Man'yōgana ir senākā zināmā japāņu valodas skaņu rakstības sistēma, kas izmantoja kandži jeb ķīniešu rakstzīmes, ko nevis to nozīmes, bet izrunas dēļ pielāgoja japāņu valodas pierakstīšanai. Kandži Japānā pirmo reizi nonāca ap 4. gadsimtu pēc mūsu ēras caur Korejas pussalu, un sākotnēji tos lietoja galvenokārt ķīniešu valodas rakstīšanai. Ar laiku, it īpaši no 6.–8. gadsimta, kandži sāka pielietot arī japāņu valodas rakstīšanai, tomēr sākotnēji tas bija sarežģīti un radīja daudzas grūtības sakarā ar valodu struktūras atšķirībām.

Valodu struktūras un grūtības

Ķīniešu un japāņu valoda būtiski atšķiras. Piemēram, ķīniešu valodai raksturīga SVO (subjekts-verb-objekts) vārdu secība (t. i., es ēdu suši), kamēr japāņu valodai ir SOV vārdu secība (t. i., es suši ēdu). Turklāt ķīniešu morfēmas parasti ir vienzilbīgas, bet japāņu vārdi bieži ir daudzzilbji. Piemēram, rakstzīmes 山, 魚, 中, 国, 人, 多, 速 un 見 mandarinā tiek lasītas kā šān, yú, zhōng, guó, rén, duō, sù un kàn — visas vienas zilbes, savukārt japāņu izrunā tās atbilst formām yama, sakana, naka, kuni, hito, ō, haya un mi(ru).

Japāņu valodas gramatika lielā mērā balstās uz locījumiem un vārdu galotnēm (tā ir lokāmā valoda), savukārt ķīniešu valoda ir vairāk analītiska (analītiska valoda jeb), kur gramatiku lielā mērā nosaka vārdu secība. Tāpēc darbības vārdiem, īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem japāņu valodā bieži ir vairākas morfēmas: pirmā nes saknes nozīmi, bet otra un tālākās izsaka fleksijas. Piemēram, no rakstura 見 rodas verbs 見る mi(ru), kur mi- ir sakne “redzēt”, bet -ru norāda uz darbības vārda formu. Vārds 多い ō(i) sastāv no saknes 多 ō “daudz” un galotnes い i, kas padara to par īpašības vārdu. Līdzīgi 速い haya(i) un 速く haya(ku) parāda, kā viena sakne var papildināties ar dažādām galotnēm, kas maina vārda locījumu un lietojumu.

Kā radās man'yōgana

Lai pārvarētu šīs grūtības un pierakstītu japāņu runu, ķīniešu rakstzīmes sāka lietot nevis pēc to nozīmes, bet pēc to izrunas — šāds risinājums izveidojās par man'yōgana. Nosaukums cēlies no slavenā 8. gadsimta dzejas krājuma Man'yōshū, kurā šādu rakstības veidu plaši izmantoja. Man'yōgana nebija vienota sistēma — apmēram 970 dažādas ķīniešu rakstzīmes varēja tikt izmantotas, lai atveidotu aptuveni 90 japāņu zilbes (moras), un bieži vien vienai un tai pašai zilbei pastāvēja vairākas alternatīvas rakstības formas.

Praktiskie ierobežojumi

Man'yōgana ļāva pierakstīt japāņu runu uz papīra, bet tam bija vairāki ievērojami trūkumi. Tā kā ķīniešu rakstzīmes tajā pašā tekstā tika lietotas gan to semantiskajai nozīmēšanai (kā kandži), gan kā skaņu atveidei (man'yōgana), lasītājam bieži radās neskaidrības. Turklāt vienai japāņu zilbei izmantojot veselu ķīniešu rakstzīmi, rakstīšana un pārlūkošana kļuva lēna — daži kandži bija sarežģīti un prasīja daudz spalvas triepienu, kas nebija piemēroti ātrai pierakstīšanai.

Pāreja uz kana

Lai strādātu ātrāk un vienkāršāk, japāņu rakstnieki izveidoja divas jaunas skaņu rakstības sistēmas, kas attīstījās no man'yōgana. Budistu mūki izveidoja katakanu — īsus, atdalītus žetonus, kas veidojās no kandži daļām un bija ērti izmantot ātrai piezīmju pierakstīšanai. Savukārt sievietes augstākajās sabiedrības aprindās bieži rakstīja man'yōgana kursīvā stilā, no kura attīstījās hiragana. Gan hiragana, gan katakana laika gaitā kļuva par galvenajiem skaņu pierakstiem, un man'yōgana pamazām brīvprātīgi aizstāja šīs vienkāršākās sistēmas.

Ateji un mūsdienu lietojums

Man'yōgana un tā pēcnācēji deva pamatu arī tā sauktajiem ateji — rakstiem, kad ķīniešu rakstzīmes tiek lietotas, lai norādītu vārda izrunu vai kādu fonētisku parakstu neatkarīgi no rakstzīmju sākotnējās nozīmes. Daži piemēri: 寿司 sushi, 亜細亜 Ajia (Āzija), 珈琲 kōhī (kafija), 沢山 takusan u. c. Dažos gadījumos (piem., 仏蘭西) tas atspoguļo vecu vietvārdu rakstību, vēl pirms noteikta standarta izvēles. Citkārt ateji tiek lietoti arī tāpēc, ka daudzas ķīniešu rakstzīmes ir vieglāk atpazīstamas citās Austrumāzijas valodās nekā kana, — piemēram, ķīniešu lasītājs biežāk atpazīs 寿司 nekā fonētisko すし.

Piemēri un attēlojums

Mūsdienu teikumu 私はすしを食べます Watashi-wa sushi-o tabemasu (es ēdu suši) var uzrakstīt dažādos veidos, izmantojot historiskas formas: pilnībā man'yōgana stilā — 和多氏巴寿司鳥他邊麻須 — vai saglabājot visus kandži, bet aizstājot kana, piemēram 私巴寿司鳥食邊麻須. Šādi paraugi ilustrē gan grafisko bagātību, gan lasāmības problēmas, kas veicināja pāreju uz hiraganu un katakanu.

Man'yōgana nozīme mūsdienās galvenokārt ir vēsturiska un lingvistiska: tā palīdz izprast japāņu rakstības attīstību, fonoloģijas izmaiņas un to, kā veidojās gan kandži lasījumi (on'yomi), gan vietējo vārdu pieraksti (kun'yomi). Dažos īpašos gadījumos vēsturiskie rakstības veidi joprojām parādās literatūrā, mākslā vai nosaukumos, bet ikdienas rakstībā tos ir nomainījusi ērtāka un lasāmāka kana kopā ar kandži.