Rūdolfs Andersons Jr. (1927. gada 15. septembris – 1962. gada 27. oktobris) bija ASV Gaisa spēku pilots un virsnieks, kurš pārzinaida augstuma izlūklidojumus, izmantojot U-2 tipu lidmašīnas. Viņa karjera un pēdējā misija ir cieši saistītas ar vienu no aukstā kara bīstamākajām konfrontācijām – Kubas raķešu krīzi.
Andersons juniors ir plaši pazīstams kā vienīgais Kubas raķešu krīzes laikā ienaidnieka apšaudē nogalinātais cilvēks. Viņa noslepkavošana kļuva par vienu no šīs krīzes kritiskajām epizodēm, kas būtiski palielināja spriedzi starp ASV un Padomju Savienību.
27. oktobrī Andersons ar U-2F (AF sērijas numurs 56-6676, bijušais CIP 343. pants) pacēlās no priekšējās operācijas vietas McCoy gaisa spēku bāzē Orlando, Floridas štatā. U-2 tipa lidmašīnas veica augstuma izlūkošanas lidojumus (parasti apmēram 60–70 tūkstoš pēdu augstumā), lai nofotografētu un apstiprinātu informāciju par slepeniem objektiem un raķešu izvietojumu Kubā.
Dažas stundas pēc misijas viņš tika notriekts ar Padomju Savienības piegādāto raķeti zeme–gaiss S-75 Dvina (NATO apzīmējums SA-2 Guideline) netālu no Banesas, Kubā. SA-2 ir virzienā vadāma iznīcinoša sistēma ar tuvinājuma sprāgstvielu kaujas galviņu, kuru paredzēts detonēt tuvajā garumā, lai shrapnels sabojātu mērķi.
Oficiālajos ziņojumos ietverts, ka "U-2 bojāeja virs Banesas, iespējams, bija saistīta ar SA-2 pārtveršanu no Banesas vietas vai pilota hipoksiju, un, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, pirmais variants šķiet ticamāks." Andersons gāja bojā, kad sprāgstošās tuvinājuma kaujas galviņas šrapnelis caurdūra viņa kombinezonu, izraisot tā dekompresiju lielā augstumā; kritiskā dekompresija un skābekļa zudums noveda pie ātras bezsamaņas un nāves.
Andersona nāve notika 1962. gada 27. oktobrī – dienā, kas vēsturē ierakstīta kā "Melnais sestdiena" (Black Saturday) – kad pieauga risks, ka konflikts var pāraugt atklātā karā. Viņa nogalināšana bija viens no incidentiem, kas gandrīz noveda pie tiešas militāras atbildes, taču valsts vadība galu galā izvēlējās diplomātisku risinājumu, kas palīdzēja izvairīties no plašāka kara eskalācijas.
U-2 lidojumi šajā periodā bija kritiski ASV izlūkdienestu spējai apstiprināt Padomju Savienības raķešu novietojumu Kubā un pieņemt valsts līmeņa lēmumus. Andersona misija un tās iznākums ilustrē U-2 lidmašīnu ievainojamību pret modernām zeme–gaiss raķešu sistēmām un parāda, cik bīstami un svarīgi bija augstuma izlūkgājieni aukstā kara laikā.
Rūdolfs Andersons palicis atmiņā kā simbols tiem izlūkdienesta darbiniekiem, kuri riskēja dzīvību, vārot informāciju, kas ietekmēja globālu drošību. Viņa nāve joprojām tiek pieminēta, runājot par Kubas raķešu krīzes norisi un lēmumiem, kas tolaik palīdzēja novērst atklātu karu.