Melanocīti — melanīna ražošana, ādas UV aizsardzība un funkcijas
Uzzini par melanocītiem: kā melanīns nosaka ādas un matu krāsu, aizsargā pret UV bojājumiem, ko ietekmē hormoni un kā tas ietekmē veselību un aizsardzību.
Melanocīti ir melanīnu ražojošas šūnas. Tās visvairāk redzamas ādā, matos un acīs. Tās atrodas ādas epidermas apakšējā slānī, matos, acs varavīksnenē un dažās citās ķermeņa vietās. Melanocīti nereti izdala melanīnu speciālos vezikulāros organelos — melanosomos — kurus pēc tam pārnes uz apkārtējām keratinocītu šūnām (epidermas pamatšūnām).
Melanīna nozīme
Melanīns ir pigments, kas galvenokārt nosaka ādas un matu krāsu. Melanīna veidi (piemēram, eumelanīns un feomelanīns) ietekmē, vai krāsa ir tumšāka vai gaišāka, un to attiecība nosaka tonusu. Melanīns absorbē un izkliedē saules UV starojuma enerģiju, tādējādi samazinot tiešu bojājumu šūnu komponentiem un palīdzot aizsargāt ādu no saules izraisītiem bojājumiem. Tomēr UV starojums var izraisīt šūnu DNS bojājumus, kas palielina ādas vēža — arī melanoma — risku.
Kā melanocīti darbojas
Melanocīti sintetizē melanīnu melanosomos un pēc tam šos pigmenta piepildītos organoīdus nogādā uz apkārtējiem keratinocītiem. Ādas krāsu vairāk nosaka melanosomu skaits, to izmērs un izplatība ādā nekā pašas melanocītu skaits. Genētika (piemēram, gēni, kas regulē receptorus un fermentus melanīna sintēzei) un vides faktori (piemēram, saules iedarbība) kopā noteic pigmentāciju. Mutācijas dažos gēnos var izraisīt pigmentācijas traucējumus, piemēram, albinismu vai vietēju pigmentācijas samazināšanos (vitiligo).
Hormonu un nervu regulācija
Melanocītus stimulējošie hormoni (MSH), ko izdala hipofīze un citi audu avoti, veicina melanīna ražošanu un melanosomu izdalīšanos melanocītos ādā un matos. MSH darbība notiek, saistoties ar specifiskiem receptoriem melanocītos, tādējādi aktivizējot fermentus, kas nepieciešami melanīna sintēzei. Signāli no MSH arī ietekmē smadzenes un var ietekmēt apetīti un seksuālo uzbudinājumu, parādot, ka šie hormoniem piemīt gan lokāla, gan sistēmiska ietekme.
Klīniskā nozīme un ieteikumi
- Pārmērīga pigmentācija: hipeerpigmentācija var rasties pēc iekaisuma, hormonālām izmaiņām vai ilgstošas saules iedarbības.
- Samazināta pigmentācija: tādas slimības kā vitiligo izraisa melanocītu zudumu vai to funkcijas traucējumus.
- Īpaša uzmanība ādas pārbaudēm: jebkādas ādas izmaiņas, īpaši ātri augoši vai krāsainībā mainīgi bumbuļi, prasa dermatologa izvērtējumu, jo pastāv risks attīstīties ādas vēzim.
- Profilakse: lai samazinātu UV radītu bojājumu risku, ieteicama regulāra saules aizsardzība — sunscreen, aizsargapģērbs un izvairīšanās no intensīvas saules starošanas stundās.
- Ārstēšana: pigmentācijas traucējumi var tikt ārstēti ar lokālām zālēm, foto- un lāzerterapiju vai ķirurģiskām metodēm atkarībā no diagnozes; terapiju izvēlas speciālists.
Kopumā melanocīti ir būtiska ķermeņa daļa, kas nodrošina gan estētisku pigmentāciju, gan svarīgu aizsardzību pret ultravioletajiem stariem. Veselīga saules prakse, ādas pārbaudes un, ja nepieciešams, medicīniska konsultācija palīdz saglabāt ādu veselu un samazināt ar pigmentāciju saistītos riskus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir melanocīti?
A: Melanocīti ir šūnas, kas ražo melanīnu.
J: Kur melanocīti ir visredzamākie?
A: Melanocīti visvairāk redzami ādā, matos un acīs.
J: Kur ādā atrodas melanocīti?
A: Melanocīti atrodas ādas epidermas apakšējā slānī.
J: Par ko ir atbildīgs melanīns?
A: Melanīns galvenokārt ir atbildīgs par ādas un matu krāsu.
J: Ko melanīns dara, lai aizsargātu ādu?
A: Melanīns aizsargā ādu pret saules UV starojuma radītiem bojājumiem.
J: Kas izraisa ādas vēzi?
A: UV starojums izraisa šūnu DNS bojājumus, kas palielina ādas vēža iespējamību.
J: Kas stimulē melanocītus ražot vairāk melanīna?
A: Melanocītus stimulējošie hormoni (MSH) no hipofīzes stimulē melanocītus ražot vairāk melanīna.
Meklēt