Ogyū Sorai — Tokugavas laikmeta ietekmīgākais konfūcijas filozofs (1666–1728)
Ogyū Sorai (1666–1728) — Tokugavas laikmeta ietekmīgākais konfūcijas filozofs, kurš reformēja valsts pārvaldi, literatūru un izveidoja ietekmīgo Sorai skolu.
Šajā japāņu vārdā dzimtas vārds ir Ogyū.
Ogyū Sorai (荻生 徂徠) (1666. gada 21. marts, Edo, Japāna - 1728. gada 28. februāris, Edo) bija japāņu filozofs, kurš daudzos savos darbos izmantoja pseidonīmu Butsu Sorai. Viņš tiek dēvēts par ietekmīgāko konfūcisma zinātnieku Tokugavas periodā. Viņa galvenā pētījumu joma bija Konfūcija mācības izmantošana valsts pārvaldē un tās ietekme uz sabiedrības kārtību kopumā. Tajā laikā Japānā bija problēmas ar valdību. Tika izmantots merkantilisma ekonomiskais modelis, taču tas nebija veiksmīgs. Japāna joprojām izmantoja vecās institūcijas, bet tās bija kļuvušas vājas, jo to locekļi bija izšķērdīgi (pārmērīgi). Tomēr šīs institūcijas joprojām bija dominējošas sabiedrībā. Pēc Sorai domām, lai attaisnotu savu rīcību, tās izmantoja tādas mācības kā "Ceļš".
Sorai noraidīja Dziesmu konfuciānisma morāli un tā vietā pievērsās vecākiem darbiem. Viņš apgalvoja, ka ir svarīgi ļaut izpausties cilvēka emocijām. Šī iemesla dēļ viņš centās nostiprināt ķīniešu literatūras pozīcijas Japānā. Sorai ar savu mācību guva lielu sekotāju atsaucību un izveidoja Sorai skolu, kas kļuva par ietekmīgu spēku japāņu konfuciānisma zinātnē.
Biogrāfija īsumā
Ogyū Sorai piedzima Edo pilsētā (mūsdienu Tokijā) 1666. gadā un piederēja samuraju klasei. Viņa izglītība bija dziļi saistīta ar konfūciešu tekstu studijām un ķīniešu klasiku lasīšanu. Caur darbu, mācībām un saraksti viņš kļuva par vienu no vadošajām intelktuālajām figūrām Tokugavas (Tokugavas) laikmetā, kuras politiskā struktūra pieprasīja gan ideoloģisku atbalstu, gan praktiskus pārvaldības risinājumus.
Filosofijas galvenie punkti
- Kritika pret Song (Dziesmu) neokonfūcisismu: Sorai skaidri kritizēja Song dinastijas domātājus (piem., Zhu Xi) par pārmērīgu uzsvaru uz morāles introspekciju un abstraktu "Ceļa" (Dao) interpretācijām, kuras, viņaprāt, maz palīdz valdīšanā.
- Atgriešanās pie senajiem tekstiem: viņš uzsvēra nepieciešamību lasīt un saprast Konfūcija un citus senos autorus to vēsturiskajā un valodiskajā kontekstā, izmantojot filoloģisku pieeju, nevis moderno metafiziku.
- Valsts pārvalde kā institūciju jautājums: Sorai uzskatīja, ka efektīvai valdībai nepieciešamas skaidras institūcijas, likumi, ceremonijas (rituāli) un administratīvas procedūras — ne tikai morālas mācības vai personīgā tikumība.
- Cilvēka emociju un literatūras nozīme: viņš aizstāvēja domu, ka cilvēku emocijas ir dabiska dzīves daļa, ko jāatļauj izpausties literatūrā un mākslā; literatūra ir avots, kas palīdz saprast cilvēku motivāciju un sabiedrības dzīvi.
Ietekme un mantojums
Sorai mācības radīja divējādu efektu: no vienas puses, viņa teorijas deva intelektuālu pamatu tiem, kas prasīja praktiskas reformas un spēcīgāku centrālo pārvaldi; no otras puses, tās izsauca pretreakciju no tradicionālajiem neokonfūciskajiem mācītājiem. Viņa filoloģiskā pieeja un uzsvars uz vēstures un valodas nozīmi veicināja teksta kritikas attīstību Japānā.
Sorai skola (Sorai-gaku) kļuva par nozīmīgu akadēmisku kustību Edo inteliģences vidē — tās skolnieki kalpoja par skolotājiem, konsultantiem un literātiem un turpināja debatēt par valsts iekārtu, izglītību un ētiku. Daļa viņa domu ietekmēja vēlākas ideju plūsmas, kas atrisināja jautājumus par tiesiskumu, pārvaldi un nacionālo identitāti Tokugavas beigu periodā.
Kas padara Sorai nozīmīgu mūsdienu skatījumā
- Viņa kritika par abstraktām morāles doktrīnām uzsvēra praktiskuma nepieciešamību valsts pārvaldē — pieeja, kas ir aktuāla arī mūsdienu politiskajā domā.
- Sorai filoloģiskās metodes un uzsvērtais konteksts lasītajam palīdz saprast, kā idejas mainās atkarībā no vēsturiskās situācijas.
- Viņa akcentētais literatūras un emociju aspekts sniedz plašāku redzējumu par cilvēku dabas lomu politiskajā dzīvē.
Piezīmes par literatūru un turpmāko pētījumu
Ogyū Sorai darbi un viņa sekotāju teksti joprojām ir nozīmīgi pētniekiem, kas nodarbojas ar Tokugavas perioda domāšanu, konfūcisko tradīciju attīstību un Japānas intelektuālo vēsturi. Interese par Sorai pieeju ir pastāvējusi gan Japānā, gan starptautiskā akadēmiskajā aprindā, jo viņa idejas savieno uzticību senajiem tekstiem ar prasmi risināt praktiskas politiskas problēmas.
Ja lasītājam interesē padziļinātāks pētījums, ieteicams meklēt gan Sorai oriģināltekstus (ar komentāriem), gan mūsdienu akadēmiskos pētījumus par viņa metodēm, kritiku pret Song neokonfūcisismu un ietekmi uz Tokugavas politiku.
Ogyū Sorai no japāņu grāmatas 『先哲像伝』
Dzīve
Sorai piedzima kā samuraja (karavīra) otrais dēls, kurš bija Tokugavas Cunajošī (徳川綱吉) personīgais ārsts. Tsunajoši kļuva par piekto šogunu. Sorai studēja Songu konfuciānisma versiju Zhu Xi, un 1690. gadā viņš kļuva par ķīniešu klasikas privātskolotāju. 1696. gadā viņš sāka kalpot Yanagisawa Yoshiyasu, Tsunayoshi vecākajam padomniekam. Tsunayoshi nomira 1709. gadā. Tajā laikā Sorai pārtrauca izmantot Džu Sji mācības un sāka attīstīt savu filozofiju un skolu. Sorai tiek piedēvēta kō shōgi - neparastas šaha spēles formas - izveide.
Mācības
Sorai sarakstīja daudzus ietekmīgus darbus, kuros viņš parādīja, viņaprāt, divas galvenās Dziesmu konfuciānisma filozofijas problēmas. Pirmā bija saistīta ar bakufu un domēnu sistēmu, kas 18. gadsimtā bija nonākusi grūtībās. Sorai apšaubīja, ka pietiek ar to, ka katrs cilvēks vēlas atrast savu ētisko labumu. Viņš apgalvoja, ka tā laika politiskās krīzes risināšanai nepieciešams kas vairāk nekā morāles pilnveidošana. Viņš arī saskatīja, ka ķīniešu karaļi-mudrinieki rūpējās ne tikai par morāli, bet arī par pašu valdību. Otrais punkts, kurā Sorai nepiekrita Songu konfuciānismam, bija tas, ka, viņaprāt, tas pārāk lielu uzsvaru lika uz morāli un apspieda cilvēka dabu, jo cilvēka būtības pamatā bija emocijas.
Viņš uzskatīja, ka šie trūkumi nebija konfuciānisma trūkumi; viņaprāt, dziesmu konfuciāņi nepareizi interpretēja četru grāmatu un piecu klasiķu klasiskos darbus. Soraiu uzskatīja, ka viņi to darīja tāpēc, ka "nezināja vecos vārdus". Lai iegūtu ticamākas zināšanas, Sorajs konsultējās ar senajiem darbiem. Viņš apgalvoja, ka galējais zinātnisko zināšanu veids ir vēsture. Viņam šie darbi bija labākais avots, lai gan tagadne pastāvīgi mainījās. Sorai uzskatīja, ka filozofijas studijas sākas ar valodas studijām. Šajā ziņā viņu ļoti ietekmēja Ming perioda senās retorikas skola. Šī kustība par paraugu prozai uzskatīja Qin un Han periodu, bet par paraugu dzejai - Tang periodu. Sorai skola ieveda Tangas dzejas izlasi Japānā, kur tā kļuva ļoti populāra. Tiek uzskatīts, ka šo darbu rediģēja Li Panluņs (Li Panlong, 李攀竜 1514-70), kurš bija Senās retorikas skolas dibinātājs. Tā rezultātā Sorai skolu mūsdienās dēvē arī par Senās retorikas (kobunji 古文辞) skolu. Sorai skolā Tangas dzejas izlases galvenokārt tika uzskatītas par līdzekli, lai piekļūtu pieciem klasiķiem. Šajā ziņā tā atšķīrās no citām konfuciānisma skolām. Sorai arī pārmeta citiem konfuciānistiem Japānā, piemēram, Hajaši Razanam, pārāk lielu paļaušanos uz Song avotiem, piemēram, Ču Sji.
Sorai nepiekrita arī citām Song konfuciānisma mācībām. Viena no tām bija tā, ka Ceļš nav iepriekš noteikts Visuma princips, bet gan cilvēku iedibinājums: senie gudrie to bija aprakstījuši konfuciānisma klasikas darbos. Tie paredzēja Ceļu, kas bija sadalīts rituālos (rei 礼) un mūzikā (gaku 楽). Rituāli nodrošināja sociālo kārtību, bet mūzika deva iedvesmu sirdij. Tādējādi tā tieši ļāva izpausties cilvēka emocijām, kam nepiekrita Song konfuciānisma morālistiskā filozofija. Sorai iestājās par pretējo un vēlējās, lai cilvēkus bagātinātu mūzika un dzeja. Viņš mācīja, ka par literatūru ir jārūpējas, jo tā ir svarīga cilvēka izpausmes daļa. Tā rezultātā ķīniešu rakstniecība sāka plaukt Japānā un kļuva par atzītu mākslas veidu. Tādējādi vairāki tā laika izcili ķīniešu daiļrades rakstnieki bija viņa skolas sekotāji.
Sorai bija samuraju šķiras atbalstītājs. Viņš uzskatīja, ka lielākā daļa veco institūciju panīkušas vadības problēmu dēļ, bet samuraji šo problēmu vislabāk varēja atrisināt ar apbalvojumu un sodu sistēmu. Sorai saskatīja problēmas arī ar tā laika tirgotāju šķiru: viņš apsūdzēja tos sazvērestībā, lai bloķētu cenas. Tomēr viņš neatbalstīja arī zemākās šķiras. Viņš apgalvoja: "Kāda gan var būt vērtība vienkāršiem cilvēkiem, ja viņi pārsniedz savu pienācīgo stāvokli dzīvē un studē tādas grāmatas [kā konfūcisma klasiķi]?".
Meistara Sorai mācības
Meistara Sorai mācības ir ieraksts par Sorai mācībām un viņa sarunām ar saviem skolēniem. Tekstu rediģēja viņa paša audzēkņi, un tajā bija ietverti viņu jautājumi, kam sekoja viņa atbildes. Darbs tika izdots tikai 1724. gadā, taču tiek uzskatīts, ka patiesībā tas sarakstīts ap 1720. gadu. Tajā viņš raksta, ka literatūra nav tik daudz paredzēta morāles vai pārvaldes pamācīšanai, drīzāk tā vienkārši ļauj izpausties cilvēka emocijām. No tā var izsecināt atbildes uz iepriekšējām tēmām. Lai gan Sorai centās no jauna definēt Tokugavas leģitimitātes avotus, viņa mērķis nepārprotami bija nostiprināt Tokugavas shogunāta autoritāti.
Kritika
Daži zinātnieki kritizēja Sorai darbu un uzskatīja, ka viņa mācība bija nepraktiska. Goi Ranshū uzskatīja, ka Sorai bija motivēts pārspēt Itō Jinsai, citu vadošo konfūciānistu. Goi uzskatīja, ka Sorai bija izmantojis Itō argumentus līdz absurdam. Goi uzskatīja, ka Sorai mācības nodarītu lielu kaitējumu morāles filozofijai, ja tās tiktu ievērotas. Vēl viens zinātnieks, kas kritizēja Sorai mācības, bija Nakai Chikuzan, kurš arī bija pazīstams ar Goi iebildumiem pret Ogyū Sorai. Goi savu opozīciju Sorai rakstīja savā esejā Hi-Butsu hen. Šī eseja tika sarakstīta 1730. gados, bet publicēta tikai 1766. gadā. Publicēto eseju rediģēja Čikuzans un viņa brālis. Nakai vēlāk uzrakstīja savu, ļoti emocionālu atbildi uz Sorai uzskatiem savā darbā Hi-Chō (1785). Šajā darbā viņš noraidīja ideju, ka indivīdi nevar sevi pilnveidot, izdarot morālas izvēles. Viņš arī apgalvoja, ka indivīdi spēj spriest, vai ārējās idejas un rīcība ir patiesas vai taisnīgas. Viņš uzskatīja, ka, noliedzot šo morāli, paliks tikai "rituāli un noteikumi", kas jāievēro.
Darbi
- Studiju noteikumi (Gakusoku, 1715)
- Ceļa atšķiršana (Bendō, 1717)
- Meistara Sorai mācības (Sorai sensei tōmonsho, 1724)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ogyū Sorai?
A: Ogyū Sorai bija japāņu filozofs, kurš daudzos savos darbos izmantoja pseidonīmu Butsu Sorai. Viņš tiek dēvēts par ietekmīgāko konfūcisma zinātnieku Tokugavas periodā.
J: Ko viņš studēja?
A: Viņš pētīja, kā Konfūcija mācības var izmantot valsts pārvaldē un kā tās var ietekmēt sabiedrības kārtību kopumā.
J: Kādu ekonomikas modeli izmantoja tajā laikā?
A: Tajā laikā izmantoja merkantilisma ekonomisko modeli, bet tas nebija veiksmīgs.
J: Ko Sorai noraidīja?
A: Sorai noraidīja Song konfuciānisma morāles principus un to vietā pievērsās vecākiem darbiem.
J: Kāpēc viņš centās nostiprināt ķīniešu literatūru Japānā?
A: Viņš centās nostiprināt ķīniešu literatūru Japānā, jo uzskatīja, ka ir svarīgi ļaut izpausties cilvēka emocijām.
J: Kā Sorai mācība kļuva ietekmīga? A.: Viņa mācība izveidoja Sorai skolu, kas kļuva par ietekmīgu spēku japāņu konfuciānisma zinātnē.
Meklēt