Autobahn (automaģistrāle): Vācijas ātrgaitas ceļi, ātruma noteikumi
Autobahn (automaģistrāle) ir automaģistrāļu (lielu ielu) nosaukums Vācijā, Austrijā un Šveicē. Tās Vācijā ir slavenas ar to, ka daudzviet tajās nav ātruma ierobežojumu un autovadītāji var braukt tik ātri, cik vien vēlas.
Parasti autobānam ir divas joslas katrā virzienā. Dažkārt vienā virzienā var būt vairāk nekā divas joslas (vai papildu josla automašīnām ar mehāniskiem defektiem). Visiem autovadītājiem jābrauc pa ārējo, galējo labo joslu, izņemot gadījumus, kad viņi brauc garām citām automašīnām vai kravas automašīnām, kas brauc lēnāk.
Ātruma noteikumi un ieteikumi
Lai gan daudzos Vācijas autobāņa posmos nav pastāvīga ātruma ierobežojuma, pastāv rekomendētā (Richtgeschwindigkeit) ātruma robeža 130 km/h. Šī ir vadlīnija, kas iesaka nebraukt ātrāk par 130 km/h, ja nav noteikts cits ierobežojums. Taču vadītājam vienmēr jāpielāgo ātrums ceļa, laika apstākļu un redzamības nosacījumiem — tas ir juridiski prasīts.
Dažos posmos un apdzīvotās vietās ir pastāvīgi vai pagaidu ātruma ierobežojumi (piem., 100, 80 vai 60 km/h), ko norāda ceļa zīmes. Ierobežojumus ievieš arī būvdarbi, trokšņa aizsardzība vai intensīvs satiksmes režīms. Tāpat tiek izmantotas mainīgās zīmes ar elektroniskiem ātruma ierobežojumiem.
Joslu lietošana un apdzīšana
Autobahn raksturo stingra labās joslas izmantošana — jābrauc pa kraujāko labo joslu, bet kreisā josla paredzēta apdzīšanai. Palikšana kreisajā joslā, ja labā josla ir brīva, parasti ir aizliegta un var tikt sodīta. Apdzīšana pa labo pusi ir aizliegta.
Jāievēro drošības distances princips — lielākos ātrumos attiecīgi jāpalielina atstarpe līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, lai būtu laiks reaģēt un apstāties.
Kravas automašīnas un citi ierobežojumi
Kravas auto un smagā transporta kategorijām bieži ir noteikti ierobežojumi, piemēram, ātruma limita 80 km/h vai 100 km/h atkarībā no transportlīdzekļa veida un aprīkojuma. Tāpat ir aizliegts ilgstoši braukt pa ātrās joslas stūrī (kreisajā), ja vien netiek veikts apdzīšana.
Drošība, avārijas josla un glābšanas koridors
Autobāņa mala (Standstreifen) parasti ir paredzēta tikai avārijām un neatliekamām situācijām — braukt pa to nav atļauts. Ja satiksmē veidojas sastrēgums, Vācijā un Austrijā jāveido glābšanas koridors (Rettungsgasse) — vadītāji pārvieto savas automašīnas tā, lai ārkārtas dienestu transportam brīvi būtu caurlaidspēja.
Autobāni parasti ir labi uzturēti, ar kvalitatīvu segumu, plašiem pagriezieniem un skaidru marķējumu, taču lielais ātrums prasa pastiprinātu uzmanību. Pie sliktas redzamības, lietus, sniega vai ledus vadītājam jāsamazina ātrums un jāievēro papildu piesardzība.
Atšķirības starp Vāciju, Austriju un Šveici; maksas un noteikumi
Galvenā atšķirība — Vācijā pasažieru automašīnām parasti nav valsts noteiktas obligātas maksas par autobānu izmantošanu, savukārt Austrijā un Šveicē autovadītājiem bieži ir jābūt derīgai vignettei (ceļu nodevas uzlīmei) vai jāmaksā nobraukuma maksa par noteiktu transportu. Kravas transportam Vācijā darbojas atsevišķas maksas sistēmas.
Sodi un kontrole
Par ātruma pārsniegšanu, bīstamu braukšanu vai joslu pārkāpumiem tiek piemēroti sodi, soda punkti un, smagos gadījumos, tiesību atņemšana. Uz autobāniem darbojas fotoradari, ātruma kontrole un policijas patrulēšana.
Ieteikumi autovadītājiem
- Pielāgojiet ātrumu laikapstākļiem un satiksmei; nepaļaujieties tikai uz to, ka ceļā nav ierobežojuma.
- Turiet drošu distanci un nelietojiet kreiso joslu ilgstošai braukšanai.
- Jāizveido glābšanas koridors sastrēgumos, lai neatliekamās palīdzības transportam būtu brīva pārvietošanās.
- Plānojiet atpūtas pieturas: autobāni piedāvā gan maksas benzīntankus un restorānus (Raststätte), gan nelielākas bezmaksas atpūtas vietas (Rastplatz).
- Ziema un slidenums: izmantojiet atbilstošas riepas — Vācijā riepu prasības ir atkarīgas no apstākļiem (ziemas riepas nepieciešamas attiecīgos laika apstākļos).
Autobahn ir efektīvs un ātrs ceļu tīkls, taču tas prasa atbildīgu braukšanu. Ievērojot noteikumus, joslu kārtību un piesardzību, braukšana pa autobāniem var būt droša un ērta.
Autobahns Vācijā
Daudzos Vācijas autobāņos nav ātruma ierobežojumu. Ieteicamais ātrums ir tikai 130 km stundā. Tomēr autovadītājus, kas brauc ātrāk par 130 km/h, var saukt pie atbildības par negadījumu, kurā viņi ir iesaistīti. Vācijas ceļu satiksmes likums nosaka, ka ir atļauts braukt tikai tik ātri, cik to atļauj trases apstākļi.
Vācijas Ceļu satiksmes drošības padome (DVR) ir konstatējusi, ka autobānu posmos bez ātruma ierobežojumiem vidēji par 25 % vairāk bojāgājušo nekā tajos, kur ātrums ir ierobežots. Der Spiegel veiktā datu analīze liecina, ka ātruma ierobežojums uz visiem Vācijas autoceļiem gadā izglābtu 140 cilvēku dzīvības..
Avārijas tālrunis ir izvietots pie Vācijas automaģistrāles ik pēc 2 kilometriem (1,2 jūdzes). Krustojumus starp diviem autobāniem sauc par Dreieck (trīsstūris), ja tur beidzas viens autobāns, vai Kreuz (krustojums). Krustojumus ar parastiem ceļiem sauc par Anschlussstelle. Visi autobānu krustojumi ir numurēti secīgi.
Braukšana pa Vācijas autobānu automašīnām ir bez maksas. Kravas automašīnām (12,5 tonnas un vairāk) ir jāmaksā ceļa nodeva aptuveni divpadsmit centu (-,12 eiro) par kilometru.
Austrijas automaģistrāle
Austrijā uz autobāniem ir noteikts vispārējais ātruma ierobežojums - 130 km/h. Tomēr pirms 2007. gada aprīļa bija daži testa posmi, kuros bija atļauts braukt 160 km/h. Ir atļauts braukt ar vieglo automašīnu, kravas automašīnu, motociklu..., ja ar to var braukt ātrāk par 60 km/h.
Austrijas autobāni nav bezmaksas. Automašīnu vadītājiem ir jāiegādājas vinjete (kas ļauj braukt pa autobāniem dažas dienas, mēnešus vai pat gadu). Kravas automašīnām ir jāmaksā ceļa nodeva atkarībā no nobrauktā attāluma (tāpat kā Vācijā). Dažos posmos ir jāmaksā autoceļu nodeva un vinjete nav nepieciešama, piemēram, lielos tuneļos un citos dārgos kalnu posmos.
Austrijas autoceļu krustojumus sauc par mezgliem (nevis Kreuz), un bieži vien ātrums tajos ir ierobežots līdz 100 km/h.
Pa Vīnes Dienvidaustrumu apvedceļu (engl.: Wiener Süd-Ost Tangente) katru dienu pārvietojas aptuveni 200 000 automašīnu. Tajā ir vislielākā satiksme Austrijā, un tas ir nozīmīgs galvaspilsētas Vīnes automaģistrāle.
Šveices automaģistrāle
Autobāniem Šveicē ir noteikts ātruma ierobežojums 120 km/h. Līdz 1997. gadam tos sauca par Nationalstrassen (un apzīmēja ar "N", nevis "A"). Tāpat kā Austrijā, autovadītājiem ir jāiegādājas vinjete, kas vienmēr ir derīga vienu gadu (kalendārais gads). Krustojumus starp autobāniem Šveicē sauc par Verzweigung.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir autobāze?
A: Autobahn ir kontrolētas piekļuves automaģistrāļu sistēma Vācijā.
Q: Ar ko Autobahn ir slavens?
A: Autobahns ir slavens ar to, ka daudzos ceļa posmos nav ātruma ierobežojumu un autovadītāji var braukt tik ātri, cik vien vēlas.
Jautājums: Cik joslu katrā virzienā ir autobānam?
A: Autobānam ir vismaz divas joslas katrā virzienā, un starp virzieniem ir barjera.
J: Kāds ir ieteicamais ātruma ierobežojums uz autobāna?
A: Ieteicamais ātruma ierobežojums uz autobāna ir 130 km/h.
J: Vai autovadītājiem ir atļauts autobānā braukt ātrāk par 130 km/h?
A: Autobānā autovadītājiem ir atļauts braukt ātrāk par 130 km/h, ja to atļauj ceļa apstākļi.
Jautājums: Cik daudz nāves gadījumu notiek autobāna posmos bez ātruma ierobežojumiem salīdzinājumā ar posmiem ar ierobežojumiem?
A: Autobāna posmos bez ātruma ierobežojumiem bojāgājušo ir vidēji par 25 % vairāk nekā posmos ar ierobežojumiem.
J: Vai braukšana pa Autobahn ir brīva visiem transportlīdzekļiem?
A: Autobānā braukšana vieglajām automašīnām ir bez maksas, bet kravas automašīnām (12,5 tonnas un vairāk) ir jāmaksā ceļa nodeva aptuveni 0,12 eiro par kilometru.
