes pasākumu Aiovas iedzīvotāji nocirta trīs koka stumbrus ar bišu stropiem (tātad — medus kokus), kurus piederēja Misūri iedzīvotāji; šis incidents deva konfliktam populāro nosaukumu „Medus karš”;
• lai gan notika aresti un abas puses izrādīja bruņotu gatavību, nekādi lielāka mēroga kaujasspēki nenotika un cilvēku upuru nebija — konflikts galvenokārt bija juridiskas un simboliskas dabas, taču radīja reālu spriedzi reģionā.

Tiesas iznākums un nozīme

Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa galu galā izbeidza strīdu par labu Aiovai. Tiesas lēmums noteica, ka gandrīz taisnā Aiovas valsts robeža iet pa Des Moines upi uz dienvidiem aptuveni 30 jūdžu (48 km) garumā, līdz tā sasniedz Misisipi upi pie Keokuk. Šis tiesas spriedums nostiprināja federālo autoritāti robežstrīdu risināšanā un deva precedentu tam, kā risināt līdzīgus starpvalstu pārrobežu nesaskaņu jautājumus.

Sekas un mantojums

Medus karš palika kā lokāls, bet simbolisks piemērs tam, cik nozīmīgas ir precīzas kartes, skaidri juridiski noteikumi un centralizēta strīdu izšķiršana. Tas arī parādīja, kā vietējās provokācijas (piemēram, medus koku nociršana) var kļūt par plašāka politiska konflikta katalizatoriem. Mūsdienās notikums tiek pieminēts gan kā stāsts par robežstrīdiem Amerikas paplašināšanās periodā, gan kā humors — „karš”, kurā kaujā tika nocirsti trīs koki un netika lietota uguns.

Galvenie notikumi īsumā:

• 1830. gadi: pamati strīdam — robežu noteikšanas neskaidrības pēc Luiziānas pirkuma mērījumiem;
• 1838.—1839.: spriedze pieaug, izvēršas militāra mobilizācija un lokālas konfrontācijas (aressti, medus koki);
• Vēlāk: ASV Augstākā tiesa nosaka robežu par labu Aiovai — robeža seko Des Moines upei līdz Misisipi upei pie Keokuk.

Medus kara epizode ir noderīgs piemērs vēstures mācībām par to, kā tehniskas kļūdas, juridiskas neprecizitātes un vietējas pretenzijas var izvērsties par plašāku starpvalstu konfliktu, ja tās netiek savlaicīgi risinātas tiesiski.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas bija strīdus teritorijas koordinātas?

J: Kas izraisīja Medus karu?

J: Kā tas beidzās?

J: Kas notika šī kara laikā?

J: Kur notika šis konflikts?

Meklēt pēc burta