Pegazs — grieķu mitoloģijas spārnotais zirgs: izcelsme un leģenda
Pegazs (grieķu: Πήγασος, Pégasos, 'spēcīgs') grieķu mitoloģijā ir lidojošs zirgs ar spārniem. Viņš tiek aprakstīts kā balts, varenā augumā un lieliskas krasas, bieži saistīts ar varu pār debesīm un dabu. Pegazs parasti tiek minēts kā Poseidona un Gorgonas Medūzas dēls — Medūzas asinīs, kad viņa tika nogalināta, radās spārnotais zirgs. Mūsdienu populārā kultūrā (piem., multiplikācijas filmās un citos stāstos) Pegazs reizēm tiek attēlots kā varoņa sabiedrotais — slavenākais piemērs ir Disneja filma, kur Pegazs parādās kā Herkulesa pavadonis — taču klasiskajā mitoloģijā viņa galvenais saistību varonis ir Bellerofons, nevis Herkules.
Pegaza izcelsme un stāsts par Perseju
Saskaņā ar visizplatītāko versiju, Pegazs radās no Medūzas asinīm, kad Persejs nogrieza viņai galvu, izmantojot atspoguļojošu vairogu, lai neapakļautos viņas skata spēkam. Medūza bija viena no trim Gorgonām, ar čūskām galvā un spējām pārvērst cilvēkus akmenī, ja tie skatījās tieši uz viņu. No grieķu leģendām izriet dažādas versijas: vienā Pegazs iznira uzreiz no Medūzas miesām un brīvi aizmierināja pasauli, citā Persejs paspēja aizjāt prom pirms Pegaza piedzimšanas. Pegazs dažkārt tiek minēts arī kā Poseidona bērns, jo Poseidons ir minēts kā Medūzas mīlnieks.
Bellerofons un Pegazs
Korpustā stāsts par Pegazu visvairāk saistās ar Bellerofonu, jaunekli no Korintas. Bellerofons ilgojās pieradināt spārnoto zirdziņu, taču tas atteicās sadarboties. Lai nopelnītu Pegaza uzticību, Bellerofons lūdza palīdzību dievietei Atēnai, un viņai pateicībā viņš saņēma īpašu zelta seglu, ar ko varēja noturēt un vadīt Pegazu. Ar šo seglu Bellerofons spēja sakontaktēt Pegazu un uz viņa muguras devās varoņdarbos.
Kopā viņi pārsvarā ir pazīstami ar to, ka uzvarēja briesmoni Himeru — leģendāru būtni ar lauvas galvu, uguns elpu, kazas ķermeni un čūskas asti. Pēc panākumiem Bellerofons kļuva pārāk lepns un nolēma pacelties uz Olimpu, dievu mājvietu, lai kļūtu par vienu no dieviem. Zeuss, dusmīgs par cilvēka mēŗķiem, sūtīja mušiņu (gadfly), kas sakoda Pegazu; zirgs satraucās un nometa Bellerofonu. Viņš krita uz Zemes un palika akls vai slims (atkarībā no varianta), kamēr Pegazs atgriezās debesīs.
Simbolika — pavasara avoti un iedvesma
Pegazs nav tikai kaujas zirgs: viņš saistīts arī ar dzejoļu un mākslas iedvesmu. Viens no populārākajiem motīviem ir Hippocrene — svētais avots uz Helikona kalna, kuru Pegazs, pieskaroties ar ķepu, radīja. Šis avots tika uzskatīts par iedvesmas avotu Mūzām un dzejniekiem. Tādēļ Pegazs bieži simbolizē radošo dvēseli, garīgo pacēlumu un ūdeņu uzplūdu, kas saistīts ar poētisku iedvesmu.
Attēlojums, zvaigznājs un mūsdienu ietekme
Mākslā Pegazs parādīts gan antīkajos traukos, gan renesanses gleznās, skulptūrās un literatūrā kā spārnots baltais zirgs. Viņu attēlo arī kā zirgu, kurš palīdz dieviem vai varoņiem nēsāt zibens un pildīt debesu uzdevumus. Pegazs ir iedvesmojis daudzus māksliniekus un rakstniekus kopš antīkajiem laikiem.
Turklāt Pegazs devis vārdu zvaigznājam Pegasus — konstelācijai, kas redzama ziemeļu puslodē un ir viegli atpazīstama pēc raksturīgā "lielā kvadrāta". Mūsdienās Pegaza tēls ir plaši izmantots heraldikā, firmu logotipos, literatūrā, kinomākslā un bērnu stāstos, kur viņš bieži kļūst par brīvas lidošanas un drosmes simbolu.
Vai visi avoti stāsta vienādi?
- Antīkie avoti var atšķirties: dažos Pegazs tieši kalpo dieviem, citos — paliek cilvēku sabiedrotais.
- Klasiskā literatūra (piem., Hesiods, Pindars) sniedz dažādas nianses par Pegaza dzimšanu un darbību.
- Populārā kultūra bieži vien pārveido mitus — tāpēc Pegazs var parādīties kā Herkulesa vai citu varoņu pavadonis, lai gan tas neatbilst visiem antīkajiem stāstiem.
Kopsavilkums
Pegazs ir viens no atpazīstamākajiem grieķu mitoloģijas tēliem — spārnots baltais zirgs, kas radies no Medūzas asinīm, palīdzējis varonim Bellerofonam un saistīts ar dzejas iedvesmu un svētajiem avotiem. Viņa tēls saglabājas literatūrā, mākslā un populārajā kultūrā visu gadsimtu garumā, mainoties atkarībā no stāstu interpretācijas un laikmeta vajadzībām.
Bellerophon jājot Pegasus
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Pegasus?
A: Pegazs grieķu mitoloģijā ir lidojošs zirgs ar spārniem. Viņš ir Poseidona un Gorgonas Medūzas dēls. Multiplikācijas filmās un citos stāstos Pegazs esot bijis leģendārā varoņa Herkulesa zirgs.
J: Kā izskatās Pegazs?
A: Pegazs ir balts zirgs ar spārniem, kas spēj lidot. Tas ir ļoti skaists, un to var vadīt tikai ar zelta segli, ko Atēna dāvāja Bellerofonam.
J: Kā Persejs ieguva Pegazu?
A: Persejs nogalināja briesmoni Medūzu, izmantojot atstarojošu vairogu un spārnotas sandales. Viņš nogrieza viņai galvu, kurai bija indīgu čūsku mati un kura bija tik neglīta, ka pārvērta akmenī ikvienu, kas uz to skatījās taisni, un no viņas asinīm izauga spārnotais zirgs Pegazs. Daži stāsti vēsta, ka Persejs uz Pegasa aizjājis, bet citi stāsti vēsta, ka viņš aizbraucis, pirms Pegass piedzimis.
J: Kas bija Bellerofons?
A: Bellerofons bija jauns vīrs, kas dzīvoja Korintā un ilgojās jāt uz Pegasa, bet nespēja viņu pieradināt, līdz Atēna viņam uzdāvināja zelta iejūgu, kas ļāva to notvert. Vēlāk viņš ar sava uzticamā ērzeļa palīdzību devās uzveikt Himeru, pēc tam viņš mēģināja kļūt nemirstīgs, kopā ar Pegu aizlidojot līdz Olimpa kalnam, kur Dzeuss sūtīja lejā gadagājputnu, lai dzelža Pegu, un abi atkal nokrita uz zemes.
J: Kas notika, kad Bellerofons mēģināja kļūt nemirstīgs?
A: Kad Bellerofons mēģināja kļūt nemirstīgs, lidojot kopā ar Pegu uz Olimpa kalna, Dzeuss sadusmojās un aizsūtīja lejā odze, kas dzeloņdrāsei dzeloņdrāsei dzeloņdrāseli, un viņi abi atkal atgriezās uz Zemes.
Jautājums: No kurienes radās pegasi?
A: Pēc tam, kad Pegajs atstāja Bellerofonu, viņš dzemdēja bērnus ar zirgiem, radot pēcnācējus, kas bija pazīstami kā Pegasi.
