Pēdējais no iekarotājiem
"Pēdējais no iekarotājiem" ir afroamerikāņu rakstnieka Viljama Gardnera Smita 1948. gadā sarakstīts romāns. Romāns ir par afroamerikāņu karavīriem, kas pēc Otrā pasaules kara dienēja ASV okupētajā Vācijā. Galvenajam varonim Heisam Daukinsam ir romāns ar balto vācieti Ilzi. Viņš un Ilse cīnās pret rasistiski noskaņotajiem armijas virsniekiem un politiku, lai uzturētu attiecības, ko daži baltie karavīri nosoda (lai gan ir arī daudz draudzīgu balto, kas viņiem palīdz).
"Pēdējie iekarotāji" rāda, ka postnacistiskā Vācija ir rasu ziņā tolerantāka nekā ASV. Lai gan tas var būt vai nebūt pareizi, Smita romāns sniedz viedokli par Maršala plānu, apgalvojot, ka Amerikas sabiedrībai jābūt paraugam pasaulei, kamēr afroamerikāņi turpināja cīnīties ar rasismu.
Romāns sākas ASV karakuģī, kas atgriežas mājās, kad redzama Brīvības statuja; ASV karavīru reakcija ir drūma un piesardzīga, viņi ir samierinājušies, bet nebūt ne priecīgi par atgriešanos mājās no kara. Kāpēc? Tie ir "krāsainie" karavīri. Izdzīvojuši dzīvi sabiedrībā (nesen atbrīvotajā Vācijā), kur rasu aizspriedumi nebija būtisks faktors, viņi gatavojas sastapties ar joprojām ļoti sašķelto Ameriku. Atklāts skatījums uz (cerams, tagad jau pagātnes) sabiedrību un tās ietekmi uz tiem, kas spiesti cīnīties ar nepārtraukto neuzticības un naida spiedienu. Dziļa lasīšanas pieredze.
Jautājumi un atbildes
J: Par ko ir filma "Pēdējais no iekarotājiem"?
A: "Pēdējais no iekarotājiem" ir afroamerikāņu rakstnieka Viljama Gardnera Smita 1948. gadā sarakstīts romāns. Tas stāsta par afroamerikāņu karavīriem, kas pēc Otrā pasaules kara dienēja ASV okupētajā Vācijā, un tā galvenais varonis Hejs Daukinss (Hayes Dawkins) ir iesaistīts romānā ar balto vācieti Ilzi. Viņi cīnās ar rasistiskiem armijas virsniekiem un politiķiem, lai saglabātu savas attiecības.
J: Kas ir "Pēdējie iekarotāji" par postnacistisko Vāciju?
Atbilde: "Pēdējais no iekarotājiem" liecina, ka postnacistiskā Vācija tajā laikā bija rasu ziņā tolerantāka nekā Amerikas Savienotās Valstis. Romānā pausta nostāja pret Maršala plānu, apgalvojot, ka Amerikas sabiedrībai jābūt paraugam pasaulei, kamēr afroamerikāņi turpina cīnīties ar rasismu.
J: Kā reaģēja amerikāņu karavīri, kad ieraudzīja Brīvības statuju?
A: Kad ASV karavīri ierauga Brīvības statuju, viņi ir drūmi un piesardzīgi, samierināti, bet ne priecīgi atgriezties mājās no kara, jo viņi ir "krāsainie" karavīri. Izdzīvojuši dzīvi sabiedrībā (tikko atbrīvotajā Vācijā), kur rasu aizspriedumi nebija galvenais faktors, viņi ir gatavi sastapties ar joprojām ļoti sašķelto Ameriku.
J: Kādu pieredzi lasītājiem piedāvā "Pēdējie iekarotāji"?
A: "Pēdējie no iekarotājiem" lasītājiem piedāvā lasītājiem atklātu skatījumu uz sabiedrību (cerams, tagad jau pagātnē) un tās ietekmi uz tiem, kuri saskaras ar pastāvīgu neuzticību un naidu. Tā ir iecerēta kā aizraujoša lasīšanas pieredze.
J: Kas uzrakstīja "Pēdējos iekarotājus"?
A: "Pēdējais no iekarotājiem" 1948. gadā sarakstīja afroamerikāņu rakstnieks Viljams Gardners Smits.
J: Kāda ir Ilzes loma šajā stāstā?
A: Ilze šajā stāstā ir Hajsa Daukinsa mīlasstāsts; viņa ir baltā vāciete, kas kopā ar Haju cīnās pret rasistiski noskaņotajiem militārpersonām un politiku, lai saglabātu viņu attiecības, ko daži baltie karavīri nosoda (lai gan viņiem palīdz arī daudzi draudzīgi baltie).
