Nablus — pilsēta Samarijas kalnos: vēsture, ģeogrāfija, nozīme

Nablus (arābu: نابلس Nāblus [næːblʊs] ( klausīties), ivritā: שכם Šəḵem, Bībeles Šekema ISO 259-3 Škem, grieķu: Šekēms (grieķu Greek Greek: Νεάπολις Νeapolis) ir palestīniešu pilsēta Samarijas kalnos, ielejā starp "Ebala kalnu (svētības kalnu) dienvidos un "Gerizima kalnu (lāsta kalnu)" ziemeļos. Nablus bija pirmā ebreju pilsēta pasaulē, un pilsētas austrumu pusē tika sarecināts Jēkaba dēls Jāzeps. saskaņā ar ebreju tradīciju Nablus bija pirmā ebreju pilsēta pasaulē.

Ģeogrāfija

Nablus atrodas Samarijas kalnu grēdā, apmēram 63 km uz ziemeļiem no Jeruzālemes un 49 km uz ziemeļrietumiem no Ammanas. Pilsētu ieskauj stāvāka reljefa nogāzes, un tā atrodas ielejā starp diviem nozīmīgiem kalniem — Gerizimu un Ebalu — kuriem gan vēsturiska, gan reliģiska nozīme. Klimats ir vidēji kontinentāls ar karstām vasarām un mērenām, lietainām ziemām.

Vēsture

Nablus (vēsturiskajā tradīcijā Šekems/Shechem) ir sena apdzīvota vieta ar tūkstošgadu vēsturi. Tā minēta Bībelē un citos seno laikmetu avotos. Reģions ir bijis pakļauts dažādiem varas centriem: kanaaniešu un izraēliešu periodos, asīriešu, babiloniešu un persiešu iekarojumu laikos, tālāk — grieķu un romiešu laikā, kad Romas pilsētai tika dots nosaukums Νεάπολις (Neapolis). Viduslaikos un Osmanu impērijas periodā Nablus attīstījās kā reģionāls tirgus un amatnieku centrs.

20. gadsimta otrajā pusē pilsēta tika skarta ar politiskajām pārmaiņām un konfliktu sekām: Britu mandāta laikos, pēc 1948. gada notikumiem un pēc 1967. gada Sešu dienu kara, kā arī miera procesa un administratīvajām maiņām, kas skāra Rietumkrastu. Nozīmīga ir arī Samarītu kopiena, kas joprojām saista savu garīgo centru ar Gerizima kalnu.

Kultūra, ekonomika un iedzīvotāji

Nablusā dzīvo dažādu etnisko un reliģisko kopienu pārstāvji; pilsēta ir pazīstama ar savu tradicionālo tirgu — souku — kur tirgo rokdarbus, tekstilmateriālus un pārtikas produktus. Reģionālā ekonomika balstās uz pakalpojumiem, amatniecību (īpaši tradicionālā Nabulsi ziepju ražošana no olīveļļas), lauksaimniecību (olīvkoki, vīnogulāji) un tirdzniecību. Pilsētas vēsturiskajā centrā saglabājušās dažas arhibitektūras liecības no osmaņu laikiem un agrākiem periodiem.

Apskates vietas un nozīmīgākie objekti

• Gerizima un Ebala kalni — nozīmīgi reliģiski un vēsturiski kalni, kas saistīti ar seno izraēliešu tradīcijām.
• Vecpilsēta un souks — tradicionālie tirgi, šauras ieliņas, amatnieku darbnīcas un vecas mājas.
• Jēkaba aka (Jacob's Well) — vēsturiska vieta, kas cieši saistīta ar bibliskām leģendām.
• Jāzepa kapa (Joseph's Tomb) — reliģiska nozīme vairākām kopienām, atrodas pilsētas austrumos.
• Tradicionālā Nabulsi ziepe — vietējā amatniecības izpausme, kas joprojām tiek ražota un eksportēta.

Mūsdienu nozīme

Mūsdienu Nablus ir gan kultūras, gan ekonomisks centrs Samarijā. Pilsēta kalpo kā reģionāls tirgus un administratīvais centrs, un tajā saglabājas spēcīgas reliģiskas, vēsturiskas un etniskas tradīcijas. Tūristiem interesantas ir gan vēsturiskās vietas, gan vietējā virtuve un amatniecība. Tajā pašā laikā reģionālie politiskie apstākļi var ietekmēt piekļuvi un drošības situāciju, tāpēc ceļojot jākonsultējas ar jaunākajām drošības rekomendācijām.

Ja vēlaties, varu pievienot precīzākus demogrāfiskos datus, laika posmu hronoloģiju vai detalizētāku apskates vietu aprakstu.

Jautājumi un atbildes

J: Kā arābu valodā sauc Nablusu?

J: Kāds ir Nablus nosaukums ebreju valodā?

J: Kādi ir divi kalni netālu no Nablusas?

J: Kas tika apglabāts Nablusas austrumu pusē?

Jautājums: Vai ir grieķu nosaukums Nablusai?

J: Saskaņā ar ebreju tradīcijām, kura pilsēta tika uzskatīta par pirmo ebreju pilsētu pasaulē?

Meklēt pēc burta