Arguments no nezināšanas
Arguments no nezināšanas (latīņu: argumentum ad ignorantiam) jeb apelācija uz nezināšanu ("nezināšana" nozīmē "pierādījumu trūkums pretējam") ir kļūda neformālajā loģikā. Tā apgalvo, ka kaut kas ir patiess, jo vēl nav pierādīts, ka tas ir nepatiess. Vai arī, ka kaut kas ir nepatiess, ja vēl nav pierādīta tā patiesība. To sauc arī par negatīvu pierādījumu kļūdu. Tas ietver arī (kļūdainu) pieņēmumu, ka ir tikai divas iespējas (patiesa vai nepatiesa). Var būt pat četras iespējas:
- patiess
- viltus
- nezināms
- nezināms.
Apelācijas uz nezināšanu bieži tiek izmantotas, lai ieteiktu otrai pusei veikt pierādījumus. Saskaņā ar loģikas likumiem pierādīšanas pienākums gulstas uz personu, kas izsaka apgalvojumu.
Loģiskā kļūda ir vienkārši slikts arguments. Sliktas loģikas izmantošana nenozīmē, ka arguments ir nepareizs (vai patiess). Būtībā tas ir pārsteidzīgs secinājums, kas izdarīts nepareizi. Taču tas joprojām var būt pārliecinošs dažiem klausītājiem. Tāpēc to izmanto politikā un reklāmā.
Piemēri
- "Šīs zāles ir drošas, jo neviens nav konstatējis toksisku ietekmi." Tas nozīmē tikai to, ka ir veikta pilnīga testēšana. Tas nenozīmē, ka tā ir pilnībā pārbaudīta.
- "Kandidāte Smita nekad nav izteikusies par saviem uzskatiem attiecībā uz abortiem. Varam droši secināt, ka viņa ir par aborta izvēli". Kļūdaino argumentu no nezināšanas var izmantot, lai noraidītu kādu tematu vai apgalvotu, ka tas nozīmē pretējo.
- "Protams, ka slimības izraisa burvestības. Kā citādi tas varētu notikt?" (Arguments no nezināšanas bieži vien izpaužas kā "kā citādi varētu notikt X", kas nozīmē, ka, tā kā vēl nav zināms cits izskaidrojums, piedāvātais ir pareizs.)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arguments no nezināšanas?
A: Arguments no nezināšanas, pazīstams arī kā apelācija uz nezināšanu, ir neformālās loģikas kļūda. Tas liek domāt, ka kaut kas ir patiess vai nepatiess, jo vēl nav pierādīts pretējais.
J: Cik daudz iespēju ir, ja apsver kāda apgalvojuma patiesumu?
A: Apsverot apgalvojuma patiesumu, var būt līdz četriem variantiem - patiess, nepatiess, nezināms un nezināms.
J: Kam ir pierādīšanas pienākums, kad tiek izteikts apgalvojums?
A.: Loģikas noteikumi nosaka, ka pierādīšanas pienākums ir personai, kas apgalvo.
Vai sliktas loģikas izmantošana vienmēr norāda uz nepatiesu argumentu?
A: Nē, sliktas loģikas izmantošana ne vienmēr nozīmē, ka arguments ir nepatiess (vai patiess). Tas vienkārši nozīmē, ka tas ir iegūts nepareizi.
J: Kāpēc politikā un reklāmā izmanto argumentus, kas izriet no nezināšanas?
A.: Argumentus, kas izriet no nezināšanas, izmanto politikā un reklāmā, jo tie var būt pārliecinoši dažām auditorijām, lai gan ir loģiski kļūdaini.
J: Kāds cits nosaukums ir dots apelācijai uz nezināšanu?
A: Apelāciju uz nezināšanu sauc arī par negatīvu pierādījumu kļūdu.
