Azerbaidžānas dzelzceļš — pārskats: vēsture, tīkls un modernizācija

Azerbaidžānas dzelzceļš — pārskats: vēsture, 2932 km tīkls, elektrifikācija, stacijas un modernizācija; jauninājumi, investīcijas un nākotnes transporta plāni.

"Azerbaidžānas Dzelzceļš" (azerbaidžāņu: "Azərbaycan Dəmir Yolları" Qapalı Səhmdar Cəmiyyəti) ir valsts dzelzceļa transporta uzņēmums Azerbaidžānas Republikā, kura galvenā mītne atrodas galvaspilsētā Baku. Tās pārvaldībā esošā dzelzceļa tīkla kopējais garums ir 2932 km (1822 jūdzes), sliežu platums 1520 sliežu platumu, kas atbilst postpadomju standarta platumam. Liela daļa electrifikācijas izmantota ar 3 kV (3000 V) līdzstrāvu.

Vēsture

Dzelzceļa attīstība Azerbaidžānā sakņojas vēl Krievijas impērijas laikos: pirmā dzelzceļa līnija tika uzbūvēta 1878. gadā un 1880. gadā tika atklātas pirmās piepilsētās līnijas ap Baku. Vēlāku gadu un gadu desmitu gaitā tīkls tika paplašināts padomju periodā — Azerbaidžānas dzelzceļi tika integrēti padomju dzelzceļu sistēmā, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā sadalījās atsevišķu neatkarīgo valstu nacionālajos tīklos. Tajā pašā gadā Azerbaidžānas Republika kļuva neatkarīga, un tika izveidots mūsdienu Azerbaidžānas Dzelzceļš.

Tīkla raksturojums un infrastruktūra

Vispārējie rādītāji ir šādi:

• kopējais sliežu ceļu garums: 2932 km;
• no tā 72 % jeb 2117 km (1315 jūdzes) ir vienceļa sliežu ceļi, bet 28 % jeb 815 km (506 jūdzes) ir dubultie sliežu ceļi, izvietoti paralēli;
• no kopējā maršrutu garuma 43 % jeb 1272 km (790 jūdžu) ir elektrificēti;
• tīklā ir 176 dzelzceļa stacijas, no kurām 2 — Biləcəri (Baku) un Şirvan — ir pilnībā automātiskas.

Elektrifikācija un ceļu stāvoklis nav viendabīgs — daļa galveno koridoru ir labi uzturēti un elektrificēti, bet daudzās filiālēs nepieciešami remonti un atjaunošana. No kopējā garuma aptuveni 38 % jeb 1 126 km (700 jūdžu) ir aprīkoti ar pilnībā automātiskām dzelzceļa signalizācijas sistēmām, savukārt 16 % jeb 479 km (298 jūdžu) tiek apkalpoti ar klasiskiem sakaru un remonta darbinieku risinājumiem, kuri nodrošina saziņu ar vilcienu vadītājiem un dzelzceļa stacijām, kā arī veic sekošanu un remontu.

Stacijas, kravu termināļi un vagoni

Staciju un termināļu tīkla struktūra ir pielāgota gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. No 176 stacijām 12 stacijās ir papildu vietas dzelzceļa uzglabāšanas zonās kravu konteineriem ar speciāliem mehānismiem un mašīnām. Trīs lielākās stacijas — Keşlə (Baku), Gəncə un Xırdalan — spēj pieņemt un apstrādāt lielu konteineru plūsmu. Šie termināļi ir galvenie kravu apstrādes punkti, kas savieno iekšzemi ar ostām uz Kaspijas jūras krasta un ar starptautiskajiem koridoriem.

Sabiedriskais un kravu satiksme

Apmēram 72 % jeb 2117 km (1315 jūdžu) no tīkla izmanto sabiedriskā transporta vajadzībām; attiecībā pret kopējo maršrutu garumu pastāv atsevišķas līnijas, kas orientētas tikai uz kravu pārvadājumiem. Azerbaidžānas dzelzceļš apkalpo gan vietējos pasažieru maršrutus (tai skaitā reģionālos un piepilsētas savienojumus), gan starptautiskas kravas plūsmas.

Starptautiskā savienojamība un infrastruktūras projekti

Azerbaidžāna atrodas stratēģiskā ģeogrāfiskā punktā starp Eiropu un Āziju, tādēļ tās dzelzceļi ir būtisks tranzīta elements vairākos reģionālos projektos. Viens no nozīmīgākajiem ir Karsa–Tbilisi–Baku dzelzceļa projekts, kas radīja tiešu savienojumu starp Turciju, Gruziju un Azerbaidžānu. Šī līnija tika pabeigta un oficiāli atklāta 2017. gadā, un tā būtiski uzlaboja reģionālo kravu un pasažieru satiksmi, palielinot tranzīta kapacitātes iespējas un saīsbinot transporta maršrutus uz Eiropu.

Bez tam Azerbaidžāna ir daļa no plašākiem transporta koridoriem, piemēram, TRACECA un Starptautiskā Ziemeļu—Dienvidu transporta koridora (INSTC) iniciatīvām, kas veicina kravu plūsmu starp Centrālo Āziju, Kaukāza reģionu, Eiropu un Tuvajiem Austrumiem. Kaspijas jūras ostas pie Baku nodrošina multimodālu savienojumu — dzelzceļi savieno iekšzemi ar prāmju līnijām pāri jūrai uz Turkmenistānu un Kazahstānu, tādējādi izveidojot alternatīvus maršrutus starp Eiropu un Āziju.

Modernizācija, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Daļa dzelzceļa sliežu ceļu un vilcienu ritošā sastāva ir novecojis un prasa plašāku atjaunošanu. Tomēr pēdējā desmitgadē Azerbaidžāna investējusi infrastruktūrā — ceļu rekonstrukcijā, elektrifikācijas paplašināšanā, modernu signalizācijas sistēmu ieviešanā un kravu termināļu attīstībā. Karsa–Tbilisi–Baku projekts ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas demonstrē tehnoloģisko jauninājumu un starptautisko līgumu ietekmi uz vietējo dzelzceļa tīklu.

Modernizācija aptver vairākus virzienus:

• sliežu seguma atjaunošana un dubulto sliežu izbūve kravas intensitātes koridoros;
• elektrifikācijas paplašināšana un noturīgas elektroapgādes nodrošināšana;
• signalizācijas un sakaru sistēmu modernizācija drošākai un efektīvākai satiksmei;
• kravu termināļu un konteineru aprīkojuma attīstība, lai veicinātu intermodalitāti;
• pasažieru ritošā sastāva atjaunošana uz ērtākiem un ātrākiem vilcieniem.

Turpmākajās desmitgadēs paredzams, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus daļa reģionā varēs strauji pieaugt, ja tiks īstenotas plānotās investīcijas un starptautiskie tranzīta projekti tiks paplašināti. Modernizācija ne tikai uzlabos vietējos pārvadājumus, bet arī nostiprinās Azerbaidžānas lomu kā svarīgam reģionālam tranzīta centram.

Statistika un novērojumi

Dzelzceļa izmēri un attīstības raksturojums atbilst valstij ar mērenu tīkla pieejamību reģionos. Azerbaidžānas dzelzceļu kopējais garums ir 57. vietā starp pasaules valstīm. Lai gan daži rādītāji, piemēram, elektrifikācija (1272 km) un automātiskās signalizācijas segments (1 126 km), jau ir uzlabojumi, turpmākās investīcijas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un pilnu integrāciju starptautiskajos transporta koridoros.

Azerbaidžānas dzelzceļš turpina modernizēt savu infrastruktūru un pakalpojumu klāstu, vienlaikus risinot tradicionālos izaicinājumus — sliežu ceļu stāvokli, ritošā sastāva atjaunošanu un starptautiskās savienojamības paplašināšanu. Rezultātā gaidāms, ka gan pasažieru komforts, gan tranzīta un kravu kapacitāte valstī laika gaitā uzlabosies.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc Azerbaidžānas valsts dzelzceļa transporta uzņēmumu?

Q: Cik garš ir Azerbaidžānas dzelzceļa tīkla kopējais garums?

J: Kādu sliežu platumu izmanto dzelzceļš?

J: Kad Azerbaidžānā tika izveidota pirmā dzelzceļa līnija?

J: Cik liela daļa no kopējā maršrutu garuma ir elektrificēta?

J: Cik staciju ir Azerbaidžānas dzelzceļam?

J: Kurā gadā tika atklāts Karsas-Tbilisi-Baku dzelzceļš un kāda ietekme tam ir bijusi uz Azerbaidžānas dzelzceļu?

Meklēt pēc burta