Persejs: grieķu mitoloģijas varonis, Mikēnu dibinātājs un Medūzas nogalinātājs

Persejs — grieķu mitoloģijas varonis, Mikēnu dibinātājs un Medūzas nogalinātājs; stāsts par varonību, Dzeusa dēlu un Andromedas mīlestību.

Autors: Leandro Alegsa

Persejs (grieķu: Περσεύς) ir grieķu mitoloģijas varonis. Viņš ir leģendārais Mikēnu dibinātājs un visvairāk ir slavens ar Gorgonas Medūzas nogalināšanu. Viņš ir pusdievs, Dzeusa un mirstīgās princeses Danajas dēls. Ar sievu, etiopiešu princesi Andromedu, viņa bērni ir dēli Perss, Alkaios, Stenelos, Elektrions un meita Gorgofona. Persejs ir arī Herakla vecvectēvs, kā arī viņa pusbrālis.

Mītiskais dzimšanas un agrīnie gadi

Persejs dzimis tādēļ, ka dievs Zeuss iekāroja mirstīgo Daniāju. Viņas tēvs, karaļa Acrisia (stāsti atšķiras par valdnieka vārdu un atrašanās vietu), uzzināja pravietojumu, ka viņa dēls tiks nogalināts no viņas mazdēla, tāpēc Daniāju ieslēdza vai noslēpa. Tomēr Zeuss nokrita zelta lietus veidā un Daniaja dzemdēja Perseju. Bailēs no pravietojuma Daniaju un Perseju ielika lādi vai krastā atstāja, un viņi nonāca uz salas Serifa, kur tos izglāba zvejnieks Dikts. Viņi pieauga Serifā, bet valdnieks Polidekts vēlējās Daniaju un bāra Perseju, kas vēlāk noveda pie notikumiem, kas dāvāja varonim slavu.

Medūzas nogalināšana un dievu palīdzība

Polidekts, lai tiktos ar Daniaju un atbrīvotos no Perseja, pavēlēja viņam atnest Gorgonas Medūzas galvu. Medūza bija viena no trim Gorgonām — vienīgā mirstīgā — kuras skatieniem bija spēks pārvērst cilvēkus akmenī. Lai veiktu neiespējamo uzdevumu, Persejs saņēma dievu dāvanas:

  • Atspoguļojošu bruņas vai spoguli no Atēnas — lai varētu redzēt Medūzu atspulgā un neveikt tiešu acu kontaktu.
  • Asu zobenu vai harpi no Hermesa — instruments, ar kuru Medūzu nogalināja.
  • Spārnotus sandalus, kas ļāva lidot, un neredzamības ķiveri/cepuri (Hadausa vai naktssargu dāvana) — lai aizbēgtu no pārējām Gorgonām.
  • Somu vai kibišu, kur ielikt nogrieztu galvu.

Persejs piegāja klāt, skatījās Medūzas atspulgā bruņās un veikli nocirta viņai galvu. No Medūzas asinīm radās divi brīnumpadarījumi — spārnotais zirdziņš Pegāzs un milzis Chrysaor. Persejs ielika Medūzas galvu somā un devās prom, izmantojot neredzamības cepuri, lai izvairītos no brāļu Gorgonu saimnieces. Vēlāk Medūzas galva tika izmantota kā ieročis — tā spēja pārvērst ienaidniekus akmenī.

Andromedas izglābšana un attiecības

Kļūstot bagātākam ar veiksmēm, Persejs ceļā apstājās pie Etiopijas krastiem, kur atrada ķēniņa Kepheja meitu Andromedu, pieķēdētu pie klints kā upuri jūras briesmonim Cetam. Andromedas māte, karaliene Kasiopeja, bija dusmīgi lepna, un par to reizi pa reizei tika sodīta. Persejs izglāba Andromedu — dažādos stāstos viņš vai nu nogalināja briesmoni ar zobenu, vai akmenēja to ar Medūzas galvu — un pēc tam apprecēja Andromedu. Pāris izveidoja ģimeni, un viņu pēcnācēji kļuva par svarīgu ciltskoku, kas saistīts ar vairākiem grieķu varoņiem.

Atgriešanās, atriebība un Mikēnu dibināšana

Atgriežoties uz Serifu, Persejs atklāja, ka Polidekts turpina vajāt Daniaju. Lai to apturētu, viņš izrāva Medūzas galvu un pārvērta Polidektu un viņa piekritējus akmeņos. Pēc tam Persejs nodeva galvu Atēnai, kura novietoja to savā vairoga (aigis) galā vai iekšpusē — atkarībā no varianta.

Saskaņā ar vienu no versijām, mājupceļā vai vēlāk Persejs nejauši nogalināja savu vectēvu Acrisiju, izmežģotā diska metiena sacensībās (vai treniņā), piepildot pravietojumu. Šī nejaušā nāve lika Persejam atteikties valdīt Argos; dažādi avoti vēsta, ka viņš vai nu nodod varu citiem, vai dodas dibināt jaunu pilsētu — tā radās leģendārās Mikēnas saistība ar Perseju.

Mantojums, literatūra un māksla

Persejs ir viens no izcilākajiem grieķu varoņiem un parādās daudzu autoru darbos — piemēram, Hesioda, Apollodora un Ovida tekstos. Viņa stāsts ilustrē tipisku varoņa ceļu: dzimšana no dieva un mirstīgās sievietes, pārbaudījumi, dievu palīdzība, varonīgi veikumi un traģiskas neveiksmes (pravietojumu piepildīšanās).

Mākslā Persejs tiek attēlots kopš antīkajiem laikiem līdz renesansei un mūsdienām — slavenākie motīvi ir Persejs ar Medūzas galvu un Persejs, kurš izglābj Andromedu. Viens no atpazīstamākajiem renesanses darbiem ir Benvenuto Čelinī bronzas skulptūra "Persejs ar Medūzas galvu" Florencē.

Kosmoss un simbolika

Persejs ir arī zvaigznājā kā Perseja konstellācija — atgādinājums par viņa vietu mītu pasaulē. Mitoloģijā viņa attēlojums bieži simbolizē drosmi, dievu favoru un varoņa varu pār baismīgajām vai haotiskajām būtnēm.

Ir svarīgi atzīmēt, ka pastāv daudz variāciju par detaļām — par to, kuri dievi tieši palīdz, kā tieši notika dažādi notikumi vai kur tieši tika dibinātas pilsētas. Tomēr galvenā sižeta līnija — Perseja kā dievišķā dzimuma varonis, Medūzas nogalinātājs un Andromedas glābējs — paliek nemainīga.

Perseja ar Medūzas galvu, Antonio Kanova, pabeigts 1801. gadā (Vatikāna muzeji).Zoom
Perseja ar Medūzas galvu, Antonio Kanova, pabeigts 1801. gadā (Vatikāna muzeji).

Dzimšana

Argosas ķēniņam Akrisijam orākuls teica, ka viņu nogalinās viņa mazdēls. Tāpēc viņš savu meitu Danaju ielika tornī, kur nevienam nebija atļauts ieiet, lai viņai nevarētu piedzimt bērns. Taču dievs Dzeuss varēja ieiet zelta lietus veidā, un kopā ar viņu viņas bērns bija Persejs.

Tad Akrisios ielika Danaē un viņas bērnu Perseju kastē un iemeta to jūrā. Taču Dzeuss pavēlēja jūras dievam Poseidonam viņiem palīdzēt, un Danaē un viņas dēls nonāca Sērifas salā. Tur viņus atrod Diktis, kurš ļauj viņiem dzīvot pie sevis.

Ilgu laiku pēc tam pieaugušais Persejs piedalās bēru spēlēs. Spēļu laikā Persejs met disku, kas nejauši trāpa Akrisi. Akrisiuss no tā ietriecas bojā: viņu nogalina viņa mazdēls, kā bija teikts pareģojumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Persejs?


A: Persejs ir grieķu mitoloģijas varonis. Viņš ir leģendārais Mikēnu dibinātājs un ir slavenākais ar to, ka nogalināja Gorgonu Medūzu.

Q: Kāda veida būtne bija Persejs?


A: Persejs bija pusdievs, Dzeusa un mirstīgās princeses Danajas dēls.

J: Ar ko Persejs apprecējās?


A: Persejs apprecējās ar Etiopijas princesi Andromedu.

Jautājums: Cik bērnu viņiem bija kopā?


A: Viņiem kopā bija pieci bērni - četri dēli (Perses, Alkaios, Sthenelos, Elektryon) un viena meita (Gorgofone).

J: Kāda saistība bija Heraklam ar Perseju?


A: Hērakls bija Perseja mazmazdēls un pusbrālis.

J: Kur viņš kļuva slavens ar to, ka kaut ko nogalināja?


A: Viņš kļuva slavens ar to, ka nogalināja gorgonu Medūzu.

J: Kādu pilsētu viņš nodibināja?


A: Viņš nodibināja Mikēnas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3