Basa šoseja ir nozīmīgs valsts reģionālais autoceļš Tasmānijā, Austrālijā, marķēts kā daļa no Nacionālā autoceļa Nr. 1 (National Highway 1). Tā savieno štata ziemeļu galvenās pilsētas — Launstonu, Devonportu un Burniju — un kalpo gan kā galvenā kravu un ikdienas satiksmes artērija, gan kā svarīgs reģionālās tūrisma ceļš. Šoseja, līdzīgi kā Basa šaurums, ir nosaukta pētnieka Džordža Basa vārdā.
Maršruts un apkalpotās vietas
Autoceļš šķērso plašu teritoriju starp austrumu Tasmānijas iekšieni un ziemeļrietumu piekrasti, apkalpojot gan lielākas pilsētas, gan mazākas lauku apdzīvotas vietas. Basa šoseja savieno šādas pilsētas un priekšpilsētas:
- Launceston
- Prospect un citas Launceston priekšpilsētas
- Hadspen
- Carrick
- Hagley
- Westbury
- Exton
- Deloraine
- Elizabetes pilsēta
- Sassafras
- Latrobe
- Devonporta
- Forth
- Ulverstone
- Penguin
- Burnie
Rietumu virzienā no Burnijas Basa šoseja vairs nav iekļauta kā valsts nozīmes (National Highway) posms, tomēr tā turpina savienot tālākas piekrastes un lauku teritorijas, ieskaitot:
- Somerseta
- Wynyard
- Smithton
- Marrawah
Vēsture, pārbūves un apvedceļi
Tā kā Basa šoseja pilda nozīmīgu savienojošu funkciju starp galvenajām ziemeļu pilsētām, tai pēdējās desmitgadēs veikta virkne rekonstrukciju un pārbūvju, kuru mērķis ir uzlabot satiksmes plūsmu, drošību un pārvadājumu efektivitāti. Pagājušā gadsimta 80. gados ceļu pagarināja, lai tas savienotos ar dienvidu nobrauktuvi pie Launstonas un tālāk ar Midlendas šoseju. Lielākā daļa galveno posmu tika pārbūvēta vai pārplānota, lai izveidotu divu brauktuvju posmus, drošas apdzīšanas joslas un nelielu pilsētu apvedceļus.
Tipiski pārbūves piemēri: Carrick un Hadspen apvedceļi tika izbūvēti astoņdesmitajos gados, Deloraine apvedceļš — deviņdesmito gadu sākumā, bet viens no garākajiem posmiem, Hagley–Westbury apvedceļš, tika pabeigts 2001. gadā. Vecākie, vietējie ceļa posmi dažviet pārstāvēti kā Meander Valley Highway, un tie tiek reklamēti arī kā tūrisma maršruti, piedāvājot ainaviskas alternatīvas braucieniem pa galveno šoseju.
Ietekme uz vietējām kopienām un ekonomiku
Pārbūves un apvedceļu izbūve ir uzlabojusi tranzīta ātrumu un drošību, taču vienlaikus radījusi satraukumu mazāku pilsētu iedzīvotāju vidū, kuri zaudējuši daļu no garāmbraucošo ceļotāju sniegtās ekonomiskās aktivitātes. Dažas kopienas centušās pielāgoties, attīstot vietējo tūrisma piedāvājumu vai popularizējot vecākos ceļa posmus kā tūrisma objektus. Savukārt posmi, kas savieno Latrobe ar Somersetu un tālāk, ir raksturīgāki kā piepilsētu savienojumi — to ekonomika mazāk ir atkarīga no tūristu plūsmas un vairāk no ikdienas reģionālās satiksmes.
Satiksmes nozīme un ceļa standarts
Basa šoseja ir vitāli svarīga gan vietējai loģistikai (kravu pārvadājumiem starp ostām un iekšzemi), gan iedzīvotāju mobilitātei. Pārbūves ietver posmu paplašināšanu līdz divām brauktuvēm, īsāku apdzīšanas joslu izbūvi nogāžu vietās un apvedceļus, lai mazinātu satiksmes plūsmu cauri pilsētām. Lai gan posmi atšķiras pēc konfigurācijas, lielākā daļa svarīgāko šķērsojumu un savienojumu ir modernizēti, lai atbilstu drošības prasībām un palielinātai satiksmes intensitātei.
Koordinātas: Koordinātas: 41°02′47″S 145°53′41″E / 41.04639°S 145.89472°E / -41.04639; 145.89472