Minamisanriku (Mijagi, Japāna) — piekrastes pilsēta, postījumi 2011. gada cunami
Minamisanriku (南三陸町, Minamisanriku-chō, "Dienvidu trīs zeme"), rakstīts arī Minami Sanriku, ir piekrastes pilsēta Klusā okeāna piekrastē Mijagi prefektūrā, Japānā. Pilsētas platība ir 163,74 kvadrātkilometri (aptuveni 63,22 kvadrātjūdzes). 2004. gada 1. oktobrī tajā dzīvoja 19 170 iedzīvotāju. Pilsēta tika izveidota 2005. gada 1. oktobrī, kad apvienojās bijušās Šizugavas (Shizugawa) un Utatsu (Utatsu) pilsētas, veidojot jaunu administratīvu vienību Minamisanriku.
Ģeogrāfija un ekonomika
Minamisanriku atrodas līčaino (ria) piekrastes zonu teritorijā — šāda veida krasta līnija pastiprina cunami viļņu iespaidu, jo viļņi tiek virzīti un pastiprināti līcī. Tradicionāli pilsētas ekonomika balstījās uz zvejniecību, zivsaimniecības pārstrādi un vietējo tūrisma pakalpojumu attīstību (ūdeņu skati, jūras velšu restorāni, vasaras kūrorti). Mazākos ciematos un ostās dzīve bija cieši saistīta ar jūras resursiem un sezonālo zveju.
2011. gada zemestrīce un cunami
2011. gada 11. martā notika spēcīga zemestrīce (Lielās Austrumu Japānas zemestrīces sekas) un to izraisīja milzīgs cunami, kas skāra plašas Japānas austrumkrasta teritorijas. Pilsētu Minamisanriku lielā mērā izpostīja šī katastrofa: ilgāki un ļoti augsti viļņi, dažviet sasniedzot aptuveni 16 metru augstumu, noslaucīja lielāko daļu krasta ēku un infrastruktūras. Daudzu ciemu apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta, liels skaits iedzīvotāju gāja bojā vai pazuda bez vēsts un daudz cilvēku zaudēja mājas un iztikas līdzekļus.
Notikums piesaistīja plašu nacionālo un starptautisko uzmanību — sekoja glābšanas operācijas, ārkārtas humānā palīdzība un ilgstoši atjaunošanas darbi. Minamisanriku kļuva par vienu no simboliskajiem piemēriem katastrofas postošajam spēkam un nepieciešamībai uzlabot brīdināšanas sistēmas un evakuācijas plānus piekrastes apvidos.
Atjaunošana, pasākumi un atminēšana
Pēc cunami sākās plaši atjaunošanas darbi. Pilsētas plāni paredzēja daļu apdzīvoto teritoriju pārvietot uz augstāku reljefu, būvēt aizsargdambjus, evakuācijas ceļus un pastiprināt sabiedrības gatavību ārkārtas situācijām (evakuācijas centrus, skolu un sabiedrisko ēku drošību). Tāpat tika izveidoti piemiņas objekti un atmiņas pasākumi, kas godināja bojāgājušos un atbalstīja kopienas emocionālo atveseļošanos. Katru gadu notiek piemiņas ceremonijas, un vietējā sabiedrība turpina darbu, lai atjaunotu dzīvi un ekonomiku pilsētā.
Pašreizējā situācija
Atjaunošana ir ilgstošs process — infrastruktūras atjaunošana, jaunu dzīvojamo rajonu izveide un ekonomikas atjaunošana prasa daudz laika un resursu. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir samazinājies salīdzinājumā ar pirmskatastrofas laikiem, un daļa jauniešu ir pārcēlušies uz lielākām pilsētām. Tomēr Minamisanriku saglabā nozīmīgu lomu reģionālajā zvejniecībā un joprojām attīsta vietējo tūrisma piedāvājumu, vienlaikus pievēršot pastiprinātu uzmanību katastrofu risku mazināšanai un kopienas noturības stiprināšanai.
Minamisanriku gadījums bieži tiek minēts kā piemērs, cik ātri un plaši var nodarīt postu dabas katastrofas piekrastes reģionos, un parāda, cik svarīga ir kombinācija — labas brīdināšanas sistēmas, izglītota sabiedrība un ilgtspējīgi atjaunošanas plāni.
Minamisanriku (dzeltenā krāsā) Mijagi prefektūrā
2011. gada zemestrīces un cunami katastrofa
95 % pilsētas teritorijas tika iznīcināti 2011. gada Japānas cunami, kas sekoja 2011. gada Tōhoku zemestrīcei. Saglabājušās tikai visaugstākās ēkas, un aptuveni 9500 cilvēku (aptuveni puse iedzīvotāju) ir pazuduši bez vēsts. Apstiprināts, ka 9700 cilvēki ir dzīvi un evakuēti.
Pilsētā bija divi evakuācijas centri, kur iedzīvotāji varēja doties, lai glābtos no cunami. Viens no tiem atradās uz dienvidu zemesragā, no kura paveras skats uz pilsētu. Otrs atradās iekšzemē prom no pilsētas centra. Lai gan abi centri atradās 20 metrus virs jūras līmeņa, cunami tos apņēma un izskaloja cilvēkus. Cunami appludināja vismaz 31 no pilsētā paredzētajām 80 evakuācijas vietām.
Viens no pirmajiem ziņojumiem liecina, ka daudzi iedzīvotāji, iespējams, evakuējušies uz netālo Tome pilsētu Mijagi. Kā stāsta vietējās vidusskolas angļu valodas skolotājs, kas atrodas kalnā virs cunami, "visa pilsēta tika vienkārši aizskalota. Tā vienkārši vairs nepastāv. Tajā dienā uz kalna bija apmēram 7000 cilvēku. Iespējams, daži tūkstoši skolā, kas atradās pretējā kalnā. Bet pilsētā ir 17 000 cilvēku. Visi pārējie ir pazuduši." Tā kā visas skolas atradās augstu, daudzi bērni palika bāreņi. Izdzīvojušie ar baltiem burtiem uzrakstīja "SOS" Šizugavas vidusskolas spēļu laukumā.
Kad notika zemestrīce, pilsētas mērs Džins Sato (佐藤仁) runāja pilsētas sapulcē. Viņi apsprieda daudz mazāko cunami, ko izraisīja 9. marta pirmspēcgrūdiens pirms 11. marta zemestrīces. Cunami apņēma pilsētas Krīzes vadības departamenta (防災対策庁舎, Bōsai Taisaku Chōsha) trīsstāvu ēku. No 130 cilvēkiem, kas strādāja rātsnamā, Sato bija viens no tikai 30, kas nokļuva uz jumta. Viņš bija viens no tikai 10 izdzīvojušajiem. Viņš atgriezās valdības darbā, 2011. gada 13. martā dibinot katastrofu apkarošanas štābu Bejsaidas arēnā.
Šizugavas slimnīca bija viena no nedaudzajām lielākajām ēkām, kas cunami pārdzīvoja. Tomēr tā tika daļēji appludināta, un 74 no 109 pacientiem gāja bojā. No ēkas jumta tika izglābti gandrīz 200 cilvēku.
Miki Endo (Miki Endo, 远藤未希), 25 gadus vecā pilsētas Krīzes vadības departamenta darbiniece, turpināja raidīt brīdinājumus un trauksmes signālus pa pašvaldības skaļruņu sistēmu, kad cunami tuvojās. Cilvēki uzskata, ka viņa izglāba daudzas dzīvības. Departamenta trīsstāvu galvenā mītne palika stāvēt, bet no tās bija palicis tikai tērauda karkass. Viss iekšpagalms un sienas bija sagrautas. Pēc katastrofas Endo bija pazudusi un vēlāk tika atrasta mirusi. Fotogrāfijās redzams, ka ēkas jumts cunami augstumā bija pilnībā iegrimis zem ūdens. Daži cilvēki turējās pie antenas uz jumta.
Starptautiskā reakcija
Šajā pilsētā atrodas pirmā lauka slimnīca, ko pēc katastrofas izveidoja kāda ārvalsts, piedāvājot palīdzību. Piecu ārstu komanda no Izraēlas izveidoja operāciju. Minamisanriku tuvumā 29. martā 53 cilvēku grupa, ko veidoja medicīnas darbinieki no Iekšlietu pavēlniecības un IDF Medicīnas korpusa, atklāja lauka slimnīcu. Klīnikā bija ķirurģijas, pediatrijas un dzemdību nodaļas, kā arī intensīvās terapijas nodaļa, aptieka un laboratorija, kā arī 62 tonnas medicīnas piederumu. Klīnikā nekavējoties sāka ārstēt pacientus.
2011. gada 23. aprīlī Minami Sanriku apmeklēja Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda.
1960. gada cunami
Lielā Čīles zemestrīce 1960. gadā izraisīja cunami, kas šķērsoja Kluso okeānu un skāra toreizējo Šizugavas pilsētu. Cunami sasniedza pat 2,8 metrus (9,2 pēdas), un tolaik postījumus uzskatīja par lieliem. Tā rezultātā līdz 1963. gadam tika uzbūvētas divus stāvus augstas ostas sienas, un katru gadu gadadienā iedzīvotāji rīkoja cunami mācības. Ostas sienas nebija efektīvas 2011. gada cunami laikā, kad cunami appludināja četrstāvu ēkas.Atzīmējot 30. gadadienu, 1990. gadā tika uzstādīta divvalodu spāņu-japāņu plāksne ar Čīles prezidenta Patricio Eilvina vēstījumu un moai statujas kopiju. Šī plāksne izdzīvoja pēc 2011. gada cunami.
2010. gada Čīles zemestrīce Minamisanriku izraisīja 1,3 metrus augstu cunami.
Transports
Kesennuma līnijā ir šādas pieturas: Rikuzen-Togura, Shizugawa, Shizuhama, Utatsu un Rikuzen-Minato. Galvenie ceļi ir 45. un 398. maršruts.
Šizuhama stacija
Saistītās lapas
- Kesennuma
- Minamisōma
- Rikuzentakata
