Vielmaiņas ātrums — definīcija, BMR un organisma enerģijas patēriņš

Uzzini vielmaiņas ātrumu, BMR un organisma enerģijas patēriņa sadalījumu — kā aprēķināt BMR, ko ietekmē ēdiens, fiziskās aktivitātes un orgānu darbība.

Metabolisma ātrums ir vielmaiņas ātrums — tas izsaka, cik daudz enerģijas organisms patērē laika vienībā. Tradicionāli šo rādītāju mēra kā enerģiju diennaktī (kcal/dienā vai kJ/dienā). Parasti runā par diviem tuvām, bet atšķirīgām kategorijām: pamata (bazālo) vielmaiņas ātrumu (BMR), kas attiecas uz minimālo enerģijas patēriņu pilnīgā miera stāvoklī un optimālos fizioloģiskos apstākļos, un atpūtas vielmaiņas ātrumu (RMR), kas bieži vien tiek mērīts klīniskos apstākļos un var būt nedaudz lielāks par BMR.

Kā sadalās kopējais enerģijas patēriņš

Aptuveni 70 % no cilvēka kopējā enerģijas patēriņa parasti ir saistīts ar organisma orgānos notiekošajiem pamatdzīves procesiem (skat. zemāko sarakstu ar orgānu ieguldījumu). Aptuveni 20 % enerģijas cilvēks patērē, veicot fiziskas aktivitātes, un vēl aptuveni 10 % nepieciešami ēdiena sagremošanas un uzsūkšanās procesiem (termogēzē pēc ēšanas).

• Smadzenes: ~20 % no BMR — augsta enerģijas prasība pat miera stāvoklī.
• Aknas: ~20–27 % — glikozes apmaiņa, detoksikācija, metabolismu regulēšana.
• Skeleta muskulatūra (atpūstoties): ~15–25 % — atkarīgs no muskuļu masas.
• Sirds: ~7–10 % — pastāvīga kontrakciju nodrošināšana.
• Nieres: ~7–10 % — filtrācija un homeostāze.
• Adipocīti (tauku audi): mazāks enerģijas patēriņš, ~4–5 %.

Kur rodas enerģija šajos procesos

Visiem procesiem ir nepieciešams skābeklis, lai nodrošinātu izdzīvošanai nepieciešamo enerģiju, parasti izmantojot tādus makroelementus kā ogļhidrāti, tauki un olbaltumvielas. Gļabā un šūnu mitohondrijos oksidatīvā fosforilācija un Krebsa ciklā rodas enerģētiski bagātas ATP molekulas, un blakusproduktā izdalās oglekļa dioksīds, kurš tiek izvadīts ar elpošanu.

Kā mēra un aprēķina BMR

Praktiski metode BMR noteikšanai ir netiešā kalorimērija (indirect calorimetry) — mēra skābekļa patēriņu un izdalītā CO2 daudzumu, pēc tam aprēķina enerģijas patēriņu. Pētījumos un ikdienā bieži izmanto arī prognozējošas formulas:

• Harris–Benedict (oriģinālā): vīriešiem: BMR = 66.5 + (13.75 × svars_kg) + (5.003 × augums_cm) − (6.755 × vecums_gados); sievietēm: BMR = 655.1 + (9.563 × svars_kg) + (1.850 × augums_cm) − (4.676 × vecums_gados).
• Mifflin–St Jeor (biežāk mūsdienās): vīriešiem: BMR = (10 × svars_kg) + (6.25 × augums_cm) − (5 × vecums) + 5; sievietēm: BMR = (10 × svars_kg) + (6.25 × augums_cm) − (5 × vecums) − 161.

Šīs formulas sniedz aplēses; individuālais BMR var atšķirties atkarībā no ķermeņa sastāva un ģenētikas. Arī laika gaitā, pie ilgstošas enerģijas deficīta, organisms samazina BMR (adaptīva termogēze).

Faktori, kas ietekmē vielmaiņas ātrumu

• Ķermeņa sastāvs: lielāks muskuļu audi — augstāks BMR.
• Vecums: BMR parasti samazinās ar vecumu, galvenokārt zaudējot muskuļu masu.
• Dzimums: vīriešiem parasti augstāks BMR (vairāk muskuļu masas).
• Hormoni: vairogdziedzera hormoni (tiroksīns) spēcīgi ietekmē vielmaiņu; arī kateholamīni, kortizols un insulīns spēlē lomu.
• Temperatūra: aukstā vidē termoregulācija palielina enerģijas patēriņu.
• Slimības un iekaisumi: drudzis, trauma un hroniskas slimības var paaugstināt BMR.
• Medikamenti un vielas: stimulanti (piem., kofeīns) var īslaicīgi palielināt vielmaiņas ātrumu, bet ir blakusparādības.
• Ģenētika un etniskie faktori: iedzimtība nosaka daļu no individuālajām atšķirībām.

Kā droši ietekmēt vielmaiņas ātrumu

• Palielināt muskuļu masu ar pretestības treniņiem — ilgtermiņā paaugstina RMR.
• Palielināt proteīna uzņemšanu — termiskais efekts proteīnam ir augstāks, attiecīgi vairāk enerģijas tiek patērēts sagremošanas procesā.
• Palielināt NEAT (daily non-exercise activity thermogenesis) — vairāk staigāt, stāvēt, veikt ikdienas aktivitātes.
• Saglabāt pietiekamu miegu un izvairīties no ilgstošām ļoti zemu kaloriju diētām, kas samazina BMR.
• Izvairīties no riskantām metodēm (steroīdi, nepārdomātas stimulantu lietošanas), kas var sakarā ar veselības apdraudējumu dot īslaicīgas izmaiņas.

Mērījumu precizitāte un praktiska nozīme

Individuālā enerģijas bilance ir svarīga svara vadībai un klīniskai aprūpei. Lai iegūtu precīzākus rezultātus, klīniskā vidē izmanto tiešas/netiešas kalorimērijas mērījumus vai doubly labeled water metodi ilgākiem novērojumiem. Tomēr ikdienā prognozējošas formulas un aktivitātes koeficienti sniedz pietiekami labu pamatu uztura plānošanai.

Apkopojot: vielmaiņas ātrums (BMR/RMR) nosaka lielu daļu no mūsu ikdienas enerģijas vajadzībām, un to ietekmē gan ķermeņa uzbūve, gan hormonālais stāvoklis, vecums, ārējie apstākļi un dzīvesveids. Skābekļa izmantošana, ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu oksidācija, Krebsa ciklā veidotā ATP un izdalītais oglekļa dioksīds ir centrālie molekulārie procesi, kas pamatā veido mūsu pamatmetabolisma funkciju.

Individuālās atšķirības

Metabolisma ātrums dažādiem indivīdiem ir atšķirīgs. Vienā pētījumā, kurā piedalījās 150 pieaugušie Skotijas iedzīvotāji, tika konstatēts, ka bazālais vielmaiņas ātrums ir no 1027 kcal dienā (4301 kJ) līdz pat 2499 kcal (10455 kJ). Vidējais rādītājs bija 1500 kcal (6279 kJ) dienā.

Pētnieki aprēķināja, ka 62,3 % no šīm atšķirībām var izskaidrot ar atšķirībām masā (svarā) mīnus tauku rezerves. Citi faktori bija tauku daudzums (6,7 %), vecums (1,7 %) un eksperimentālā kļūda, ieskaitot starpību starp subjektiem (2 %). Pārējās atšķirības (26,7 %) nebija izskaidrojamas.

Tātad BMR atšķiras pat tad, ja salīdzina divus cilvēkus ar vienādu ķermeņa masu. Lielākie 5% cilvēku enerģijas vielmaiņu veic par 28-32% ātrāk nekā personas ar zemāko BMR 5%. Piemēram, vienā pētījumā aprakstīts ekstrēms gadījums, kad diviem indivīdiem ar vienādu liesās ķermeņa masu 43 kg BMR bija 1075 kcal dienā (4,5 MJ) un 1790 kcal dienā (7,5 MJ). Šī 715 kcal (67 %) starpība ir līdzvērtīga tam, ja viens no šiem indivīdiem katru dienu noskrien 10 km.

Maksa Kleibera (Max Kleiber) ar roku zīmētais ķermeņa izmēra un vielmaiņas ātruma oriģinālais grafiks (1947).


Metabolisma ātruma (kcal/h) un ķermeņa masas (g) attiecību grafiks plašās taksonomiskajās grupās. Pārņemts no Hemmingsen 1960. gadā.

Meklēt pēc burta