Kalnu lapsene ir pazīstama arī kā gaišā lapsene, Altaja lapsene vai solongoi. Tā ir lapsenveidīga kukaiņu suga, kas saistīta ar augstkalnu ekosistēmām un akmeņainām tundrām; to bieži sastop piepļavās un mežu malās.

Dzīvesvieta un uzvedība

Šis lapsēns dzīvo augstkalnu vidē, kā arī akmeņainā tundrā un pļavu mežos. To ligzdas bieži atrodas klinšu plaisās, koku stumbros, kā arī dzīvnieku vai iepriekš nomedīto dzīvnieku pamestās alās. Lapsenes parasti ir aktīvas dienā; to ēdienkartē var būt citi bezmugurkaulnieki, nektārs un sulas no augiem, tomēr konkrētas barošanās īpatnības šai sugai joprojām nav pilnībā izpētītas.

Par ligzdošanu un bioloģiju: daudzas kalnu lapsenes sugas ir sociālas un veido kolonijas, bet informācija par šo konkrēto sugu sociālo uzvedību, sezonalitāti un reprodukcijas ciklu vietējos apstākļos ir nepilnīga — tāpēc nepieciešami papildus pētījumi.

Izplatība

Šīs sugas ģeogrāfiskais areāls aptver daļu Āzijas — no Kazahstānas, Tibetas un Himalajiem līdz Mongolijai, Ķīnas ziemeļaustrumiem, Dienvidsibīrijā, Korejā un arī dažās Krievijas daļās. Tomēr visizplatītākais šīs sugas areāls ir Ladakā, Indijā.

Pašlaik nav precīzu datu par sugas izplatības areāla lielumu un populāciju lielumu; daļu informācijas ierobežo grūti pieejamie kalnu apvidi un ierobežotie lauka pētījumi.

Aizsardzība un draudi

Saskaņā ar IUCN datiem tās aizsardzības statuss tiek klasificēts kā gandrīz apdraudēta (Near Threatened), jo pastāv aizvien pieaugoši riski populācijas samazinājumam. Galvenie draudi ir:

  • biotopu zudums un degradācija (pārmērīga ganībām pielietošanas, mežizstrādes un infrastruktūras attīstības dēļ);
  • klimata pārmaiņas, kas var mainīt augstkalnu teritoriju klimatu un pieejamo resursu sezonālo pieejamību;
  • pesticīdu lietošana un citas ķīmiskas vielas, kas samazina barības bāzi un var tieši ietekmēt indivīdu izdzīvošanu;
  • cilvēku traucējumi ligzdošanas vietās (piemēram, tūrisma aktivitātes klinšu apvidos vai pļavu izmantošana ligzdošanas sezonā).

Aizsardzības pasākumi un ieteikumi

Lai mazinātu sugas apdraudējumu un uzlabotu zināšanas par to, ieteicami šādi pasākumi:

  • veikt mērījumus un monitoringu, lai noteiktu izplatību, populācijas skaitu un ligzdošanas vietas;
  • saglabāt un atjaunot dzīvesvietas — īpaši augstkalnu un akmeņainās tundras zonas —, iekļaujot tās aizsargājamās teritorijās;
  • ierobežot pesticīdu un citu kaitīgu ķimikāliju lietošanu tuvumā svarīgākajām ligzdošanas un barošanās vietām;
  • izglītot vietējos iedzīvotājus un tūristus par to, kā izvairīties no ligzdu traucēšanas un ziņot par novērojumiem;
  • veicināt starptautisku sadarbību reģionos, kur suga sastopama, jo izplatība pārsniedz valstu robežas.

Ņemot vērā nepilnīgo informāciju par sugas stāvokli, ilgtermiņa aizsardzība balstās gan uz lauka pētījumiem, gan praktiskiem pasākumiem biotopu saglabāšanai. Ja redzat šo lapseni vai tās ligzdu, drošākais ir novērot no attāluma un par novērojumu paziņot vietējām dabas aizsardzības organizācijām.