Māstrihta — Nīderlandes pilsēta: vēsture, universitāte un Māstrihtas līgums

Atklāj Māstrihtu — vēsturisku Limburgas galvaspilsētu: senā vēsture, Māstrihtas Universitāte, slavenais Māstrihtas līgums un mūsdienu kultūra.

Māstrihtas pilsēta (limburgiešu: Mestreech) ir pilsēta Nīderlandes dienvidos. Tā ir Limburgas provinces galvaspilsēta. Tajā dzīvo aptuveni 120 000 iedzīvotāju. Māstrihtā ir lidosta un universitāte (Māstrihtas Universitāte).

Pirmā apmetne šajā reģionā tika dibināta akmens laikmetā pirms aptuveni 25000 gadiem, bet pirmo pastāvīgo apmetni izveidoja ķelti ap 500 gadiem p.m.ē. Māstrihtai pilsētas tiesības tika piešķirtas 1204. gadā. Kopš 1815. gada pēc Napoleona kariem Māstrihtas pilsēta pieder Nīderlandei. Māstrihtā tika parakstīts 1992. gada Eiropas līgums, tā sauktais Māstrihtas līgums.

Vēsture un attīstība

Māstrihtas vietā jau romiešu laikā pastāvēja apmetne, ko dēvēja par Traiectum ad Mosam — šķērsojuma vietu pie Mūzas (Maas) upes. Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības un stratēģisks centrs, vēlāk pakļaujoties dažādām varām — tai skaitā Liēžas priekšstāvjiem, Spānijai, Francijai un beidzot Nīderlandei. Viduslaikos un agrīnajos jaunajos laikos Māstrihtai bija nozīmīgas pilsētbūvnieciskas fortifikācijas, daļēji saglabātas arī mūsdienās.

Universitāte un zinātne

Māstrihtas Universitāte (dibināta 1976. gadā) ir starptautiski atzīta mācību un pētniecības iestāde. Tā izceļas ar problēmorientēto mācību (problem-based learning) pieeju un plašu studiju programmu piedāvājumu angļu valodā. Universitātē studē daudzi ārvalstu studenti, kas padara pilsētas atmosfēru ļoti starptautisku. Nozīmīgas jomas: medicīna, tiesības, ekonomika, sabiedrības zinātnes un veselības aprūpe.

Māstrihtas līgums

1992. gadā Māstrihtā tika parakstīts līgums, kas izveidoja pamatus mūsdienu Eiropas Savienībai — pazīstams kā Māstrihtas līgums (Treaty on European Union). Līgums noteica politiskās un ekonomiskās integrācijas soļus, tostarp eiro ieviešanas plānu. Šī notikuma dēļ pilsēta ir svarīga arī Eiropas politiskajā vēsturē.

Kultūra, muzeji un pasākumi

Māstrihtā ir bagāta kultūras dzīve un vairākas ievērojamas institūcijas:

• Vrijthof — centrālais laukums ar slavenajām baznīcām un regulāriem koncertiem un pasākumiem.
• Onze Lieve Vrouwe Basilika (Baznīca mūsu Dievmātei) un Sint-Servaasbasiliek — vēsturiskas baznīcas ar nozīmīgu mākslas un reliģisko mantojumu.
• Bonnefanten Museum — mākslas muzejs ar vecmeistaru un mūsdienu kolekcijām.
• TEFAF (The European Fine Art Fair) — pasaulē nozīmīga mākslas un antīkā tirgus izstāde, kas katru gadu pulcē kolekcionārus un muzeju kuratorus.
• St. Pietersberg alas (marla karjera alas) — interesanta pazemes tīklojuma sistēma ar ekskursijām un mākslas darbiem.

Tūrisms un apskates vietas

Apmeklētāji bieži apmeklē vēsturiskās ielas vecpilsētā, senās pilsētas nocietinājumus, tiltu pāri Mūzai (Sint Servaasbrug) un Sv. Pētera kalnu ar skatu uz apkārtni. Pilsētas centrs ir samērā kompacts un viegli izstaigājams kājām, turklāt pieejami daudzi kafejnīcu, restorānu un iepirkšanās piedāvājumi.

Transports un ekonomika

Māstrihtas atrašanās vieta pie Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas robežas padara to par reģionālu transporta mezglu. Pilsētā darbojas lidosta, kas apkalpo gan pasažieru, gan kravas satiksmi, kā arī ir labi dzelzceļa un autopārvadājumu savienojumi ar apkārtējiem lielākiem centriem. Ekonomikā svarīgas jomas ir izglītība, veselības aprūpe, tūrisms, kultūras nozare un pakalpojumu sektors.

Valoda un iedzīvotāji

Oficiālā valoda ir holandiešu (nīderlandiešu), taču reģionā runā arī limburgiešu dialektā (vietēji saukts par Mestreechs). Pilsēta ir multikulturāla — gan pateicoties universitātei, gan tās robežpilsētas statusam, dzīvo liels skaits ārvalstu iedzīvotāju un studentu.

Īsumā

Māstrihta ir vēsturiski bagāta, kultūrvēsturiska un starptautiski nozīmīga pilsēta ar spēcīgu akadēmisku dzīvi un atvērtu, daudzveidīgu atmosfēru. Tā piesaista tūristus ar muzejiem, baznīcām, festivāliem un vietu Eiropas politiskās vēstures zīmīgākajiem notikumiem.

Vēsture

Pirmā apmešanās vieta bija pirms aptuveni 25000 gadiem. Īstas pastāvīgas apmetnes (ne tikai mednieku vācēji) tika dibinātas vismaz 5000 gadus pirms mūsu ēras. 4000 gadus pēc tam ķelti uzcēla apmetni Māstrihtā. Domājams, ka viņi pielūdza upes dievu. Romas pilsēta tika uzcelta ap 0. gadu pēc mūsu ēras, padarot Māstrihtas pilsētu par vecāko Nīderlandes pilsētu (kopā ar Nijmegenu). Šajā laikā Māstrihtas nosaukums bija Trajectum ad Mosam. Tas nozīmē Ceļš pāri Māsei. Romas laika tilts Māstrihtā savienoja rietumus ar austrumiem, padarot Māstrihtas pilsētu par ļoti stratēģiski svarīgu punktu. Šis tilts, kas atradās pie Eksterstraat, sabruka 13. gadsimtā, un tā vietā tika uzcelts slavenais Svētā Servaasa tilts.

Agrajos viduslaikos Māstrihtai bija ļoti liela nozīme kristietības izplatībā Nīderlandē. IV gadsimtā bīskaps Svētais Servaass bija pirmais bīskaps Nīderlandē, un Onze Lieve Vrouwekerk (kas ir arī vecākā vēl saglabājusies ēka Nīderlandē) varētu dēvēt par kristietības sakni Nīderlandē. Servaasa mirstīgās atliekas joprojām glabājas Māstrihtā kapenēs.

Māstrihtai pilsētas tiesības tika piešķirtas diezgan agri, 1204. gadā. Tai bija stratēģiska nozīme astoņdesmitgadu kara un Napoleona karu laikā. Tāpēc Māstrihtā ir divi cietokšņi: Svētā Pītera forts un Svētā Jana forts. Māstrihtā bija arī pilsētas mūri. Šo mūru paliekas ir redzamas arī mūsdienās (jo īpaši Helpoort ir viena no nedaudzajām vēl saglabājušajām pilsētas ostām).

20. gadsimta sākumā Māstrihtā bija rūpnieciska pilsēta ar daudzām rūpnīcām. Māstrihtas zinātnieks Jans Pīters Minkeleerss (Jan Pieter Minckeleers) bija pirmais, kurš atklāja ogļu gāzi, un tas nodrošināja pirmo pilsētas apgaismojumu. 1940. gadā Māstrihtas pilsētu iekaroja vācu karaspēks. Tomēr daudzas gleznas tika paslēptas alās Sint Pītersbergā - stāvā kalnā Māstrihtas dienvidrietumos. Tur bija paslēpta pat De Nachtwacht. Māstrihtas pilsēta tika atbrīvota 1944. gada 14. septembrī. 1992. gadā Māstrihtā notika 1992. gada Eiropas līgums, kurā oficiāli tika izveidota ES un pieņemts lēmums par eiro.

Minkeleru statuja pie Boschstraat

Topogrāfija

Māstrihtas pilsēta atrodas abās Māsas upes pusēs Nīderlandes dienvidaustrumos un Limburgas provinces dienvidrietumos. Māstrihtas pilsēta atrodas ielejā - Māsvallejā, tāpēc pilsētu ieskauj kalni. Pilsētas dienvidrietumos atrodas slavenais Svētā Pītersberga kalns. Pilsētas rietumu malā starp pilsētu un Beļģijas robežu nav vietas. Austrumos atrodas Savelsbos (mežs). Kaimiņi ir šādas pašvaldības: dienvidos - Eijsden un Visē (B), rietumos - Lanaken (B) un Riemst (B), ziemeļos - Meerssen un Valkenburg un austrumos - Margraten.

Satiksme un sabiedriskais transports

Pilsēta ir viegli sasniedzama. No dienvidiem uz ziemeļiem ved automaģistrāle (A2; E25) (Nīderlandē šī automaģistrāle ved no Eijzdenas uz Amsterdamu). Māstrihtā sākas vēl viena automaģistrāle - A79 (virzienā uz austrumiem). Māstrihtā ir divas dzelzceļa stacijas (Māstrihtas un Māstrihtas Randvikas). Vilcieni kursē uz Amsterdamu, Hērlenu, Rērmondu un Briseli (B). Tiek plānots atjaunot veco vilcienu maršrutu uz Lanakenu (B). Ja šis savienojums tiks atjaunots, Māstrihtai būs iespējams piekļūt ar vilcienu no visiem virzieniem.

Dažus kilometrus uz ziemeļiem no Māstrihtas atrodas Māstrihtas Āhenes lidosta. Tā ir Nīderlandes otrā lidosta.

Jomas

Māstrihtas pilsēta ir sadalīta daudzās zonās. Heer, Amby, St. Pieter un Wolder agrāk bija atsevišķi ciemati, bet tagad (jau dažus gadu desmitus) tie ir Māstrihtas daļa. Saskaņā ar Nīderlandes Centrālā statistikas biroja (Centraal Bureau voor de Statistiek; CBS) datiem Māstrihtas rajonu var iedalīt septiņos lielākos rajonos. Tie ir šādi:

1. Centrs. (teritorijas: (1): Binnenstad, Jekerkwartier, Kommelkwartier, Statenkwartier, Boschstraatkwartier, Sint Maartenspoort, Wyck)
2. Dienvidrietumi. (Villapark, Jekerdal, Biesland, Campagne, Wolder, Sint Pieter)
3. Rietumi. (Brusselsepoort, Mariaberg, Belfort, Pottenberg, Malpertuis, Caberg, Oud-Caberg, Malberg, Dousberg-Hazendans, Daalhof)
4. Ziemeļrietumi. (Boschpoort, Bosscherveld, Frontenkwartier, Belvédère, Lanakerveld)
5. Austrumi. (Wyckerpoort, Heugemerveld, Wittevrouwenveld, Nazareth, Limmel, Scharn, Amby)
6. Ziemeļaustrumos. (Beatrixhaven, Borgharen, Itteren, Meerssenhoven)
7. Dienvidaustrumu). (Randwyck, Heugem, Heer, De Heeg, Vroendaal)

Apgabali saskaņā ar CBS

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc pilsētu Nīderlandes dienvidos?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Māstrihtā?

J: Vai Māstrihtā ir lidosta un universitāte?

J: Kad tika izveidota pirmā apmetne?

J: Kas tur izveidoja pirmo pastāvīgo apmetni?

A: Kad Māstrihtas pilsēta kļuva par pilsētu?

J::Kopš kura laika Māstrihtas pilsēta kļuva par Nīderlandes daļu?

J::Kurš līgums tika parakstīts Māstrihtā?

Meklēt pēc burta