Viesuļvētra Sandija bija Atlantijas okeāna liels un destruktīvs tropiskais ciklons, kas 2012. gada oktobra beigās ietekmēja daļu Karību jūras reģiona, Atlantijas okeāna vidusdaļas un Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumu daļu. Sandija bija viena no lielākajām viesuļvētrām pēc diametra — aptuveni 1100 jūdzes (1800 km) — un sasniedza sauszemi ASV austrumu piekrastē un Kanādas austrumos (Jaunskotijā). Tā bija 2012. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas astoņpadsmitais tropiskais ciklons, astoņpadsmitā nosauktā vētra un desmitā viesuļvētra.
Meteoroloģiskā attīstība un ceļš
Sandija izveidojās no tropiskā viļņa Karību jūras rietumu daļā 22. oktobrī. Tā strauji pastiprinājās, pārtopot vispirms par tropisko depresiju un pēc aptuveni sešām stundām — par tropisko vētru. Sandija lēnām virzījās uz ziemeļiem, virzienā uz Lielajām Antiļām, kur turpināja stiprināties. 24. oktobrī Sandija sasniedza sauszemi Jamaikā, un vēlāk tās spēks tika paaugstināts līdz viesuļvētrai. Vētra otrreiz sasniedza sauszemi Kubā, kur tā īslaicīgi bija spēcīgāka un sasniedza trešās kategorijas viesuļvētras spēku.
Pēc Karību reģiona ietekmes Sandija vāja un saglabāja plašu laukumu, virzoties ziemeļrietumu virzienā pa Karību jūru un līči, kas deva tam plašu vēja lauku. Tuvāk ASV krastam vētra mijiedarbojās ar auksto fronti un ar citiem atmosfēras procesiem, kas noveda pie tās pārvēršanās par post-tropisku ciklonu pirms galvenās ietekmes uz ASV ziemeļrietumu piekrasti. Galvenā ietekme ASV notika 29. oktobrī, kad centra apvidū izraisījās ļoti liels vēja lauks un spēcīga cunami līmeņa vētras izraisīta jūras pieplūde.
Postījumi, bojāgājušie un ekonomiskās sekas
Karību jūras reģionā Sandija izraisīja plašus postījumus — bojā gāja vismaz 43 cilvēki (Karību jūras reģionā 40, Bahamu salās 3). Pēc tam, virzoties uz ziemeļiem, viesuļvētra radīja smagas sekas arī ASV un Kanādā. Sandija izraisīja plašas plūdus, vētru postījumus, elektrosistēmu sabrukumu un infrastruktūras bojājumus, īpaši Ņūdžersijā un Vašingtonā (DC) un Konektikutā, Merilendā, Masačūsetsā, Ņujorkā, Pensilvānijā, un Virdžīnijā. 26. oktobrī Vašingtonas mērs Vinsents Greijs (Vincent Gray) izsludināja ārkārtas stāvokli, un tajā pašā dienā ārkārtas stāvokļus izsludināja arī vairāku štatu gubernatori.
29. oktobrī Sandija sasniedza sauszemi Ņūdžersijā, kur — īpaši piekrastes zonās — radās smagi postījumi: applūda nami, sabrukusi infrastruktūra, tika bojātas elektrolīnijas un transporta tīkli. Ņujorkā liels platību applūda zemo piekrastes rajonu, zemūdens transporta tunelis un metro sistēmas daļas tika slēgtas, un pilsētā bija ilgstoši elektroapgādes traucējumi. Kopējie ekonomiskie zaudējumi ASV tika novērtēti miljardos dolāru; Sandija kļuva par vienu no dārgākajām viesuļvētrām ASV vēsturē, otrā pēc viesuļvētras Katrīna (2005. gadā), ar kopējām izmaksām aptuveni desmitiem miljardu dolāru.
Reakcija, glābšanas darbi un atjaunošana
Valdības institūcijas, vietējās pašvaldības un starptautiskas palīdzības organizācijas reaģēja, izsludinot evakuācijas rīkojumus krasta zonās, atverot pagaidu patversmes un organizējot ātru palīdzību skartajiem reģioniem. Federālā avārijas palīdzība un veterānu aģentūras (FEMA un citas) iesaistījās atkopšanā un infrastruktūras atjaunošanā. Daudzviet notika plaši atjaunošanas darbi elektrības atjaunošanai, ceļu un tiltu labošanā, kā arī mājokļu atgriešanā drošā stāvoklī.
Ietekme un mantojums
Sandija atstāja ilgstošas sekas gan materiālajos zaudējumos, gan sabiedriskajā diskusijā — īpaši par urbānās piekrastes aizsardzību, pilsētu gatavību ekstrēmiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmi uz vētru stiprumu un intensitāti. Pēc Sandijas sekoja plašs plānošanas un būvnormu pārskatīšanas periods piekrastes apvidos, kā arī ieguldījumi infrastruktūras stiprināšanā un atgūšanas kapacitātes palielināšanā.
Sandija paliek atmiņā kā plaša mēroga un negaidīti spēcīga vētra, kas skāra vairākus reģionus un parādīja to, cik liela nozīme ir savlaicīgai sagatavotībai, civilajai aizsardzībai un koordinētai atbalsta sistēmai ārkārtas situācijās.
