Džons Greivss Simkoe — pirmais Augškanādas gubernators un abolicionists

Džons Greivss Simkoe — pirmais Augškanādas gubernators, britu ģenerālis un abolicionists; stāsts par kariem, politiku un cīņu pret verdzību.

Džons Greivss Simko (dzimis 1752, miris 1806) bija britu ģenerālis un politiķis, kura darbība atstāja būtisku ietekmi gan uz Amerikas revolūcijas laiku notikumiem, gan uz Augškanādas (mūsdienu Ontārio) politisko un tiesisko attīstību. Viņš pazīstams kā pirmais Augškanādas gubernators-leitnants, kas veicināja Angļu tiesību ieviešanu, infrastruktūras izbūvi un 1793. gada likumdošanu, kas ierobežoja verdzību provincē.

Agrīnā dzīve un militārais dienests

Simko tēvs Džons Simko nomira no pneimonijas neilgi pēc Kvebekas kaujas Septiņgadu kara laikā, kad viņš dienēja Karaliskajā flotē. Lai godinātu savu mirušo tēvu, Džons Greivss Simkoe iestājās britu armijā par ešelonu. 1770. gados, Amerikas revolūcijas priekšvakarā, viņu nosūtīja uz Bostonu, un viņš aktīvi piedalījās cīņā Britu impērijas pusē pret nemierniekiem Bostonas aplenkuma laikā. Par militāriem nopelniem Simkoe tika paaugstināts par kapteini un vēlāk ieguva karavadoņa un baņķieru vadības pieredzi, vadot Karalienes reindžerus un piedaloties vairākās nozīmīgās revolūcijas kara gaitas epizodēs.

Amerikas revolūcijas laikā

Kā kapteinis Simkoe cīnījās impērijas labā arī Pensilvānijā, Brandivinas kaujā. Pastāv nostāsti, ka Brandywine kaujā viņš bijis atturīgs pret šaušanu uz dažiem bēgošiem nemierniekiem, no kuriem viens bija Džordžs Vašingtons. Simkoe centās organizēt melnādaino lojālistu vienību, kurā iekļautajiem būtu atbrīvotie vergi, un viņš atbalstīja arī melnādaino karavīru iesaukšanu British pusē. Dažkārt viņš nonāca gūstā, bet vēlāk tika atbrīvots; kara gaitā viņš arī mēģināja atmaskot Vašingtona Kulpera spiegu grupējumu. Jorktaunas kaujā britu spēki cieta sakāvi, un pēc kara Simkoe atgriezās Anglijā, kur uzrakstīja revolūcijas kara vēsturiskus atmiņrakstus no britu perspektīvas.

Politiskais darbs un viedokļi

Atgriezies Anglijā, Simkoe apprecējās ar Elizabeti Posthumu Gvillimu un tika ievēlēts Pārstāvju palātā kā premjerministra Viljama Pita Jaunākā atbalstītājs. Viņš publiski atbalstīja vergu tirdzniecības aizliegumu un bija pret Vorena Hastingsa rīcību Indijā, balsodams par Hastingsa atcelšanu no Indijas gubernatora amata. Simkoe arī atbalstīja 1791. gada reformas, kas sadalīja Kvebeku divās provincēs — Augškanādā un Lejškanādā — un pieņēma piedāvājumu kļūt par Augškanādas gubernatoru-leitnantu.

Gubernatora pienākumi Augškanādā un reformas

Kā Augškanādas gubernators-leitnants Simkoe aktīvi strādāja pie jaunas provinces pārvaldības izveides: viņš veicināja angļu tiesību un institūciju ieviešanu (ieskaitot žūrijas tiesu praksi), rūpējās par militāro un civilās pārvaldes organizēšanu, izveidoja ceļu tīklu (piem., Yonge Street) un atbalstīja jaunu apvidu apdzīvošanu lojālistu un citu imigrantu vidū. Viņš dibināja provinču galvaspilsētu Jorku (mūsdienu Toronto) un rīkoja vietējo miliciju pārvaldību.

Attieksme pret verdzību un 1793. gada likums

Simkoe bija pret verdzību un aktīvi centās to ierobežot. Viņa nostāju pastiprināja incidents ar Hloju Kūliju (Chloe Cooley), kuras spiesta pārdošana un piespiedu izsūtīšana uz Amerikas Savienotajām Valstīm izraisīja plašu šoku. Simkoe bija šausmīgs par Chloe Cooley incidentu un izmantoja to kā katalizatoru likumdošanas iniciatīvai: viņš izteica skaidru principu, ka "Britu konstitūcijas principi ir fundamentāli pretrunā ar šo pretīgo verdzības praksi, ko kristietība nosoda, un, kad es uzņemšos Augškanādas gubernatora amatu, es nekad nepieļaušu negodīgu diskrimināciju pret afrikāņu, indiāņu vai amerikāņu izcelsmes cilvēkiem."

Tā kā daļa Likumdošanas asamblejas locekļu bija vergu īpašnieki, pilnīga atcelšana nebija iespējama. Kā kompromiss Simkoe atbalstīja un izdeva 1793. gada Likumu par vergu turpmākas ievešanas novēršanu (An Act to Prevent the Further Introduction of Slaves), kas bieži saukts arī par Likumu par verdzības ierobežošanu (Act to Limit Slavery). Šajā likumā tika noteikts, ka no tālākām vergu ievešanām Augškanādā ir jāatsakās, ka bērni, kas dzimst Augškanādā pēc likuma pieņemšanas, nevar tikt automātiski padarīti par mūža vergiem, un tika aizliegta vergu pirkšana un pārdošana provincē. Tā kā Augškanādā praktiski nebija liels skaits vergu, likuma sekas bija tādas, ka verdzība reģionā drīz kļuva arvien mazāk izplatīta un daudzus gados tā tika atcelta pilnībā — simbola līmenī šis likums nodibināja pakāpenisku ceļu uz brīvību daudziem cilvēkiem un iedrošināja bēgumu ceļus, kas vēlāk dēvēti par Pazemes dzelzceļu.

Mantojums

Simkoe palicis atmiņā ne tikai kā militārs un administrators, bet arī kā reformu virzītājs, kas centās pielāgot britu tiesiskās un morālās normas jauniem apstākļiem Augškanādā. Viņa rīcība attiecībā uz verdzības ierobežošanu, Chloe Cooley incidenta izcelšana un 1793. gada likums padarīja viņu par nozīmīgu figūru Kanādas anarhistiskajā vēsturē. Papildus tam viņa uzmanība provincē veiktajām tiesiskajām un infrastruktūras reformām — tostarp pilsētplānošanai un ceļu būvei — palīdzēja nostiprināt Augškanādas attīstību kā atsevišķas britu provinces.

Simkoe nomira 1806. gadā, taču viņa ieguldījums Gan kā pirmajam Augškanādas gubernatoram, gan kā agrīnam abolicionistam Kanādā joprojām tiek pētīts un atzīts. Viņa darbības ietekme jūtama gan tiesību sistēmā, gan vietvārdu un institūciju attīstībā — piemēram, daudzi Kanādas ceļi, pilsētas un svētki nes viņa vārdu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džons Greivss Simko?

J: Ar ko nodarbojās Džons Greivss Simko?

J: Kur dzīvoja Džons Greivss Simko?

J: Kad dzīvoja Džons Greivss Simko?

J: Kādus sasniegumus sasniedza Džons Greivss Simko?

J: Kā cilvēki viņu vērtēja?

J: Kādu mantojumu viņš ir atstājis?

Meklēt pēc burta