Manyogana
Man'yōgana ir senākā zināmā japāņu valodas rakstības sistēma, kuras pamatā ir skaņas. Kad kandži jeb ķīniešu rakstzīmes, ko izmantoja japāņu valodas rakstīšanai, pirmo reizi Japānā nonāca aptuveni 4. gadsimtā pēc mūsu ēras caur Korejas pussalu, tās tika izmantotas tikai ķīniešu valodas rakstīšanai. Lai gan ķīniešu valoda japāņiem nebija dzimtā valoda, tomēr klasiskos ķīniešu rakstus augstāko slāņu japāņi intensīvi studēja. Pēc kāda laika, lai gan precīzs laiks nav zināms, ķīniešu rakstzīmes, ko Japānā sāka dēvēt par kandži, pirmo reizi sāka izmantot japāņu valodas rakstīšanai aptuveni 6. gadsimtā pēc mūsu ēras, lai gan tajā bija jūtama spēcīga ķīniešu ietekme.
Izdomāt, kā pareizi rakstīt ķīniešu rakstzīmju sistēmu, lai tā atbilstu japāņu valodai, bija diezgan sarežģīts uzdevums, jo starp ķīniešu un japāņu valodām bija tik lielas atšķirības. Piemēram, ķīniešu valodā ir SVO (subjekts-verb-objekts) vārdu secība (t. i., es ēdu suši), bet japāņu valodā ir SOV vārdu secība (t. i., es suši ēdu). Turklāt ķīniešu valodas morfēmas jeb vārda mazākā nozīmīgā daļa parasti ir vienzilbja jeb tikai vienas zilbes, bet japāņu valodas vārdi bieži vien ir daudzzilbji jeb divas vai vairāk zilbes. Piemēram, 山, 魚, 中, 国, 人, 多, 速 un 見. Mandarīnu ķīniešu valodā, kas ir pasaulē izplatītākais ķīniešu dialekts, šīs morfēmas izrunā šān, yú, zhōng, guó, rén, duō, sù un kàn šādā secībā, un visas tās ir tikai vienas zilbes. Savukārt dzimtajā japāņu izrunā šīs morfēmas izrunā kā yama, sakana, naka, kuni, hito, oo, haya un mi(ru). To visu sarežģī tas, ka pēdējās trīs kandži japāņu valodā gandrīz nekad netiek rakstītas atsevišķi, ja vispār tiek rakstītas, jo tās parasti tiek lietotas īpašības vārdos, darbības vārdos un apstākļa vārdos.
Ķīniešu valodā rakstīt rakstzīmes ir labi, jo ķīniešu valoda ir analītiska valoda jeb valoda, kurā gramatiku strukturē vārdu secība, bet japāņu valoda ir ļoti lokāmā valoda, kas nozīmē, ka gramatiku strukturē vārdu galotnes. Šā iemesla dēļ darbības vārdiem, īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem gandrīz vienmēr ir vismaz divas morfēmas, no kurām pirmā ir atvasinātā morfēma jeb vārda daļa ar saknes nozīmi, bet otro un pārējās pēc tās sauc par fleksijas morfēmām jeb vārda daļām, kas pievienotas, lai parādītu vārda gramatiku. Piemēram, vārds, kurā izmantots raksturs 見, ir 見る mi(ru), kur pirmajai morfēmai - kandži ir 見 un tās izruna ir mi - ir saknes nozīme "redzēt", otrā zilbe ru norāda, ka vārds ir darbības vārds, padarot to par vārdu "redzēt". Pielāgvārds 多い oo(i) sastāv no morfēmas 多 oo, kas nozīmē "daudz", un morfēmas い i, kas norāda, ka vārds ir īpašības vārds. Pēdējie piemēri ir divi vārdi 速い haya(i) un 速く haya(ku). Lai gan abu vārdu pirmā morfēma ir divas zilbes 速 haya, kas nozīmē "ātri", い i 速い padara vārdu par īpašības vārdu, savukārt く ku 速く hayaku pārvērš vārdu par apstākļa vārdu, tādējādi vārds kļūst "ātri".
Ņemot vērā daudzās atšķirības starp ķīniešu un japāņu valodām, ķīniešu rakstzīmju sistēma bija jāmaina, lai tā atbilstu japāņu sarunvalodai un būtu saprotama japāņu valodas lietotājiem. Pirmais risinājums, ar ko nāca klajā japāņi, bija izmantot ķīniešu rakstzīmes izrunai, nevis vārda nozīmei. Tās tika sauktas par man'yōgana, kas ieguva nosaukumu pēc Man'yōshu - japāņu dzejoļu krājuma, kurā japāņu valodā rakstīja, izmantojot man'yōgana. Kamēr ķīniešu rakstzīmes, ko izmantoja to nozīmei, kļuva pazīstamas kā kandži, ķīniešu rakstzīmes, ko izmantoja tikai izrunai, kļuva pazīstamas kā man'yōgana. Man'yōgana sastāvēja no aptuveni 970 ķīniešu rakstzīmēm, kuras varēja izmantot, lai atveidotu aptuveni 90 dažādas japāņu valodā izmantotās morēmas.
Piemēram, lai gan raksturs 山 japāņu valodā nozīmē "kalns", pats raksturs parasti tika lietots tikai ķīniešu valodas aizguvumiem jeb vārdiem, kas aizgūti no ķīniešu valodas, piemēram, 富士山 Fuji-san, kas nozīmē "Fudzi kalns", 火山kazan, kas nozīmē "vulkāns", un 山村 sanson, kas nozīmē "kalnu ciems". No ķīniešu valodas aizgūtajos vārdos tiek lietots on'yomi (japāņu valodā やま on'yomi ir san, zan, sen vai zen) vai no ķīniešu valodas aizgūtā izruna, nevis kun'yomi vai dzimtā japāņu izruna. Japāņu rakstības pirmsākumos vietējos japāņu vārdus lielākoties rakstīja, izmantojot man'yōgana, nevis kandži. Piemēram, lai gan kandži vārds "kalns" ir 山 un kun'yomi šim vārdam ir yama, vietējais japāņu vārds tiktu rakstīts kā 耶麻, 八馬, 八馬, 矢間, 也麻 utt., lai atšķirtu to no ķīniešu valodas aizguvuma jeb kango.
Mūsdienu japāņu teikumu varētu rakstīt šādi: 私はすしを食べます Watashi-wa sushi-o tabemasu (kas nozīmē: es ēdu suši), to pašu teikumu, kas pilnībā rakstīts man'yōgana, varētu rakstīt kā 和多氏巴寿司鳥他邊麻須, piešķirot tam vairāk ķīniešu izskatu. Vai arī, ja kāds gribētu saglabāt visus kandži, bet aizstāt visus mūsdienu kana, teikums izskatītos šādi 私巴寿司鳥食邊麻須.
Lai gan man'yōgana deva japāņiem iespēju uz papīra attēlot japāņu runāto valodu, man'yōgana rakstītos teikumus bija diezgan grūti izlasīt. Tā kā ķīniešu rakstzīmes tika izmantotas gan vārdu nozīmes attēlošanai, gan izrunai, varēja rasties daudz neskaidrību, ja japāņu valodā runājošs cilvēks lasīja kaut ko, kas rakstīts gan kandži, gan man'yōgana. Iepriekš minētie piemēri man'yōgana valodā būtu grūti izlasāmi pat dzimtā japāņu valodas lietotājam, īpaši mūsdienu japānim. Turklāt visu ātri pierakstīt bija gandrīz neiespējami, jo vienkāršas japāņu zilbes pierakstīšanai bija nepieciešams vesels ķīniešu raksturs, un dažas no tām varēja pierakstīt pat ar 30 spalvas triepieniem.
Lai rakstītu ātrāk, izmantotu mazāk rakstzīmju un lasītu vieglāk, japāņu rakstnieki izveidoja vienkāršākas kana jeb rakstzīmes, kas ataino japāņu zilbes. Budistu mūki radīja katakanu, izmantojot tikai kanji daļas, lai ātrāk varētu pierakstīt runāto mācību. Augstāko kārtu sievietes izmantoja kandži, ko viņas zināja, un rakstīja šo kandži kursīvā. Tās kļuva pazīstamas kā hiragana. Lai gan tās tika radītas atsevišķi, vēlāk tās nomainīja man'yōgana kā galvenās skaņu rakstības sistēmas. Lai gan mūsdienās lielākoties skaņu rakstībā izmanto hiraganu un katakanu, man'yōgana joprojām tiek izmantota dažu mūsdienu japāņu vārdu rakstīšanai.
Šos piemērus sauc par ateji. Daži piemēri ir 寿司 suši, 亜細亜 Ajia (Āzija)、亜米利加 Amerika (Amerika)、仏蘭西 Furansu (Francija)、阿弗利加 Afurika (Āfrika)、沢山 takusan un 珈琲 kōhī (kafija)。.
Dažreiz, piemēram, 仏蘭西 gadījumā, tie ir vecie vietvārdu rakstības veidi, pirms japāņi nolēma visus nekīniešu valodas aizguvumus apzīmēt ar katananu. Citos gadījumos ateji lieto, jo ķīniešu rakstzīmes dažādās valstīs ir labāk pazīstamas nekā hiragana un katana, piemēram, ķīnieši var atpazīt 寿司, jo abas rakstzīmes pastāv arī ķīniešu valodā, nevis すし, jo neviena no tām nepastāv ķīniešu valodā. Lai gan ķīniešu rakstzīmes vārdam "kafija" ir 咖啡, japāņu 珈琲 ir pietiekami tuvas, lai ķīnieši to varētu noteikt ar nelielu uzminējumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Man'yōgana?
A: Man'yōgana ir senākā zināmā fonētiskā rakstības sistēma, ko izmanto japāņu valodā. Tas tika izveidots, izmantojot ķīniešu rakstzīmes tikai to izrunai, nevis vārda nozīmei.
J: Kad kandži pirmo reizi nonāca Japānā?
A: Kandži - ķīniešu rakstzīmes, ko izmanto japāņu valodas rakstīšanai, - pirmo reizi Japānā nonāca aptuveni 4. gadsimtā pēc mūsu ēras. Pirmie japāņu kandži uz Japānu tika ievesti 4. gadsimtā p.m.ē. no Korejas pussalas.
J: Kā atšķīrās ķīniešu un japāņu rakstība?
A: Ķīniešu un japāņu rakstībā bija daudz atšķirību. Piemēram, ķīniešu valodā ir SVO (subjekts-verb-objekts) vārdu secība, savukārt japāņu valodā ir SOV (subjekts-verb-objekts) vārdu secība. Turklāt ķīniešu valodas morfēmas parasti ir vienzilbiskas, t. i., vārdi, kas sastāv tikai no vienas zilbes, savukārt japāņu valodas vārdi bieži bija daudzzilbiski, t. i., vārdi, kas sastāv no divām vai vairāk zilbēm.
J: Kas tika darīts, lai palīdzētu japāņu valodā runājošajiem saprast kandži?
A: Ķīniešu burtu sistēma bija jāpielāgo japāņu sarunvalodai, lai japāņu valodā runājošie varētu to saprast. Šo risinājumu sauca par man'yōgana, kas sastāvēja no aptuveni 970 ķīniešu rakstzīmēm, kuras varēja izmantot, lai aprakstītu aptuveni 90 dažādas japāņu valodā lietotas morāles.
J: Kas aizstāja man'yōgana kā fonētisko rakstības sistēmu?
A: Katakana un hiragana aizstāja man'yōgana kā fonētisko rakstības sistēmu, jo tās bija vienkāršas un viegli lietojamas salīdzinājumā ar man'yōgana, kas bija grūti saprotama pat dzimtās japāņu valodas lietotājiem, jo tās pamatā lielā mērā izmantoja kandži rakstzīmes.
Vai ir kādi mūsdienu piemēri, kur vārdi rakstīti man'yōgana valodā?
V: Jā, ir mūsdienu piemēri, kad vārdi ir rakstīti man'yōgana, piemēram, 寿司 sushi、亜細亜 Ajia (Āzija)、亜米利加 Amerika (Amerika)、仏蘭西 Furansu (Francija)、阿弗利加 Afurika (Āfrika)、沢山 takusan un 珈琲 kōhī (kafija). Tos sauc par ateji, jo tajos izmantoti seni raksti, kas radīti, pirms katakana kļuva populāra, vai arī tāpēc, ka ārpus Japānas tie ir atpazīstamāki nekā hiragana/katakana, jo daži no tiem ir sastopami arī citās valodās, piemēram, ķīniešu valodā.
