Osips Mandelštams (1891–1938) — krievu dzejnieks un esejists

Osips Mandelštams (1891–1938) — krievu dzejnieks un esejists: dzīve, nozīmīgākie darbi, tulkojumi, Staļina epigramma un viņa literārais mantojums.

Osips Emiljevičs Mandelštams (rakstīts arī Mandelštams, krievu val: 1891. gada 15. janvāris – 1938. gada 27. decembris) bija krievu dzejnieks un esejists, viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta krievu literatūras balsīm, kura darbi ietekmēja gan mūsdienu dzeju, gan lasītāju izpratni par padomju represijām.

Izglītība un agrīnā radošā darbība

Mandelštams dzimis Varšavā, turīgā ebreju ģimenē, taču lielāko daļu bērnības un jaunības pavadīja Pēterburgā. 1900. gadā viņš iestājās prestižajā Teniševska skolā, kuras audzēkņu vidū ir arī Vladimirs Nabokovs un citas ievērojamas krievu (un padomju) kultūras personības. Viņa pirmie dzejoļi tika publicēti skolas almanahā 1907. gadā.

1908. gadā Mandelštams īslaicīgi devās mācīties uz Sorbonnu, pēc tam studēja arī Heidelbergas Universitātē, bet 1911. gadā atgriezās Pēterburgā un iestājās Pēterburgas Universitātē. Lai apietu ierobežojumus, kas attiecās uz ebreju jauniešiem, viņš tajā pašā gadā pārgāja metodismā (pāreja bija formāla — viņš praktizētāju ticību neuzsāka).

Radošā attīstība un akmeisms

Mandelštama agrīnie dzejoļi bija sapņaini un populistiski, tomēr drīz viņa valoda nostiprinājās vairāk uz formu, skaidru izteiksmi un tēlainību, kas sakņojās simbolisma tradīcijās. 1911. gadā viņš kopā ar citiem jaunajiem dzejniekiem izveidoja «Dzejnieku ģildi» (krievu: Цех Поэтов, Ceh Poetov) Nikolaja Gumiļova un Sergeja Gorodecka vadībā. Šī grupa bija saistīta ar tā saukto akmeisma (akmeisms) kustību — pretstatā vērienīgajam simbolismam, akmeisti akcentēja skaidru valodu, formu disciplīnu un konkrētu tēlu lietojumu.

Viņa nozīmīgākie agrīnās radošās darbības darbi ietver dzeju krājumus un ciklus kā «Kamen» (Krievijā pazīstams kā Камень), kas apliecināja autora prasmi kombinēt klasiskus literāros motīvus ar modernu ritmu un intensīvu valodu. Pēc Pirmā pasaules kara un 1917. gada revolūcijas viņa stils attīstījās, iezīmējot sarežģītāku un metapaforisku pieeju.

Karjera, tulkošana un proza

1922. gadā Mandelštams ieradās Maskavā kopā ar jaunlaulāto sievu Nadeždu. Tajā pašā laikā Berlīnē iznāca viņa dzejoļu krājums Tristia. Vairāku gadu gaitā viņš gandrīz pilnībā atkāpās no regulāras dzejošanas un pievērsās esejām, literatūras kritikai un prozai. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir īsprozas un memuāru fragmenti — piemēram, fragments, kas tiek tulkots kā «Laika troksnis» (krievu: Шум времени, Šum vremeni) un stāsti kā «Ēģiptes zīmogs» (krievu: Египетская марка, Jegipetskaya marka).

Ikdienā viņš aizrāvās ar tulkošanu — sešu gadu laikā iztulkojis aptuveni 19 grāmatas —, rakstīja literatūras kritiku un darbojās kā korespondents laikrakstā. Tulkojumi un eseju darbi parādīja viņa plašās literārās intereses, no klasiskās antīkās literatūras līdz moderniem Eiropas autoriem.

Persekujācijas, "Staļina epigramma" un pēdējie gadi

Mandelštama nonkonformistiskās, antiestablišmenta tendences vienmēr virmoja netālu no varas uzmanības. 1933. gada rudenī viņš sacerēja slaveno tā dēvēto "Staļina epigrammu" — asu, personisku kritiku pret Staļinu, kas drīz izplatījās tikai mutiski un neoficiāli. Šī epigramma piesaistīja drošības dienestu uzmanību.

1934. gadā viņu pirmo reizi arestēja; turpmākajos gados viņš piedzīvoja arestus, īslaicīgas ieslodzīšanas un iekšējas izsūtīšanas (interno izsūtījumu), kas ievērojami ierobežoja viņa radošo darbību un dzīves apstākļus. No represijām cieta arī viņa sieva Nadežda, kura vēlāk, glabājot vīra darbus un atmiņas par viņu, kļuva par svarīgu liecinieci par šo laiku. Nadeždas memuāri (plaši zināmi kā Hope Against Hope / Hope Abandoned tulkojumos) ir būtisks avots par Mandelštama dzīvi un padomju represiju realitāti.

1938. gada decembrī, pēc atkārtotām aresta procedūrām un pārvietošanas, Mandelštams mira cietumā. Viņa nāve notika grūtos apstākļos — slimības un izsīkuma ietekmē — un to oficiāli konstatēja 1938. gada 27. decembrī cietumā.

Mantojums un ietekme

Mandelštama dzeja ilgi bija aizliegta oficiālajā padomju kultūras telpā, tomēr viņa radītā valoda, precīzā forma un intelektuālā drosme iedvesmoja nākamās paaudzes dzejniekus un rakstniekus. Pēc Staļina režīma krišanas un literatūras liberalizācijas viņa darbi tika plašāk publicēti un pētīti. Šodien Mandelštams tiek atzīts par vienu no visspilgtākajiem krievu modernisma un akmeisma pārstāvjiem: viņa dzejoļi un esejas tiek tulkotas daudzās valodās, bet viņa dzīvesstāsts — it īpaši Nadeždas memuāri — ir būtisks liecinājums par radošās brīvības cenu totalitārajā režīmā.

Viņa dzīve un daiļrade paliek aktuāla arī mūsdienu diskursos par mākslinieka attiecībām ar varu, atmiņas saglabāšanu un literatūras spēku pret autoritārisma nospiedumiem.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad dzimis Osips Emīlijevičs Mandelštams?

J: Kādu skolu viņš apmeklēja 1900. gadā?

J: Kur viņš devās turpināt izglītību 1911. gadā?

Kādā gadā viņš ieradās Maskavā kopā ar savu jaunlaulāto sievu Nadeždu?

J: Ar kādu darbu viņš šajā laikā pelnīja iztiku?

J: Kad viņš nomira?

Meklēt pēc burta