Horst-Wessel-Lied ("Horsta Vessela dziesma"), pazīstama arī kā Die Fahne hoch ("Augsti paceltā karogā"), bija nacistu partijas himna no 1930. līdz 1945. gadam. No 1933. līdz 1945. gadam tā bija arī Vācijas valsts himnas sastāvdaļa. Dziesma simbolizēja SA paramilitāro kustību un kļuva par vienu no redzamākajiem nacistu režīma ideoloģiskajiem simboliem.
Dziesmas vārdus 1929. gadā sacerēja Horsts Vesels (Horst Wessel), nacistu aktīvists un nacistu milicijas SA komandieris Berlīnes Frīdrihšteinas rajonā. Veselu 1930. gada janvārī nogalināja kāds komunistu aktīvists, un Berlīnes gauleitera Dr. Jozefa Gēbelsa propagandas aparāts padarīja viņu par nacistu kustības galveno mocekli. Dziesma kļuva par nacistu partijas oficiālo iesvētīšanas dziesmu (Weihelied), un to bieži izmantoja partijas pasākumos un SA dziedāja ielu gājienu laikā, lai vienotā, militārā manierē mobilizētu atbalstītājus.
Izcelsme un melodija
Vārdu autors ir zināms — Horsts Vesels — taču dziesmas melodijas precīza izcelsme un autorība ir diskusiju objekts. Daļa pētnieku norāda, ka melodija varbūt aizgūta vai radīta, iedvesmojoties no tā laika korporāciju, studentu vai dziesmu tradīcijām; citi atzīmē, ka tā var būt vienkāršs tautas vai marša motīvs, kas adaptēts. Neatkarīgi no izcelsmes, melodija kļuva par viegli atpazīstamu kara laika himnas elementu, kas tika plaši reproducēts radio, plakātos un publiskos pasākumos.
Pielietojums un propagandas loma
Nacistu režīms izmantoja Horst-Wessel-Lied ne tikai kā dziesmu, bet arī kā ideoloģisku rīku: to izpildīja partijiskos pasākumos, parādēs, propagandas filmās un radio pārraidēs. Jozefs Gēbels un citi propagandas vadītāji Veselu nostādīja kā simbolisku upuri, kas nostiprināja stāstu par cīņu pret "iemeslu ienaidniekiem".
Radās arī sociāla rituāla komponenta: 1934. gadā pie drukātas dziesmas versijas tika pievienots noteikums, ka, dziedot pirmo un ceturto pantiņu, labā roka jāpaceļ "Hitlera sveicienā". Tas ieviesa obligātu ķermeņa valodas elementu, kas vēl vairāk sasaistīja himnu ar nacistisko lojalitāti un militarizēto disciplīnu.
Pēckara likumiskā nostāja
Kad 1945. gadā nacistu režīms sabruka, Horst-Wessel-Lied tika aizliegta. Mūsdienu Vācijā un Austrijā dziesmas teksts un melodija ir plaši aizliegtas publiskam lietojumam. Vācijā publiska nacistisku simbolu, himnu un sloganu izmantošana regulēta ar Strafgesetzbuch 86. un 86.a pantu, un to interpretē kā aizliegumu izplatīt un slavēt totalitāras organizācijas simboliku. Tomēr likums paredz izņēmumus, kas ļauj šādu materiālu izmantot izglītības, ziņošanas vai zinātniskos pētījumos, kā arī kontekstā, kur tas nav vērsts uz slavināšanu.
Austrijā līdzīgi pastāv aizliegumi un sankcijas par nacistisku simbolu un ideoloģiju publisku izmantošanu, kuru mērķis ir ierobežot idejas, kas var veicināt vardarbīgu ekstremismu.
Mūsdienu atbilstība un strīdi
Pat vairāk nekā 70 gadus pēc Otrā pasaules kara Horst-Wessel-Lied saglabā spēcīgu simbolisku nozīmi un saista ar nacistu ideoloģiju. To mēdz izmantot nelegālas vai neoficiālas grupas, kas identificējas ar neonacismu, bieži mainot tekstu vai melodiju, lai izvairītos no tiesisku ierobežojumu tiešas pārkāpšanas. Tas rada pastāvīgu sabiedrisku un tiesisku diskusiju par to, kā sabiedrībai un tiesu sistēmai vislabāk reaģēt uz simboliem, kas saistīti ar vardarbīgu un totalitāru ideoloģiju.
Īsi par saturu
- Tēma: himna slavina cīņu, upuri un militāru disciplīnu, kas atbilst SA un nacistu ideoloģiskajai retorikai.
- Autors: vārdu autors Horsts Vesels (1929), melodijas autorība nav pilnīgi skaidra.
- Juridiskais statuss: publiska izpilde vai izplatīšana Vācijā un Austrijā parasti ir aizliegta, izņemot izglītojošus vai zinātniskus mērķus (saskaņā ar Strafgesetzbuch 86. un 86.a pantu).
Šī dziesma ir nozīmīgs piemērs tam, kā mūzika un personificēti stāsti var tikt izmantoti politiskā propaganda kontekstā, un kā mūsdienu sabiedrības tiesiska un ētiskā reakcija cenšas ierobežot šādu simbolu atdzimšanu.
