Ķīļknābja tukāns
Tukāns (Ramphastos sulfuratus), pazīstams arī kā sērsknābjainais tukāns vai varavīksnīgais tukāns, ir kolorīts Latīņamerikas tukānu dzimtas pārstāvis. Tas ir Belizas nacionālais putns.
Ķīļknābja tukāns ir sastopams no Meksikas dienvidiem līdz Venecuēlai un Kolumbijai.
Tāpat kā daudzi citi tukāni, arī ķīļknābji ir ļoti sabiedriski putni, reti redzami vieni. Tas ceļo nelielos, aptuveni sešu līdz divpadsmit īpatņu baros pa zemieņu lietus mežiem. Tas slikti lido, un galvenokārt pārvietojas, lēkājot pa kokiem.
Apraksts
Tūkānu garums, ieskaitot ilkni, svārstās no aptuveni 17 līdz 22 collām (42-55 cm). To lielais un krāsainais purniņš ir vidēji 5-6 collas (12-15 cm). Tā ir aptuveni viena trešdaļa no tā garuma. Tas sver aptuveni 380-500 gramu (13,4 oz.-1,1 lbs.) Lai gan dzelonis šķiet liels un smags, patiesībā tas ir porains, dobs kauls, kas pārklāts ar keratīnu - ļoti vieglu un cietu olbaltumvielu.
Ķīļknābja tukāna spalvas lielākoties ir melnas ar dzeltenu kaklu un krūtīm. Līņošana notiek reizi gadā. Tam ir zilas kājas un sarkanas spalvas astes galā. Zīlīte pārsvarā ir zaļa ar sarkanu galu un oranžiem sāniem.
Divi pirksti ir vērsti uz priekšu un divi uz aizmuguri. Tā kā tukāni lielu daļu laika pavada kokos, tas putniem palīdz noturēties uz koku zariem un lēkt no viena zara uz otru.
Ķīļknābja tukāns Las Pumas zooloģiskajā dārzā, Kostarika
Pārtika un barošana
Ķīļknābja tukāni galvenokārt ēd dažādus augļus, bet var ēst arī kukaiņus, olas un rāpuļus. Ēdot augļus, tas izmanto savu ilkni, lai sadalītu augļus, un pēc tam atmet galvu atpakaļ, lai norītu augļus veselus.
Audzēšana
Ķīļknābja tukāna mātīte dēj 1-4 baltas olas dabiskā vai jau izveidotā koka dobumā. Par olām rūpējas tēviņš un mātīte, abi pēc kārtas inkubējot. Olas izšķiļas apmēram 15-20 dienas pēc izdēšanas. Pēc izšķilšanās tēviņš un mātīte pārmaiņus baro cāļus. Kad cāļi izšķiļas, tiem nav spalvu, un apmēram 3 nedēļas tiem ir aizvērtas acis. Cāļi ligzdā uzturas astoņas līdz deviņas nedēļas, kamēr tiem pilnībā attīstās knābji.
