Petra
Petra (arābu: البتراء, Al-Batrāʾ; sengrieķu: Πέτρα) ir vēsturiska un arheoloģiska pilsēta Jordānijas dienvidos.
Tas atrodas kalnu baseinā, kas stiepjas no Nāves jūras līdz Akabas līcim.
Tiek uzskatīts, ka Petra ir apdzīvota jau 9000 gadu pirms mūsu ēras. Tā kļuva par Nabateju karaļvalsts galvaspilsētu. Nabatejieši bija nomadu arābi, kas izmantoja Petru, jo tā atradās netālu no garšvielu tirdzniecības ceļiem.
1. gadsimtā p. m. ē. Nabatejas karaliste kļuva par Romas impērijas klientu valsti. 106. gadā tā zaudēja neatkarību. Petras nozīme samazinājās, jo attīstījās jūras tirdzniecības ceļi. Arī 363. gada zemestrīce sagrāva daudzas celtnes.
Bizantijas laikmetā tika uzceltas vairākas kristiešu baznīcas, taču pilsēta turpināja panīkt. Līdz islāma laikmeta sākumam Petrā dzīvoja tikai saujiņa nomadu. Tā palika pasaulei nezināma, līdz 1812. gadā to no jauna atklāja Johans Ludvigs Burkharts.
Petra kopš 1985. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO to ir raksturojusi kā "vienu no vērtīgākajām kultūras vērtībām cilvēka kultūras mantojumā".
Petra ir visvairāk apmeklētais tūrisma objekts Jordānijā. Tūristu skaits 2010. gadā sasniedza 1 miljonu.
