Myriapoda

Myriapoda ir posmkāju dzimtas posmkāju apakšdzimene. Tajā ietilpst daudzkājainie, simtkāji un citi. Šajā grupā ir 13 000 sugu, no kurām visas ir sauszemes. To nosaukums liecina, ka tām ir daudz kāju. Patiesībā vienai no tām ir vairāk nekā 750 kāju (Illacme plenipes), bet dažām ir mazāk nekā desmit kāju.

Miriapodu fosiliju liecības sniedzas līdz silūra beigām, lai gan molekulārie pierādījumi liecina, ka tie dažādojās kembrija periodā. Ir saglabājušās kembrija fosilijas, kas izskatās pēc miriapodiem.

Struktūra

Miriapodiem ir viens antenu pāris un vairumā gadījumu - vienkāršas acis. Mutes daļas atrodas galvas apakšpusē, . Augšējo lūpu veido "epistome" un labrum, bet apakšējo lūpu - pāris augšlūpu. Mutes iekšpusē atrodas apakšžokļa pāris. Miriapodi elpo caur spirakulām, kas savienojas ar traheju sistēmu, līdzīgu kukaiņu traheju sistēmai.

Klasifikācija

Ir daudz diskutēts par to, kura posmkāju grupa ir visciešāk radniecīga Myriapoda. Saskaņā ar Mandibulata hipotēzi Myriapoda ir māsas taksonu grupa Pancrustacea, kurā ietilpst vēžveidīgie un sešspārņi. Saskaņā ar Atelocerata hipotēzi vistuvāk ir Hexapoda, bet saskaņā ar Paradoxopoda hipotēzi vistuvāk ir Chelicerata. Pēdējo hipotēzi, lai gan to apstiprina tikai dažas morfoloģiskās pazīmes, apstiprina vairāki molekulārie pētījumi.

Pastāv četras dzīvu miriopodu klases: Chilopoda (simtkāji), Diplopoda (daudzkāji), Pauropoda un Symphyla. Kopumā ir aptuveni 12 000 dzīvu sugu. Lai gan tiek uzskatīts, ka katra no šīm miriapodu grupām ir monofiliska, to savstarpējās attiecības ir mazāk noteiktas.

Simtkāji

Stunspēdes veido Chilopoda klasi. Tās ir ātras, plēsīgas un indīgas, medī galvenokārt naktī. Pastāv aptuveni 3300 sugu, sākot no sīkās Nannarup hoffmani (mazāk nekā puscolla (aptuveni 12 mm) līdz milzu Scolopendra gigantea, kuras garums var pārsniegt 30 cm (12 collas).

Daudzkāji

Daudzkājiņas ir Diplopoda klase, kurā lielākajai daļai segmentu ir divi kāju pāri. Tas noticis tāpēc, ka katrs ķermeņa segmentu pāris ir saplūduši (savienojušies) vienā vienībā, kas rada iespaidu, ka tiem ir divi kāju pāri katrā segmentā.

Tās ir lēnākas par simtkājiņām un barojas ar lapu pakaišiem un detrītu. Ir aprakstītas aptuveni 8000 sugas, kas, iespējams, veido mazāk nekā desmito daļu no patiesās daudznadžu daudzveidības pasaulē. Vienai no sugām, Illacme plenipes, ir vislielākais kāju skaits - 750 kāju. Daudzkājiem parasti ir no 36 līdz 400 kāju. Pīlāru daudzkājītes ir daudz īsākas un spēj savilkties bumbiņā, līdzīgi kā pillbugs.

Symphyla

Pasaulē ir zināmas aptuveni 200 simfilānu sugas. Tie atgādina simtkājiņas, bet ir mazāki un caurspīdīgi. Daudzas no tām savu dzīvi pavada kā augsnes infauna, bet dažas dzīvo arboreāli. Jaunekļiem ir seši kāju pāri, bet vairāku gadu dzīves laikā, katru reizi izšķīlušies, tiem pievienojas vēl pa vienam pārim, līdz pieauguša posma īpatnim ir divpadsmit kāju pāri.

Pauropoda

Pauropoda ir vēl viena neliela mazo miripodu grupa. Tie parasti ir 0,5-2,0 mm gari un dzīvo augsnē visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Ir aprakstītas vairāk nekā 700 sugas. Tiek uzskatīts, ka tie ir radniecīga grupa daudzkājiem, un to muguras tergīti ir saplūduši pāri segmentiem, līdzīgi kā daudzkājiem novērots pilnīgāks segmentu saplūšana.