Oskars Hertvigs (1849–1922) — vācu embriologs, jūras ežu apaugļošanas atklājējs

Oskars Hertvigs (1849. gada 21. aprīlī Frīdbergā, Hesenē - 1922. gada 25. oktobrī Berlīnē) bija vācu zoologs, anatoms un profesors, kurš vairāk nekā 55 gadus pēc Čārlza Darvina "Sugu izcelsmes" rakstīja arī par evolūcijas teoriju. Viņa darbs padarīja par uzskates priekšmetu šūnu un embriju attīstības pamatprocesus, un viņš bija viens no vadošajiem embriologiem sava laikmeta zinātnē.

Biogrāfija un karjera

Hertvigs izcēlās ar rūpīgu eksperimentiālu pieeju un sistemātisku novērojumu veikšanu laboratorijā. Viņš strādāja intensīvi ar jūras organismiem kā modeļiem attīstības procesiem, bruģējot ceļu mūsdienu eksperimentālajai embrioloģijai. Daudzus gadus viņš bija universitāšu pasniedzējs un vadīja kursus un seminārus, kuros apmācīja nākamās paaudzes embriologus un šūnu bioloģus.

Pētījumu galvenie atklājumi

• Jūras ežu apaugļošanas atklāšana: Hertvigs izpētīja jūras ežu olšūnu attīstību un 1876. gadā parādīja, ka apaugļošanās ietver spermatozoīda iekļūšanu olšūnā. Tas bija izšķirošs pierādījums, kas palīdzēja saprast zigotas veidošanos un sākotnējos embrija attīstības posmus.
• Šūnas kodola nozīme mantošanā: viņš skaidri norādīja, ka iedzimtās pazīmes saistās ar olšūnas un spermatozoīda kodoliem — šis uzskats veicināja kodola, hromosomu un gēnu nozīmes izpratni.
• Hromosomu samazināšanās mejozes laikā: Hertvigs apzināja, ka reproduktīvajās dalīšanās formās notiek hromosomu skaita samazināšanās, kas skaidri sasaista šūnu dalīšanos ar iedzimtības mehānismiem (mejoze).
• Embrioloģijas metodoloģija: viņa darbs popularizēja jūras ežu olas kā laboratorijas modeli, parādot, kā kontrolēt apaugļošanas apstākļus un sekot attīstībai no pirmās dalīšanās līdz diferenciācijai.

Viedokļi par evolūciju un grāmata

Lai gan Hertvigs sniedza būtiskus ieguldījumus embrioloģijā, viņa skatījums uz evolūciju bija kritisks pret Darvina domu par nejaušu variāciju un dabisko atlasi. Viņš centās piedāvāt alternatīvas interpretācijas organisku formu veidošanās mehānismiem un 1916. gadā publicēja darbu Das Werden der Organismen, eine Widerlegung der Darwinschen Zufallslehre (Jena, 1916), kurā pauda savu viedokli par to, kā attīstības un organisma iekšējie likumi ietekmē formas veidošanos. Šie uzskati netika tik plaši pieņemti kā viņa eksperimentālie atklājumi, taču parāda viņa aktīvu iesaisti teorētiskajos diskursos.

Atzinība un mantojums

1903. gadā Hertvigu ievēlēja par Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekli. Viņa rūpīgā laboratorijas prakse, novatoriskie eksperimenti ar jūras ežiem un skaidrojumi par kodola un hromosomu lomu mantošanā atstāja ilgstošu ietekmi uz embrioloģiju, šūnu bioloģiju un ģenētikas agrīnajiem posmiem. Viņa darbi palīdzēja pārorientēt bioloģijas pētījumus uz eksperimentālu demonstrāciju un precizitāti, un daudzus viņa novērojumus izmantoja vēlākie pētnieki, kas attīstīja mūsdienu ģenētiku un attīstības bioloģiju.

Personīgi jāpiemin, ka Hertvigu ģimenē bija vairāki ievērojami zoologi — viņa brālis Rikards Hertvigs arī bija pazīstams zinātnieks, un abi veicināja bioloģijas attīstību Vācijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Oskars Hertvigs?

J: Kādus nozīmīgus atklājumus izdarīja Oskars Hertvigs?

J: Kad Oskars Hertvigs atklāja, ka apaugļošanās notiek, spermatozoīdam iekļūstot olšūnā?

J: Ko Oskars Hertvigs domāja par iedzimto pazīmju nozīmi?

J: Kā tika vērtēts Oskara Hertviga darbs par jūras ežu olu attīstību?

J: Vai Oskars Hertvigs bija Čārlza Darvina evolūcijas teorijas atbalstītājs?

J: Ko Oskars Hertvigs rakstīja par Čārlza Darvina evolūcijas teoriju?

Meklēt pēc burta