Minamisanriku (南三陸町, Minamisanriku-chō, "Dienvidu trīs zeme"), rakstīts arī Minami Sanriku, ir piekrastes pilsēta Klusā okeāna piekrastē Mijagi prefektūrā, Japānā. Pilsētas platība ir 163,74 kvadrātkilometri (aptuveni 63,22 kvadrātjūdzes). 2004. gada 1. oktobrī tajā dzīvoja 19 170 iedzīvotāju. Pilsēta tika izveidota 2005. gada 1. oktobrī, kad apvienojās bijušās Šizugavas (Shizugawa) un Utatsu (Utatsu) pilsētas, veidojot jaunu administratīvu vienību Minamisanriku.

Ģeogrāfija un ekonomika

Minamisanriku atrodas līčaino (ria) piekrastes zonu teritorijā — šāda veida krasta līnija pastiprina cunami viļņu iespaidu, jo viļņi tiek virzīti un pastiprināti līcī. Tradicionāli pilsētas ekonomika balstījās uz zvejniecību, zivsaimniecības pārstrādi un vietējo tūrisma pakalpojumu attīstību (ūdeņu skati, jūras velšu restorāni, vasaras kūrorti). Mazākos ciematos un ostās dzīve bija cieši saistīta ar jūras resursiem un sezonālo zveju.

2011. gada zemestrīce un cunami

2011. gada 11. martā notika spēcīga zemestrīce (Lielās Austrumu Japānas zemestrīces sekas) un to izraisīja milzīgs cunami, kas skāra plašas Japānas austrumkrasta teritorijas. Pilsētu Minamisanriku lielā mērā izpostīja šī katastrofa: ilgāki un ļoti augsti viļņi, dažviet sasniedzot aptuveni 16 metru augstumu, noslaucīja lielāko daļu krasta ēku un infrastruktūras. Daudzu ciemu apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta, liels skaits iedzīvotāju gāja bojā vai pazuda bez vēsts un daudz cilvēku zaudēja mājas un iztikas līdzekļus.

Notikums piesaistīja plašu nacionālo un starptautisko uzmanību — sekoja glābšanas operācijas, ārkārtas humānā palīdzība un ilgstoši atjaunošanas darbi. Minamisanriku kļuva par vienu no simboliskajiem piemēriem katastrofas postošajam spēkam un nepieciešamībai uzlabot brīdināšanas sistēmas un evakuācijas plānus piekrastes apvidos.

Atjaunošana, pasākumi un atminēšana

Pēc cunami sākās plaši atjaunošanas darbi. Pilsētas plāni paredzēja daļu apdzīvoto teritoriju pārvietot uz augstāku reljefu, būvēt aizsargdambjus, evakuācijas ceļus un pastiprināt sabiedrības gatavību ārkārtas situācijām (evakuācijas centrus, skolu un sabiedrisko ēku drošību). Tāpat tika izveidoti piemiņas objekti un atmiņas pasākumi, kas godināja bojāgājušos un atbalstīja kopienas emocionālo atveseļošanos. Katru gadu notiek piemiņas ceremonijas, un vietējā sabiedrība turpina darbu, lai atjaunotu dzīvi un ekonomiku pilsētā.

Pašreizējā situācija

Atjaunošana ir ilgstošs process — infrastruktūras atjaunošana, jaunu dzīvojamo rajonu izveide un ekonomikas atjaunošana prasa daudz laika un resursu. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir samazinājies salīdzinājumā ar pirmskatastrofas laikiem, un daļa jauniešu ir pārcēlušies uz lielākām pilsētām. Tomēr Minamisanriku saglabā nozīmīgu lomu reģionālajā zvejniecībā un joprojām attīsta vietējo tūrisma piedāvājumu, vienlaikus pievēršot pastiprinātu uzmanību katastrofu risku mazināšanai un kopienas noturības stiprināšanai.

Minamisanriku gadījums bieži tiek minēts kā piemērs, cik ātri un plaši var nodarīt postu dabas katastrofas piekrastes reģionos, un parāda, cik svarīga ir kombinācija — labas brīdināšanas sistēmas, izglītota sabiedrība un ilgtspējīgi atjaunošanas plāni.