Astarte (Aštoreta) — kanaāniešu Debesu karaliene, kara un mīlestības dieviete
Astarte/Aštoreta, arī Athtart, Ashtoreth vai Ashtart, ir sena Semītu pasaules dievība, kas tradicionāli saistīta ar debesīm, mīlestību, auglību un karu. Bībelē viņas vārds minēts vairākās vietās (piemēram, Jeremijas 44), kur aprakstīts, ka kanaānieši viņai dedzināja upurus un lēja ziedojumus. Astartei bija tik daudz kopīgu iezīmju ar dievieti Anatu, ka dažos mitos un kultos abas varēja saplūst vai tikt uztvertas kā saistītas dievišķības. No šīm seno laiku savstarpējām ietekmēm vēlāk radās aramiešu dievietes Atargatis tipoloģija.
Izcelsme un vārda nozīme
Vārds Astarte ir saistīts ar semītiskajām valodām (u.g. ugaritiskajā Aṯtart). Ebreju tekstos plaši izmantota forma ir Ashtoreth (bieži daudzskaitlī kā Aštarto/Ashtarot), kas Bībelē dažkārt tika apzināti saistīta ar vārdu boshet — “kauns” — lai parādītu ebreju piekopto nicinājumu pret šī kults praksi. Šāda vārdu maiņa ir daļa no reliģiskās polemikas pret pagānu dievībām.
Lomas un atribūti
- Astarte visbiežāk bija attēlota kā mīlestības un seksuālās auglības dieviete — aizbildne laulībai, ražai un dzīvības turpināšanai.
- Vienlaikus viņa bija arī kaujas dieviete: dažos mitos un ikonogrāfijā viņai piemita kareivīgas iezīmes, viņa saistīta ar uzvaru un aizsardzību.
- Simboli, kas ar viņu saistīti, ietver lauvas motīvus (kā spēka simbolu), zvaigznes (bieži rīta/ vakara zvaigznes asociācija) un dažkārt ragi vai saules/meness simbolika. Attēlos viņa reizēm redzama sēžam vai stāvam uz lauvām vai ar ieročiem.
Pielūgsme un kults
Astarte tika plaši pielūgta pie Vidusjūras austrumu krastiem — Tīrā, Sidonā, Elatā un citās fenīkiešu vai kanaāniešu pilsētās. Viņas kults izplatījās arī Ugaritā, Hetītu zemēs un Ēģiptē. Ritualu sastāvdaļas bija ziedojumi, upuri un dažādas svētku ceremonijas. Par kultu ieradumiem — piemēram, vai pastāvēja institucionāla “svētā prostitūcija” — mūsdienu pētnieki strīdās; avotos redzamas liecības par rituālām seksuālām elementiem, taču to interpretācija ir sarežģīta un daļēji debatēta.
Sincretisms un starpkultūru ekvivalenti
Astarte viena no visvairāk “komentētajām” dievietēm attiecībā uz sincretismu. Akkadiešu un babiloniešu pasaulē viņas atbilstība ir Ištarai (Inannai) — mīlestības un kara dievietei. Ēģiptē viņu bieži salīdzināja vai sapludināja ar Isis un Hathor, jo bija kopīgas funkcijas saistībā ar auglību un mātes aspektiem. Grieķu-romiešu pasaulē viņu identificēja ar Afrodīti, bet dažkārt arī ar Artemīdu vai Junonu atkarībā no uzsvērtiem aspektiem. Šīs identifikācijas palīdz saprast, kā dievības varēja pārplūst viena otrā, ceļojot pa kultūras robežām.
Arheoloģiskie un tekstu liecības
Informāciju par Astartes kultu sniedz gan Ugaritas raksti (piem., Aṯtart minējumi), gan fenīkiešu uzraksti, monētu tēlojumi un Ēģiptes avotu atsauces. Arheoloģijā atrastas statuetes, votīvi un altāru paliekas, kas atspoguļo viņas pielūgsmes veidus. Ugaritiskajos mitos Astartes parādās kopā ar citiem dieviem, kas ļauj rekonstruēt mitoloģiskās attiecības starp dievībām šajā reģionā.
Bībeles minējumi un ebreju attieksme
Bībelē Aštoreta/Ashtoreth tiek pieminēta kā viena no pagānu dievietēm, kuru pielūgsme tika kritizēta un atstumta. Ebreju reformatori un pravieši bieži uzsvēra nepieciešamību atmest ārvalstu kultu praksi. Tā rezultātā bieži sastopama retoriski negatīva attieksme — piemēram, parādās vārda aizvietošana ar boshet (“kauns”), lai nomazgātu dievietes “vārdu” un pazeminātu viņas statusu reliģiskajā diskursā. Tajā pašā laikā arheoloģiskie un literārie avoti rāda, ka Astarte kults reāli pastāvēja un bija nozīmīgs daudzās kopienās.
Noslēgums
Astarte bija viena no spilgtākajām un plašāk pazīstamajām seno Tuvo Austrumu dievietēm — daudzšķautņaina figūra, kas aptvēra mīlestību, auglību un karu. Viņas kults izplatījās plaši, mijiedarbojoties ar citu tautu reliģijām un galu galā ietekmējot vairākas nākamās reliģiskās tradīcijas. Lai arī Bībeles tradīcijā viņa tiek negatīvi vērtēta, arheoloģiskās un literārās liecības apliecina viņas svaru reālajā kultūras dzīvē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Astarte?
A.: Astarte ir debesu karaliene, kara un seksuālās mīlestības dieviete, kā arī seno Tuvo Austrumu dižā dieviete.
J: Vai Astartei bija māsa?
A: Jā, Astartei bija māsa vārdā Anata.
J: Vai Astarte un Anata sākotnēji tika uzskatītas par vienu dievību?
A: Tas ir iespējams, jo viņām bija tik daudz kopīgu īpašību, ka aramiešu dievietes Atargatis pamatā ir viņu kopīgie vārdi.
J: Kāda nozīme ir tam, ka Astarte ir dažu Vidusjūras jūras ostu galvenā dievība?
A: Astarte bija nozīmīga šo jūras ostu dieviete, kas padarīja viņas kultu plaši izplatītu, jo cilvēki ar to saskārās tirdzniecības un ceļojumu laikā.
J: Kā ebreju zinātnieki interpretēja Bībelē pieminētās Aštartes nozīmi?
A: Viņi uzskata, ka Aštoreta ir apzināta grieķu vārda Astarte un ebreju vārda "boshet", kas nozīmē "kauns", sajaukšana, kas norāda uz ebreju nicinājumu pret viņas kultu.
J: Ko jēdziens "Aštarota" nozīmē ebreju valodā?
A: Aštaroth ir dievietes vārda daudzskaitļa forma ebreju valodā, un tā kļuva par vispārīgu terminu, kas apzīmē dievietes un pagānu.
J: Ar kurām dievībām Astarte tika pielīdzināta grieķu-romiešu pasaulē?
A: Astarte grieķu-romiešu pasaulē tika pielīdzināta Afrodītei, Artemīdai un Junonai.
