John Graves Simcoe
Džons Greivss Simko bija britu ģenerālis un politiķis. Simko tēvs Džons Simko nomira no pneimonijas neilgi pēc Kvebekas kaujas Septiņgadu kara laikā, kad viņš dienēja Karaliskajā flotē. Lai godinātu savu mirušo tēvu, Džons Greivss Simkoe iestājās britu armijā par ešelonu. Džonu Greivsu Simko 1770. gados, Amerikas revolūcijas priekšvakarā, nosūtīja uz Bostonu. Simkoe cīnījās Britu impērijas labā pret nemierniekiem Bostonas aplenkuma laikā. Pēc tam Simkoe tika paaugstināts par kapteini. Pēc tam kapteinis Džons Greivss Simkoe cīnījās impērijas labā pret dumpiniekiem Pensilvānijā, Brandivinas kaujā. Klīst baumas, ka Brandywine kaujā Simko pavēlējis saviem vīriem nešaut uz vairākiem bēgošiem nemierniekiem, no kuriem viens bija Džordžs Vašingtons. Simko vēlējās izveidot melnādaino lojālistu pulku, kurā būtu tikai atbrīvotie vergi. Tā vietā Simkoe tika lūgts nomainīt Robertu Rodžersu karalienes reindžeru komandiera amatā. Karalienes reindžeru komandieris pulkvežleitnants Džons Greivss Simkoe piedalījās vairākās nozīmīgās revolūcijas kara kaujās. Vienā brīdī Simkoe nonāca franču gūstā, bet vēlāk viņu atbrīvoja reindžeri. Simkoe arī mēģināja atmaskot Vašingtonas Kulpera spiegu grupējumu. Jorktaunas kaujā Simko tika nošauts un nosūtīts atpakaļ uz Angliju, kur viņš uzrakstīja revolucionārā kara vēsturi no britu perspektīvas. Simkoe apprecējās ar Elizabeti Posthumu Gvillimu un tika ievēlēts Pārstāvju palātā kā premjerministra Viljama Pita Jaunākā atbalstītājs. Simkoe atbalstīja vergu tirdzniecības aizliegumu un Vorena Hastingsa atcelšanu no Indijas gubernatora amata. Simkoe arī balsoja par 1791. gada Konstitucionālo likumu, ar kuru Kvebeka tika sadalīta divās provincēs - Augškanādā un Lejškanādā. Simkoe piedāvāja vadīt britu karu ar Spāniju, bet tā vietā viņu iecēla par Augškanādas gubernatoru-leitnantu. Simkoe bija pret verdzību un vēlējās no tās atbrīvoties. Tā kā Simko vēlējās atcelt verdzību, grupa Augškanādas iedzīvotāju pārdeva amerikāņiem sievieti vārdā Hloja Kūlija (Chloe Cooley) un piespiedu kārtā iesēdināja viņu laivā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Simkoe bija šausmīgs par Chloe Cooley incidentu un izmantoja to, lai attaisnotu verdzības atcelšanu. Simkoe teica: "Britu konstitūcijas principi ir fundamentāli pretrunā ar šo pretīgo verdzības praksi, ko kristietība nosoda, un, kad es uzņemšos Augškanādas gubernatora amatu, es nekad nepieļaušu negodīgu diskrimināciju pret afrikāņu, indiāņu vai amerikāņu izcelsmes cilvēkiem." Tā kā vairāki Likumdošanas asamblejas locekļi bija vergu īpašnieki, Simkoe nespēja pilnībā aizliegt verdzību. Tā vietā Simkoe izdeva Likumu par vergu turpmākas ievešanas novēršanu (An Act to Prevent the Further Introduction of Slaves), kas pazīstams arī kā Likums par verdzības ierobežošanu (Act to Limit Slavery), kurā bija teikts, ka turpmāk persona, kas dzimusi Augškanādā, nevar piedzimt vergs, un vergu pirkšana un pārdošana kļuva nelikumīga. Tā kā Augškanādā nebija daudz vergu, Simkoe likums atcēla verdzību viņa paša dzīves laikā. Pēc tam daudzi vergi aizbēga no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Augškanādu, kur viņi varēja brīvi bēgt, tādējādi radot tā dēvēto Pazemes dzelzceļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džons Greivss Simko?
A: Džons Greivss Simko bija britu ģenerālis un politiķis.
J: Ar ko nodarbojās Džons Greivss Simko?
A: Džons Greivss Simko bija militārais līderis un politiķis.
J: Kur dzīvoja Džons Greivss Simko?
A: Džons Greivss Simko dzīvoja Lielbritānijā.
J: Kad dzīvoja Džons Greivss Simko?
A: Nav precīzi zināms, kad Džons Greivss Simko dzīvoja, taču tiek uzskatīts, ka viņš darbojās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.
J: Kādus sasniegumus sasniedza Džons Greivss Simko?
A: Savas karjeras laikā Džons Greivss Simko sasniedza daudzus sasniegumus, tostarp palīdzēja dibināt Jorkas pilsētu (tagadējā Toronto) 1793. gadā, vadīja kampaņas pret Amerikas pamatiedzīvotājiem Amerikas revolūcijas laikā un 1791.-1796. gadā bija Augškanādas vicegubernators.
J: Kā cilvēki viņu vērtēja?
A: Cilvēki viņu uzskatīja par nozīmīgu personību Kanādas vēsturē, jo viņš veicināja Kanādas attīstību, kādu mēs to pazīstam šodien.
J: Kādu mantojumu viņš ir atstājis?
A:Džona Greiva mantojumā ietilpst Jorkas pilsētas (tagad Toronto) dibināšana, kampaņu pret Amerikas pamatiedzīvotājiem vadīšana Amerikas revolūcijas laikā un kalpošana par Augškanādas vicegubernatoru no 1791. līdz 1796. gadam. Viņu atceras par viņa centību uzlabot dzīvi kolonijā, īstenojot izglītības reformu un zemes apmešanās politiku, kas palīdzēja veidot mūsdienu Kanādu.
