Azteku mitoloģija ir Meksikas azteku civilizācijas mitoloģija. Tā bija pamats, uz kura viņi izveidoja funkcionējošu un attīstītu sabiedrību. Lai izveidotu savu attīstīto kultūru, viņi pārņēma dažas idejas no tolteku un maiju tautas. Viņu impērija pastāvēja no 14. gadsimta līdz brīdim, kad to pārņēma spāņi. Mitoloģija ieskāva visu dzīvi — politiku, kara ideoloģiju, kalendārus, svētās ceremonijas un pilsētu centru arhitektūru (piemēram, Tempļo Maioru Tenočtitlanā) — un kalpoja kā autoritātes un kopienas saliedētības avots.

Saules cikli (piecas saules)

Azteki ticēja, ka Visums ir izgājis cauri četrām fāzēm pirms pašreizējās — šīs fāzes viņi dēvēja par saulēm. Katru reizi, kad saulē iestājās gals, pasauli pārņēma katastrofa un pēc tam dievi radīja jaunu pasauli. Viņi uzskatīja, ka pašlaik dzīvo piektajā saulē. Tradicionāli šie cikli tiek nosaukti arī Nahuatl valodā (piem., Nahui-Ocelotl u. c.).

  • Pirmā saule: pasauli iznīcināja jaguāri (Nahui-Ocelotl).
  • Otrā saule: pasauli satricināja milzīga vētra un cilvēki pārvērtās par vēja radībām (Nahui-Ehécatl).
  • Trešā saule: zemi pārņēma uguns lietus un postošas liesmas (Nahui-Quiahuitl).
  • Ceturtā saule: pasauli noslīcināja milzīgi plūdi (Nahui-Atl).
  • Piektā saule: tai piemīt draudi beigties ar milzīgu zemestrīci (Nahui-Ollin) — tāpēc azteku rituāli un upuri bija vērsti arī uz to, lai pagarinātu pašreizējo sauli.

Dievi, dievietes un to lomas

Savā reliģijā azteki pielūdza daudzus dievus un dievietes, kuri pārvaldīja dabu, lauksaimniecību, karu, mīlestību, mākslas un kosmosa ciklus. Katram dievam bija savi priesteri, svinības un simbolika. Viņi pat upurēja cilvēkus, jo ticēja, ka tie palīdz uzturēt kosmisko līdzsvaru — īpaši uzturēt sauli un nodrošināt auglību.

Daži no acteku mitoloģijas dieviem un dievietēm ir:

  • Huitzilopochtli — kara un saules dievs, Tenočtitlanas galvenais patrons; viņam tika veltīta agresīva karadarbība un cilvēku upuri, lai nodrošinātu saules ceļošanu pāri debesīm.
  • Tezcatlipoca — spogulis un likteņa dievs, saistīts ar maģiju, izmaiņām, kā arī ar morāli un varu; bieži pretstata Quetzalcoatl tipa spēkiem.
  • Xochiquetzal — mīlestības, skaistuma, dzemdību un mākslas dieviete; viņa simbolizēja dzīves un rotaļu aspektus.
  • Quetzalcoatl — spalvainais čūska, zināšanu, radošuma un civilizācijas deva; bieži saistīts ar mācībām, astrālām un kalendāra funkcijām.
  • Tlaloc — lietus un auglības dievs, kuram upurēja, lai nodrošinātu lietus un ražu.
  • Coatlicue — zemei un dzimšanai saistīta dievība, bieži attēlota ar sarežģītu simboliku, kas norāda dzīvības un nāves ciklu.

Upuri, simbolika un ķermeņa daļas

Azteku reliģiskajos uzskatos sirds bija ārkārtīgi svarīga — tā tika uzskatīta par dzīvības avotu, kas jāatdod dieviem, lai uzturētu sauli. Tomēr reliģiskie priekšstati par spēku un simboliku attiecībā uz cilvēka ķermeni bija plašāki: viņi par visspēcīgākajām uzskatīja trīs ķermeņa daļas: galvu, sirdi un aknas. Upuri varēja būt dažādi — gan rituāli sirds izraušanas upuri, gan galvu simboliska iesvētīšana, gan asiņu vākšana no citiem ķermeņa orgāniem kā daļa no ceremonijām. Liela nozīme bija arī kara laupījumiem un ķermeņa zīmogiem, kā arī tā dēvētajām "ziedu karu" (xochiyaoyotl) sacīkstēm, kurās tiek veikti nolaupījumi rituāliem upuriem.

Kalendāri, priesteri un svētki

Azteku mitoloģija bija cieši saistīta ar kalendāriem: 260 dienu tonalpohualli (rituālais kalendārs) un 365 dienu xiuhpohualli (saules/gada kalendārs). Priesteru kasta pārzināja kalendāra svētkus, pareģoja piemērotu upuru laikus un organizēja lielas sezonalas ceremonijas. Svētki bija piepildīti ar dziesmām, deja, rituālo apģērbu un simbolisku rekonstrukciju mītu notikumiem.

Templi, māksla un rakstiskie avoti

Reliģiskās prakses fiziskais centrs bija tempļi un pieminekļi — vispazīstamākais ir Tempļo Maiors Tenočtitlanā ar lielajām altāra platformām un kapa vietām. Mitoloģiskie stāsti ir saglabājušies kodosos (mītiskos un hronikālajos rokrakstos) un spāņu hronikā (piem., Bernardino de Sahagún Florentīnas kodekss), kā arī arheoloģiskajos atklājumos, piemēram, Saules akmens (kalendāra akmens), skulptūrās un grebumos, kuros attēlota dievu simbolika un mītu ainas.

Sociālā nozīme un pēctecība

Mitoloģija un reliģiskā prakse azteku sabiedrībā kalpoja ne tikai garīgām vajadzībām, bet arī politiskai leģitimizācijai: valdnieki un elites izmantoja dievu saikni, lai pamatojot varu. Pēc spāņu iekarošanas daļa tradīciju tika iznīcināta vai apvienota ar kristietību, taču daži mīti un simboli saglabājās vai tika pārvērtēti lokālās tautu atmiņā. Mūsdienās azteku mitoloģija ietekmē Meksikas kultūras simboliku, mākslu un mantojumu.

Avotu un interpretāciju var daudzveidība — mīti ir saglabājušies caur kodosiem, arheoloģiju un spāņu hronikām, tāpēc daudzas detaļas par rituālu praksi un teoloģiju joprojām tiek pētītas un diskutētas akadēmiskajā vidē.