Bes — seno Ēģiptes aizsardzības dievs: dzemdību, bērnu un ģimenes sargs
Bes bija seno ēģiptiešu grūtnieču, jaundzimušo un ģimenes aizsardzības dievs. Viņš bija punduris lauvas ādā. Bes neizskatās pēc ēģiptieša. Viņš ir līdzīgs citviet Āfrikā sastopamajiem dieviem.
Lai dzemdību laikā aizbiedētu dēmonus, Bes dejoja pa istabu, kratot grabulīti un kliedzot, lai aizbiedētu dēmonus, kas varētu nolādēt bērnu. Pēc bērna piedzimšanas Bes palika viņam blakus. Kad bērns bez iemesla smējās vai smaidīja, ēģiptieši ticēja, ka Bes ir kaut kur istabā un taisa smieklīgas sejas.
Šķiet, ka viņa vārds ir saistīts ar nūbiešu valodas vārdu besa, kas burtiski nozīmē aizstāvis. Ēģiptieši turēja kaķus, lai tie uzbruktu čūskām un radībām, kas varēja sabojāt ražas krājumus, piemēram, pelēm, tāpēc Besa Ēģiptē, protams, tika izcelta kā pielūgsmes cienīga.
Ikonogrāfija un izskats
Bes parasti attēlots kā neliela auguma, spēcīgs un grotesks punduris, bieži pilnīgi pretstatā tipiskajam ēģiptiešu dievu profilam: viņš stāv seju pret skatītāju (frontal view), ar izspiedušām acīm, izstieptu mēli vai plati atvērtu muti, kas domāta, lai biedētu ļaunumu. Dažkārt viņam ir lauvas vai leonīdas iezīmes — ūsas, rievota vai kuplāka lauva mane — kā arī astes vai dzīvniekam līdzīgs apģērbs. Uz galvas bieži redzama spalvu kronīte vai mazs cepurveida rotājums.
Kults, lomas un rituāli
Bes bija galvenokārt mājas kults — viņu pielūdza privātpersonas, nevis valsts priesterība. Viņa galvenā funkcija bija apotropaiska: aizsargāt grūtnieces, jaundzimušos, bērnus un ģimenes locekļus no ļaunuma, slimībām un ļauno acu ietekmes. Rituālos Bes bieži dejodams vai dancodams skaļi grabināja rituālos instrumentus, īpaši šistrumu (sistrum) vai grabuļus, lai izkliedētu ļaunumu. Šādi uzvedumi bieži bija trokšņaini, komiski un brīvi — tas tika darīts apzināti, jo groteska seja un klauniska uzvedība tika uzskatīta par efektīvu pret spokiem un burvestībām.
Bes un Beset
Blakus Bes pastāv arī sievišķā forma — Beset (vai Besit) — kas pilda līdzīgas aizsardzības un mātes lomas. Bes un Beset reizēm parādās kopā, īpaši attiecībās ar dzemdībām, mūziku un mājas rituāliem. Viņiem var būt arī pavadoņi vai citi piederīgie, kas piesaistīti mājas svinībām un apšaubāma pretmagiem rakstura rituāliem.
Amuleti, figūriņas un lietojums ikdienā
Bes attēli bija ļoti populāri amuletos, mēbelēs, spoguļos, bērnu gultiņās un pat sienu gleznojumos. Amuleti ar Bes simboliku nēsāja, lai nodrošinātu aizsardzību pret ļauno acu, slimībām un negadījumiem. Bes figūriņas atrastas privātmāju drupās, kapenēs un pat rotājumos uz sarkofāgiem — tas liecina, ka viņa aizsardzība tika lūgta arī pārejas brīžos, piemēram, mirušā ceļā uz aizkapa dzīvi.
Bes mūzika, dejas un svētki
Bes bija saistīts arī ar mūziku, deju, svinībām un pat seksualitāti. Viņa veikums bieži iekļāva skaļas dejas un ritmisku sitaminstrumentu spēli — dažreiz izturēšanās bija skandaloza vai izklaidējoša, kas atviegloja baiļu atmosfēru un vienlaikus atturēja ļaunumu. Šādas izpausmes pievilka gan bērnus, gan pieaugušos, tāpēc Bes attēli un tēli bija pazīstami arī izklaides un mājsaimniecības priekšmetos.
Vēsture un izcelsme
Bes kults kļuva īpaši izplatīts Jaunajā Karalistē un turpināja popularitāti Vidējo un Vēlo periodā līdz pat Grieķu un Romas laikmetam. Viņa netipiska forma un iespējamā saikne ar Afrikas rietumu vai Nubijas ticējumiem lika daudziem pētniekiem domāt par ārējiem kultūras ietekmes avotiem. Tomēr precīza izcelsme joprojām ir diskutabla — daļa akadēmiķu uzskata, ka Bes attīstījies iekšēji, kā mājas aizsardzības dievība, kura vēlāk uzkrāja ārējas etniskās iezīmes.
Besa ietekme vēsturē un mūsdienu skatījums
Atšķirībā no valsts dievībām, kuru svinības un templiskās prakses veda priesteru korpusi, Bes bija tuvs cilvēkiem — viņa attēlus lika zīdaiņu gultās, uz bērnu rotaļlietām un pie mājas ieejām. Mūsdienās arheoloģiskie atradumi — amuleti, mazas statujas un freskas — palīdz saprast, cik plaši Bes bija izplatīts ikdienas reliģiskajā dzīvē. Bes ikonogrāfija joprojām ir viegli pārzināma un bieži tiek minēta populārajā kultūrā kā simbols aizsardzībai un mīļumam, kas reizēm kontrastē ar viņa biedējošo ārieni.
Noslēgumā
Bes ir spilgts piemērs tam, kā senās civilizācijas apvienoja grotesku un aizsardzisku — viņa smieklīgais, reizēm biedējošais tēls kalpoja ļoti praktiskam un emocionālam mērķim: sniegt mierinājumu grūtniecēm, sargāt bērnus un aizsargāt mājas no pārbaudījumiem. Lai arī viņš nav tipisks "liels" valsts dievs, Bes nozīme privātajā dzīvē padara viņu par vienu no pazīstamākajiem un mīlētākajiem ēģiptiešu dieviem.
Besa statuja
Pielūgsme
Dieva attēli tika glabāti mājās, lai pasargātu no ļaunā, tāpēc viņš tika attēlots pavisam citādi nekā citi dievi. Parasti dievus attēloja profilā, bet Bess bija portretā, dažkārt arī karavīra tunikā, lai izskatītos gatavs uzbrukt jebkuram tuvojošamies ļaunumam.
Jaunajā karalistē uz dejotāju, mūziķu un kalponīšu augšstilbiem varēja atrast Bes tetovējumus.
Tāpat kā daudzu citu ēģiptiešu dievu, arī Besa pielūgsme tika eksportēta uz ārzemēm, un viņš bija populārs feniķiešu un (seno) kipriešu vidū.
Mērķis
Bes, ģimenes dievs, pasargāja bērnus no čūsku un skorpionu briesmām. Tāpat kā hipopotamu dievs Taweret, Bess bija dzemdētāju sieviešu aizstāvis. Ēģiptieši viņu istabā vai virs gultas novietoja statuju, lai pasargātu viņus no sliktiem sapņiem. Viņš nesa veiksmi un labu veselību visiem, kas viņu godināja. Šī mājsaimniecības dievība bija arī mūzikas, dejas un baudas dievs.
Fiziskais apraksts
Atšķirībā no pārējiem dieviem, kas tika zīmēti profilā, Bes bija attēlots ar visu seju. Šis lielizmēra rūķis ar lielajiem vēderiem bija tērpies dzīvnieku kažokā un galvassegā ar spalvām. Viņš vicināja ieroci vai spēlēja mūzikas instrumentu, lēkājot apkārt. Besa aste un lauvas krēpes izcēlās no viņa rūķainajām iezīmēm. Šim dievam bija vieta ikvienā mājā, kur viņam bija izplesta mēle vai sakosts zobs.
Liela kaklarota pērle, ko sauc par amuletu un kas veidota kā Bes, pieder Indianapolisas Bērnu muzejam.
Vēsture
Bess sāka kā vairāki dēmoni, kas pārtapa par lauvu, kas bija viņa pirmā kombinētā forma. Viņa vara pieauga no Vecās līdz Jaunajai valstībai. Sākumā viņš bija faraona aizbildnis, bet pēc tam viņu sāka pielūgt civiliedzīvotāji. Jaunajā karalistē no Besa izveidojās sievišķā forma Beseta. Priekšmeti ar viņa attēlojumu bija izplatīti ļoti plašā jomā, kas ietvēra Subsahāras Āfriku, mūsdienu Turciju, Kipru, Sīriju un Asīriju. Tas nozīmē, ka Bes bija ļoti populārs Tuvajos Austrumos. Fakts, ka Bes tika attēlots ar visu seju, liecina, ka viņš ir nācis no Āfrikas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Bes?
A: Bes bija seno ēģiptiešu grūtnieču, jaundzimušo bērnu un ģimenes aizsardzības dievs.
J: Ar ko bija ģērbies Bes?
A: Bes valkāja lauvas ādu un bija rūķis.
J: Kā Bes dzemdību laikā aizbiedēja dēmonus?
A: Bes dejoja pa istabu, kratot savu grabulīti un kliedzot, lai aizbiedētu dēmonus, kas varētu nolādēt bērnu.
J: Ko ēģiptieši uzskatīja, ja bērns bez iemesla smējās vai smaidīja?
A: Ēģiptieši ticēja, ka Bes ir kaut kur istabā un taisa smieklīgas sejas.
J: Ar ko bija saistīts Besa vārds?
A: Šķiet, ka Besa vārds ir saistīts ar nūbiešu valodas vārdu besa, kas burtiski nozīmē aizstāvis.
J: Kāpēc Ēģiptē Besu izcēla kā pielūgsmes cienīgu?
A: Besu Ēģiptē, protams, izcēla kā pielūgsmes cienīgu, jo ēģiptieši turēja kaķus, lai tie uzbruktu čūskām un dzīvniekiem, kas varēja sabojāt ražas krājumus, piemēram, pelēm.
J: Kāda bija Besa loma pēc bērna piedzimšanas?
A: Pēc bērna piedzimšanas Bes palika viņam blakus.
