Māstrihta
Māstrihtas pilsēta (limburgiešu: Mestreech) ir pilsēta Nīderlandes dienvidos. Tā ir Limburgas provinces galvaspilsēta. Tajā dzīvo aptuveni 120 000 iedzīvotāju. Māstrihtā ir lidosta un universitāte (Māstrihtas Universitāte).
Pirmā apmetne šajā reģionā tika dibināta akmens laikmetā pirms aptuveni 25000 gadiem, bet pirmo pastāvīgo apmetni izveidoja ķelti ap 500 gadiem p.m.ē. Māstrihtai pilsētas tiesības tika piešķirtas 1204. gadā. Kopš 1815. gada pēc Napoleona kariem Māstrihtas pilsēta pieder Nīderlandei. Māstrihtā tika parakstīts 1992. gada Eiropas līgums, tā sauktais Māstrihtas līgums.
Māstrihtas vecpilsēta ar skatu uz Māsas upi.
Māstrihtas atrašanās vieta Nīderlandē.
Vēsture
Pirmā apmešanās vieta bija pirms aptuveni 25000 gadiem. Īstas pastāvīgas apmetnes (ne tikai mednieku vācēji) tika dibinātas vismaz 5000 gadus pirms mūsu ēras. 4000 gadus pēc tam ķelti uzcēla apmetni Māstrihtā. Domājams, ka viņi pielūdza upes dievu. Romas pilsēta tika uzcelta ap 0. gadu pēc mūsu ēras, padarot Māstrihtas pilsētu par vecāko Nīderlandes pilsētu (kopā ar Nijmegenu). Šajā laikā Māstrihtas nosaukums bija Trajectum ad Mosam. Tas nozīmē Ceļš pāri Māsei. Romas laika tilts Māstrihtā savienoja rietumus ar austrumiem, padarot Māstrihtas pilsētu par ļoti stratēģiski svarīgu punktu. Šis tilts, kas atradās pie Eksterstraat, sabruka 13. gadsimtā, un tā vietā tika uzcelts slavenais Svētā Servaasa tilts.
Agrajos viduslaikos Māstrihtai bija ļoti liela nozīme kristietības izplatībā Nīderlandē. IV gadsimtā bīskaps Svētais Servaass bija pirmais bīskaps Nīderlandē, un Onze Lieve Vrouwekerk (kas ir arī vecākā vēl saglabājusies ēka Nīderlandē) varētu dēvēt par kristietības sakni Nīderlandē. Servaasa mirstīgās atliekas joprojām glabājas Māstrihtā kapenēs.
Māstrihtai pilsētas tiesības tika piešķirtas diezgan agri, 1204. gadā. Tai bija stratēģiska nozīme astoņdesmitgadu kara un Napoleona karu laikā. Tāpēc Māstrihtā ir divi cietokšņi: Svētā Pītera forts un Svētā Jana forts. Māstrihtā bija arī pilsētas mūri. Šo mūru paliekas ir redzamas arī mūsdienās (jo īpaši Helpoort ir viena no nedaudzajām vēl saglabājušajām pilsētas ostām).
20. gadsimta sākumā Māstrihtā bija rūpnieciska pilsēta ar daudzām rūpnīcām. Māstrihtas zinātnieks Jans Pīters Minkeleerss (Jan Pieter Minckeleers) bija pirmais, kurš atklāja ogļu gāzi, un tas nodrošināja pirmo pilsētas apgaismojumu. 1940. gadā Māstrihtas pilsētu iekaroja vācu karaspēks. Tomēr daudzas gleznas tika paslēptas alās Sint Pītersbergā - stāvā kalnā Māstrihtas dienvidrietumos. Tur bija paslēpta pat De Nachtwacht. Māstrihtas pilsēta tika atbrīvota 1944. gada 14. septembrī. 1992. gadā Māstrihtā notika 1992. gada Eiropas līgums, kurā oficiāli tika izveidota ES un pieņemts lēmums par eiro.
Minkeleru statuja pie Boschstraat
Topogrāfija
Māstrihtas pilsēta atrodas abās Māsas upes pusēs Nīderlandes dienvidaustrumos un Limburgas provinces dienvidrietumos. Māstrihtas pilsēta atrodas ielejā - Māsvallejā, tāpēc pilsētu ieskauj kalni. Pilsētas dienvidrietumos atrodas slavenais Svētā Pītersberga kalns. Pilsētas rietumu malā starp pilsētu un Beļģijas robežu nav vietas. Austrumos atrodas Savelsbos (mežs). Kaimiņi ir šādas pašvaldības: dienvidos - Eijsden un Visē (B), rietumos - Lanaken (B) un Riemst (B), ziemeļos - Meerssen un Valkenburg un austrumos - Margraten.
Satiksme un sabiedriskais transports
Pilsēta ir viegli sasniedzama. No dienvidiem uz ziemeļiem ved automaģistrāle (A2; E25) (Nīderlandē šī automaģistrāle ved no Eijzdenas uz Amsterdamu). Māstrihtā sākas vēl viena automaģistrāle - A79 (virzienā uz austrumiem). Māstrihtā ir divas dzelzceļa stacijas (Māstrihtas un Māstrihtas Randvikas). Vilcieni kursē uz Amsterdamu, Hērlenu, Rērmondu un Briseli (B). Tiek plānots atjaunot veco vilcienu maršrutu uz Lanakenu (B). Ja šis savienojums tiks atjaunots, Māstrihtai būs iespējams piekļūt ar vilcienu no visiem virzieniem.
Dažus kilometrus uz ziemeļiem no Māstrihtas atrodas Māstrihtas Āhenes lidosta. Tā ir Nīderlandes otrā lidosta.
Jomas
Māstrihtas pilsēta ir sadalīta daudzās zonās. Heer, Amby, St. Pieter un Wolder agrāk bija atsevišķi ciemati, bet tagad (jau dažus gadu desmitus) tie ir Māstrihtas daļa. Saskaņā ar Nīderlandes Centrālā statistikas biroja (Centraal Bureau voor de Statistiek; CBS) datiem Māstrihtas rajonu var iedalīt septiņos lielākos rajonos. Tie ir šādi:
- Centrs. (teritorijas: (1): Binnenstad, Jekerkwartier, Kommelkwartier, Statenkwartier, Boschstraatkwartier, Sint Maartenspoort, Wyck)
- Dienvidrietumi. (Villapark, Jekerdal, Biesland, Campagne, Wolder, Sint Pieter)
- Rietumi. (Brusselsepoort, Mariaberg, Belfort, Pottenberg, Malpertuis, Caberg, Oud-Caberg, Malberg, Dousberg-Hazendans, Daalhof)
- Ziemeļrietumi. (Boschpoort, Bosscherveld, Frontenkwartier, Belvédère, Lanakerveld)
- Austrumi. (Wyckerpoort, Heugemerveld, Wittevrouwenveld, Nazareth, Limmel, Scharn, Amby)
- Ziemeļaustrumos. (Beatrixhaven, Borgharen, Itteren, Meerssenhoven)
- Dienvidaustrumu). (Randwyck, Heugem, Heer, De Heeg, Vroendaal)
Apgabali saskaņā ar CBS
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc pilsētu Nīderlandes dienvidos?
A: Pilsētas nosaukums ir Māstrihtas pilsēta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Māstrihtā?
A: Māstrihtā ir aptuveni 120 000 iedzīvotāju.
J: Vai Māstrihtā ir lidosta un universitāte?
A: Jā, ir. Šeit ir lidosta un Māstrihtas Universitāte.
J: Kad tika izveidota pirmā apmetne?
A: Pirmā apmetne tika izveidota akmens laikmetā pirms aptuveni 25 000 gadu.
J: Kas tur izveidoja pirmo pastāvīgo apmetni?
A: Pirmo pastāvīgo apmetni ap 500. gadu pirms mūsu ēras izveidoja ķelti.
A: Kad Māstrihtas pilsēta kļuva par pilsētu?
A: Māstrihtas pilsēta tika dibināta 1204. gadā.
J::Kopš kura laika Māstrihtas pilsēta kļuva par Nīderlandes daļu?
A::Māstrihtas pilsēta kopš 1815. gada pēc Napoleona kariem ir Nīderlandes daļa.
J::Kurš līgums tika parakstīts Māstrihtā?
A::1992. gada Eiropas līgums, kas pazīstams arī kā Māstrihtas līgums, tika parakstīts Māstrihtā.
