Antimikrobiālie (pretmikrobu) līdzekļi: veidi, darbība un piemēri

Uzziniet par antimikrobiāliem līdzekļiem — veidiem, darbības principiem un praktiskiem piemēriem (antibiotikas, antiseptiķi, dezinfekcijas līdzekļi).

Pretmikrobu līdzeklis ir līdzeklis, kas iznīcina mikroorganismus vai aptur to augšanu. Pretmikrobu zāles var sagrupēt pēc mikroorganismiem, pret kuriem tās galvenokārt iedarbojas. Piemēram, antibiotikas lieto pret baktērijām, bet pretsēnīšu līdzekļus lieto pret sēnītēm. Tos var klasificēt arī pēc to funkcijas. Līdzekļus, kas nogalina mikrobus, sauc par mikrobicīdiem, bet tos, kas tikai aptur to augšanu, sauc par biostatiskiem. Pretmikrobu zāļu lietošanu infekcijas ārstēšanai sauc par pretmikrobu ķīmijterapiju, savukārt pretmikrobu zāļu lietošanu infekcijas profilaksei sauc par pretmikrobu profilaksi.

Galvenie antimikrobiālo līdzekļu veidi ir dezinfekcijas līdzekļi (piemēram, balinātājs), kas iznīcina dažādus mikrobus uz nedzīvām virsmām, lai novērstu slimību izplatīšanos, antiseptiķi (kurus uzklāj uz dzīviem audiem un palīdz samazināt infekciju operācijas laikā) un antibiotikas (kuras iznīcina mikroorganismus organismā). Ar terminu "antibiotika" sākotnēji apzīmēja tikai tos radījumus, kas iegūti no dzīviem mikroorganismiem, bet tagad to lieto arī sintētiskiem līdzekļiem, piemēram, sulfonamīdiem vai fluorhinoloniem. Arī agrāk šo terminu attiecināja tikai uz antibakteriāliem līdzekļiem, taču tā nozīme ir paplašinājusies, ietverot visus pretmikrobu līdzekļus. Antibakteriālos līdzekļus var iedalīt baktericīdos līdzekļos, kas iznīcina baktērijas, un bakteriostatiskos līdzekļos, kas palēnina vai aptur baktēriju augšanu. Reaģējot uz to, turpmākajā antibakteriālo tehnoloģiju attīstībā ir radīti risinājumi, kas var ne tikai apturēt baktēriju augšanu. Tā vietā ir izstrādāti noteikta veida poraini barotnes veidi, kas mikrobus iznīcina saskarē.

Galvenie pretmikrobu līdzekļu tipi

• Antibiotikas — sistēmiski vai lokāli lietojamas zāles, kas iedarbojas uz baktērijām.
• Antivirotikas — preparāti, kas kavē vīrusu replikāciju (piem., pretgripas līdzekļi, pretvīrusu zāles HIV, hepatīta ārstēšanai).
• Pretsēnīšu līdzekļi (antimycotici) — zāles un līdzekļi sēnīšu infekciju ārstēšanai.
• Antiparazitārie līdzekļi — medikamenti pret parazītiem (piem., tārpu ārstēšanā vai malārijas profilaksē).
• Antiseptiķi — ķīmiskas vielas, ko lieto uz dzīviem audiem (piem., ādas attīrīšanai pirms operācijas): alkoholi, joda preparāti, hlorheksidīns u.c.
• Dezinfekcijas līdzekļi — lieto uz nedzīvām virsmām, lai likvidētu mikrobus (piem., balinātājs, hloru saturoši preparāti, spirdzins, kvarternie amonija savienojumi).
• Sterilizācijas līdzekļi un metodes — iznīcina visus mikroorganismus, izmanto autoklāvus, žāvēto siltumu, plazmu, starojumu vai etilēnoksīdu.
• Antimikrobiālās virsmas un pārklājumi — materiāli ar sudraba jonām, vara vai speciālām polimēru pārklātnēm, kas kavē mikrobu pieķeršanos vai nogalina tos tiešā kontaktā.

Darbības mehānismi

Pretmikrobu līdzekļi iedarbojas dažādos līmeņos. Galvenie mehānismi:

• Šūnu sienas vai šūnapvalka sintēzes inhibēšana — piemēram, beta‑laktāmu grupas antibiotikas (penicilīni, cefalosporīni) traucē peptidoglikāna veidošanos baktēriju šūnu sienā, izraisot līšanu.
• Proteīnu sintēzes kavēšana — tetraciklīni, makrolīdi, aminoglikozīdi un citi ietekmē ribosomas, novēršot nepieciešamo proteīnu ražošanu.
• Nukleīnskābju sintēzes traucēšana — fluorhinoloni (piem., norfloksacīns) traucē DNS girāzes darbību; rifamicīni kavē RNS polimerāzi.
• Metabolo ceļu inhibēšana — sulfonamīdi un trimetoprims kavē folātu metabolismu, kas nepieciešams DNS sintēzei.
• Šūnapvalka vai membrānas bojāšana — polimiksīni un daži antiseptiķi bojā plazmatisko membrānu, izraisot satura izplūdi un šūnas nāvi.
• Oksidatīvā bojājuma inducēšana — peroksīdi un daži dezinfekcijas līdzekļi rada reaktīvus skābekļa savienojumus, kuri bojā mikrobu komponentes.
• Biofilmu veidošanās kavēšana vai iznīcināšana — īpaši svarīgi medicīniskajās ierīcēs; dažas vielas un fiziskās metodes palīdz samazināt aizsargājošu biofilmu slāni.

Spektrs, lietošana un drošība

Pretmikrobu līdzekļu spektrs var būt šaurš (tikai pret nedaudzām sugām) vai plata spektra (pret daudziem mikroorganismiem). Izvēle atkarīga no infekcijas cēloņa, pacienta veselības, alerģijām un vietējās rezistence situācijas.

Lai samazinātu blakusparādības un rezistences veidošanos, ir svarīgi:

• lietošanas pamatā izmantot mikrobioloģiskus testus (ja iespējams),
• izvēlēties pēc iespējas šaurāku efektīvu līdzekli,
• ievērot pareizu devu un ārstēšanas ilgumu,
• neizmantot antibiotikas vīrusu infekciju (piem., saaukstēšanās) ārstēšanai.

Rezistence un tās ierobežošana

Antimikrobu rezistence ir globāla problēma. Baktērijas un citi mikroorganismi var attīstīt mehānismus, kas mazina līdzekļu iedarbību:

• enzīmu veidošana, kas inaktivē medikamentu (piem., beta‑laktamāzes),
• mērķstruktūru modifikācija,
• aktīva izsviešana ārā no šūnas (efflux pump),
• samazināta medikamenta iekļūšana šūnā.

Novēršanai nepieciešama zinoša recepšu prakse (antimikrobiāla stevardība), infekcijas kontrole slimnīcās, vakcinācija, higiēnas pasākumi un ierobežota antibiotiku lietošana lauksaimniecībā.

Piemēri

• Antibiotikas: penicilīni (amoksicilīns), cefalosporīni, tetraciklīni, makrolīdi (azitromicīns), aminoglikozīdi (gentamicīns), fluorhinoloni (ciprofloxacin) u.c.
• Antiseptiķi: 70% izopropilspirts/etanols, joda šķīdumi, hlorheksidīns.
• Dezinfekcijas līdzekļi: nātrija hlorīta bāzes balinātāji, ūdeņraža peroksīds, kvarternie amonija savienojumi, fenoli.
• Antifungāli: azoli (ketokonazols), polienu grupa (amfotericīns B), echinokandīni.
• Antivirotikas: oseltamivirs (pret gripu), aciklovirs (pret herpes vīrusiem), dažādi mūsdienu pretvīrusu līdzekļi HIV/HCV.

Sterilizācija un dezinfekcijas prakse

Medicīniskiem instrumentiem bieži nepieciešama sterilizācija (pilnīga mikroorganismu iznīcināšana) ar autoklāvu (tvaika spiediena metode), sauso karstumu, gāzi (etilēnoksīds), jonizējošo starojumu vai filtrāciju. Virsmas dezinfekcija atkarīga no piesārņojuma veida, nepieciešamā spektra un kontaktlaika.

Noslēgums

Antimikrobiālie līdzekļi ir būtiski infekciju ārstēšanā un profilaksē. Pareiza izvēle, lietošana un piesardzība — tostarp rezistences profilakses pasākumi — nodrošina to ilgtermiņa efektivitāti un drošību pacientiem un sabiedrībai kopumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pretmikrobu līdzeklis?

J: Kā tiek klasificētas pretmikrobu zāles?

J: Kas ir antimikrobiālā ķīmijterapija?

J: Kas ir antimikrobiālā profilakse?

J: Kādi ir daži piemēri par izplatītākajiem antimikrobiālo zāļu veidiem?

J: Kā laika gaitā ir mainījusies jēdziena "antibiotika" nozīme?

J: Kā antibakteriālie līdzekļi tiek iedalīti sīkāk?

Meklēt pēc burta