Kenguru pele — apraksts, sugas un biotops ASV tuksnešos

Kenguru pele ir viena no divām lecošo peļu (Microdipodops ģints) sugām, kas sastopamas ASV dienvidrietumu daļas tuksnešos. Lielākā daļa no tām sastopamas Nevadas štatā. Nosaukums "ķenguru pele" attiecas uz sugas neparastajām lēkšanas spējām, kā arī tās divkājaino pārvietošanos. Abas sugas ir:

• Gaišā ķenguru pele - Microdipodops pallidus
• Tumšā ķenguru pele - Microdipodops megacephalus

Abas ķenguru peļu sugas dzīvo smilšainu tuksnešu ekosistēmās. Tās meklē sēklas un veģetāciju starp krūmiem savā dabiskajā vidē. Ir zināms, ka tumšā ķenguru pele reizēm barojas arī ar kukaiņiem un līķiem. Interesanti, ka šī pele nekad nedzer ūdeni, tā vietā to iegūst no apēstās barības. Kenguru peles vāc barību un uztur lielus krājumus savās nārvēs. Šīs nārves (alas) ir izraktas 3 līdz 8 pēdu (1 līdz 2,5 metru) garumā. Alu ieejas pele bieži aizsedz dienas laikā; tās izmanto šīs alas arī mazuļu audzināšanai, parasti audzinot 2 līdz 7 mazuļus. Gaišā ķenguru pele rakņājas galvenokārt smalkās smiltīs, bet tumšā ķenguru pele dod priekšroku smalkām, grants augsnēm, lai gan var rakņāties arī smiltīs vai smilšainā augsnē. Kenguru peles ir nakts peles, un visaktīvākas tās parasti kļūst divas stundas pēc saulrieta. Tiek uzskatīts, ka aukstā laikā tās var pāriet uz īslaicīgu ziemas miegu vai njimaļo torporu, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Izskats un pielāgojumi

Kenguru peles ir mazas grauzēju dzimtas radības ar ļoti garām aizmugurējām kājām un garu asti, kas palīdz saglabāt līdzsvaru lēkājot. Mēteļa krāsa parasti atbilst apkārtējai videi — gaišā Microdipodops pallidus ir smilšaini dzeltenīga, bet tumšā Microdipodops megacephalus — pelēcīgi brūna vai sārti brūna. Peles galva ir salīdzinoši liela (no turienes arī sugas vārds megacephalus — "liela galva"), acis un ausis ir labi attīstītas naktstīgas dzīvei.

Biotops un izplatība

Kenguru peles galvenokārt sastopamas ASV dienvidrietumos, īpaši Nevadas štata tuksnešu un krūmāju apvidos. Tās izvēlas smilšainas vai smilšainas-grantainas vietas, kur viegli rakņāt alas un kur ir pieejamas pārtikas augu sēklas. Bieži sastopamas pie sālsežiem, krūmājos ar sēklu bagātām zālēm un mezo- vai makrofaunas joslās, kas nodrošina barības avotus.

Uzturs un uzvedība

Galvenais ēdiens ir sēklas, taču tām pieejama uztura daudzveidība — jaunās augu daļas, dažreiz kukaiņi un, retos gadījumos, arī līķi. Kenguru peles iegūst lielāko daļu vajadzīgā ūdens no pārtikas, tāpēc tās tikpat kā nedzer stāvošu ūdeni. Tām ir ieradums krāt pārtiku urbumos, kas kalpo kā rezerves periodiem, kad pārtika ir ierobežota. Nakts aktivitāte un spēja lekt ļauj ātri pārklāt lielu teritoriju, izvairoties no plēsējiem un meklējot barību.

Reprodukcija

Vairošanās periods parasti ir pavasarī un vasarā, kad pārtika ir pieejamāka. Grūtniecības ilgums šai ģintsai ir īss, un metienā parasti ir 2–7 mazuļi. Mazuļi piedzimst bezpalīdzīgi un pirmās nedēļas pavada alā, kur tos baro un sargā māte. Pēc izaugšanas jaunie īpatņi pakāpeniski sāk doties ārā naktīs, mācoties meklēt sēklas un pazīšanas vietas.

Aizsardzība un draudi

Kaut gan dažām populācijām nav tūlītēju globālu draudu, kenguru peles ir jūtīgas pret biotopa izmaiņām. Draudi ietver biotopu fragmentāciju, lauksaimniecības paplašināšanos, cilvēku darbību (piemēram, bezceļu transportu tuksnešos) un invazīvu sugu konkurenci. Klimata pārmaiņas, kas maina augu kopienu un sēklu pieejamību, var ietekmēt to izdzīvošanu.

Pētījumi un nozīme ekosistēmā

Kenguru peļu uzvedība un pielāgošanās tuksnešiem padara tās par interesantām pētījumu objektiem ekoloģijā un evolūcijā. Tās piedalās sēklu izplatīšanā un kalpo kā barības avots plēsējiem, tādējādi integrējoties tuksneša pārtikas tīklā. Vietējās populācijas monitoringam ir nozīme, lai novērtētu tuksnešu ekosistēmu veselību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ķenguru peles?

J: Uz ko attiecas nosaukums "ķenguru pele"?

J: Cik ir ķenguru peļu sugu?

J: Kādā vidē dzīvo kenguru peles?

J: Vai kenguru peles dzer ūdeni?

Meklēt pēc burta