Austrālijas pamatiedzīvotāju mūzika: tradīcijas, instrumenti un ietekme

Iepazīstiet Austrālijas pamatiedzīvotāju mūziku — tradicionālas melodijas, didžeridu un reģionālie instrumenti, rituāli un to ietekme uz mūsdienu rokenrolu, repu un pasaules mūziku.

Austrālijas pamatiedzīvotāju mūzika ietver Austrālijas aborigēnu un Torresa šauruma salinieku mūziku. Viņi visi tiek dēvēti par Austrālijas pamatiedzīvotājiem. Tā ietver dažādus atšķirīgus tradicionālos mūzikas stilus, ko praktizē Austrālijas pamatiedzīvotāji. Tajā ir arī dažādi mūsdienu mūzikas stili un to sintēze ar Eiropas tradīcijām. Mūzika ir veidojusi nozīmīgu šo tautu sociālo, kultūras un ceremoniālo rituālu sastāvdaļu. Tas attiecas gan uz tālāko pagātni, gan mūsdienām. Ir izpildījumi un mūzikas instrumenti, kas ir raksturīgi tikai konkrētiem reģioniem vai Austrālijas pamatiedzīvotāju grupām. Dažas mūzikas tradīcijas ir kopīgas lielā Austrālijas kontinenta daļā un pat ārpus tā. Torresa šauruma salu iedzīvotāju kultūra ir daļa no Jaunās Gvinejas.

Papildus šīm tradīcijām ir arī 18. gadsimta Eiropas kolonizācijas ietekme. Tāpat arī cittautu mākslinieki un izpildītāji savos darbos ir izmantojuši Austrālijas pamatiedzīvotāju stilus un instrumentus. Mūsdienu mūzikas stilos, piemēram, rokenrola, kantri, repa un regeja mūzikā ir piedalījušies dažādi ievērojami Austrālijas pamatiedzīvotāju izpildītāji.

Tradīcijas un funkcija sabiedrībā

Pamatiedzīvotāju mūzika bieži ir cieši saistīta ar stāstiem par radīšanu, zemi, ciltskultūras likumiem un cilšu attiecībām. Viens no svarīgiem jēdzieniem ir songlines (dziesmu līnijas) — orālas dziesmas, kas satur ģeogrāfiskas norādes, mitoloģiju un likumu interpretācijas. Dziesmas un horeogrāfija tiek nodotas no paaudzes paaudzē, kalpojot gan kā izglītības līdzeklis, gan kā rituāla elements: iniciācijās, laulībās, pēcnācēju piemiņās un lūgšanās par labvēlību dabai un medībām.

Galvenie tradicionālie instrumenti

• Didgeridoo (yidaki): pūšamais koka instruments, kas tradicionāli nāk no Ziemeļaustrālijas. Radīts no dabīgi iepuvušiem kokiem, tam raksturīga apstīna elpa (circular breathing), kas ļauj radīt nepārtrauktu skaņu. Tā nosaukums un spēlēšanas stils var atšķirties starp tautām (piem., Yolŋu sauc to par yidaki).
• Klapstiks (bilma): divi koka vai kaula gabali, kas sitas kopā, nodrošinot ritmu un pavadošu elementu dziesmām un dejām.
• Bullroarer: plakans, rotējošs instruments, kas rada zemu, vibrējošu skaņu — bieži izmanto ceremonijās un iniciācijās. Dažiem citiem instrumentiem un to izmantošanas veidiem ir stingri kultūras ierobežojumi.
• Plakstiņi, bungas un perkusijas: Torresa šauruma salās plaši izmanto bungas, tāpat kā conch (sākumpūte) un koka ritma instrumentus, kas rada jūras reģionam raksturīgu skanējumu.
• Mēles un stīgas instrumenti: dažās kopienās tiek lietoti mēles klavieres tipa piederumi un vienstīgas lokveida instrumenti (mouthbow), kas tiek pielāgoti vietējiem mūzikas stiliem.

Vokālās tehnikas un ansambļu tradīcijas

Vokālās izteiksmes ietver plašu krāsu: no vienbalsīgas, nomodulētas dziedāšanas līdz vairākkārtējai polifonijai un dvēseles toniem ar dziļu nosēdumu, kas raksturīgs konkrētām teritorijām. Dziesmas var būt ļoti ritmiski strukturētas, ar izteiktu ķermeņa tautu elementu — dziedāšana bieži savienota ar deju, ķermeņa sitieniem un sejas apgleznošanu.

Atšķirības starp aborigēnu un Torresa šauruma salinieku mūziku

Lai gan abus grupas apvieno pamatiedzīvotāju status un bagāta tradicionālā mantojuma duāla loma, to muzikālās izpausmes ir atšķirīgas. Aborigēnu mūzika biežāk saistīta ar songlines, didgeridoo izmantošanu (galvenokārt ziemeļos) un konkrētu ceremoniju repertuāru. Torresa šauruma salu mūzika ir tuvāka Okeānijas un Jaungvinejas tradīcijām — lielāka loma sitaminstrumentiem, jūras tematikai un vibrējošajām vokālajām tehnikām.

Kolonizācijas ietekme un mūsdienu attīstība

18. gadsimta Eiropas kolonizācija un vēlākās politikas (piespiedu sakārtošana, internātskolas u. c.) būtiski ietekmēja pamatiedzīvotāju kultūru un mūzikas praksi — daudzas tradīcijas tika ierobežotas vai nospiestas. Tomēr 20. un 21. gadsimtā radās atjaunošanās kustības: kopienu centri, mūzikas izglītība, ierakstu projekti un festivāli palīdz atdzīvināt tradīcijas un nodrošināt to nodošanu tālāk.

Sintēze ar mūsdienu žanriem un politiskā loma

Daudzi pamatiedzīvotāju mūziķi ir izmantojuši tradicionālās melodijas, instrumentus un valodas, lai radītu mūsdienu popu, rokenrolu, repu, regeju un elektro mūziku. Grupas un mākslinieki, piemēram, ir guvuši starptautisku atzinību, apvienojot tradicionālos motīvus ar laikmetīgu skanējumu. Šāda mūzika bieži tiek izmantota arī par platformu sociālajai un politiskajai ziņai — cīņai par zemes tiesībām, atzinības pieprasījumiem un kultūras saglabāšanu.

Saglabāšana, izglītība un publiskais atbalsts

Ir izveidotas vairākas iniciatīvas: kopienu mākslas centri, ierakstu projektēšana, valodu atjaunošanas programmas, kā arī nacionāli un reģionāli festivāli un balvas (piem., Nacionālie pamatiedzīvotāju mūzikas pasākumi). Muzeji, arhīvi un universitātes sadarbojas ar kopienām, lai dokumentētu repertuāru, taču ir svarīgi, lai šie procesi tiktu veikti cieņpilnā veidā, ievērojot kultūras protokolus un īpašumtiesības uz dziesmām.

Kultūras protokoli un cieņa pret tradīcijām

Daudzas dziesmas, dejas un instrumenti ir saistīti ar kasētajām ceremonijām vai noteiktiem dzimumiem, vecuma grupām vai klaniem. Tas nozīmē, ka ne vienmēr drīkst izpildīt vai ierakstīt noteiktu repertuāru bez kopienas piekrišanas. Cieņa pret šiem protokoliem ir būtiska sadarbībai un materiālu izplatīšanā.

Secinājums

Austrālijas pamatiedzīvotāju mūzika ir daudzveidīga, dziļi iesakņojusies zemē un stāstos, vienlaikus dinamiska un spējīga pielāgoties laikmeta prasībām. Tā ir gan kultūras identitātes izpausme, gan instruments sociālām pārmaiņām un starpkultūru dialogam. Mūsdienu atdzimšanas un saglabāšanas centieni palīdz nodrošināt, ka šīs bagātās tradīcijas turpina dzīvot un iedvesmot nākamās paaudzēs.

Tradicionālie instrumenti

Didgeridoo

Didžeridoo ir mūzikas instruments. Tas ir viens no senākajiem instrumentiem. Tam ir gara caurule bez pirkstu caurumiem, caur kuru spēlētājs pūš. Dažreiz tas ir aprīkots ar bišu vaska iemuti. Didžeridoo parasti izgatavo no eikalipta, taču var izmantot arī jaunus materiālus, piemēram, PVC caurules.

Klavieru nūjiņas

Klauvējspēle ir mūzikas instruments, kas pieder sitamo instrumentu kategorijai. Atšķirībā no bungu nūjiņām, ko parasti izmanto sitieniem pa bungām, klavieres ir paredzētas sitieniem ar vienu nūjiņu pa otru.

Buskeri, kas spēlē didgeridoos Fremantles tirgū, 2009. gads

Mūsdienu tendences

Vairāki Austrālijas pamatiedzīvotāji ir guvuši panākumus, piemēram, Jimmy Little, Yothu Yindi, Troy Cassar-Daley un NoKTuRNL. Vietējo iedzīvotāju mūzikai plašu atpazīstamību ir nodrošinājusi arī pasaules mūzikas kustība. Geoffrey Gurrumul Yunupingu guva starptautiskus panākumus, dziedot mūsdienu mūziku angļu valodā un jolngu valodā.

Torresa šauruma salu mūziķu vidū ir Christine Anu un Seaman Dan.

Džefrijs Gurrumuls Junupingu (Geoffrey Gurrumul Yunupingu) ir laikmetīgais vietējais izpildītājs, kurš dzied jolŋu matha valodās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ietilpst Austrālijas pamatiedzīvotāju mūzikā?

Q: Kas ir Austrālijas pamatiedzīvotāji?

J: Kāda ir mūzikas loma Austrālijas pamatiedzīvotāju sociālajās, kultūras un ceremoniālajās norisēs?

J: Vai ir unikāli izpildījumi un mūzikas instrumenti, kas raksturīgi konkrētiem reģioniem vai pamatiedzīvotāju grupām?

J: Vai mākslinieki un izpildītāji, kas nav Austrālijas pamatiedzīvotāji, savos darbos ir iekļāvuši Austrālijas pamatiedzīvotāju stilus un instrumentus?

J: Kādi ir daži mūsdienu mūzikas stili, kuros ir piedalījušies ievērojami Austrālijas pamatiedzīvotāju izpildītāji?

J: Vai Torresa šauruma salu iedzīvotāju kultūra ir daļa no Jaunās Gvinejas?

Meklēt pēc burta