Rūdolfs Andersons — ASV U-2 pilots, vienīgais upuris Kubas raķešu krīzē
Rūdolfs Andersons Jr. (1927. gada 15. septembris – 1962. gada 27. oktobris) bija ASV Gaisa spēku pilots un virsnieks, kurš pārzinaida augstuma izlūklidojumus, izmantojot U-2 tipu lidmašīnas. Viņa karjera un pēdējā misija ir cieši saistītas ar vienu no aukstā kara bīstamākajām konfrontācijām – Kubas raķešu krīzi.
Andersons juniors ir plaši pazīstams kā vienīgais Kubas raķešu krīzes laikā ienaidnieka apšaudē nogalinātais cilvēks. Viņa noslepkavošana kļuva par vienu no šīs krīzes kritiskajām epizodēm, kas būtiski palielināja spriedzi starp ASV un Padomju Savienību.
27. oktobrī Andersons ar U-2F (AF sērijas numurs 56-6676, bijušais CIP 343. pants) pacēlās no priekšējās operācijas vietas McCoy gaisa spēku bāzē Orlando, Floridas štatā. U-2 tipa lidmašīnas veica augstuma izlūkošanas lidojumus (parasti apmēram 60–70 tūkstoš pēdu augstumā), lai nofotografētu un apstiprinātu informāciju par slepeniem objektiem un raķešu izvietojumu Kubā.
Dažas stundas pēc misijas viņš tika notriekts ar Padomju Savienības piegādāto raķeti zeme–gaiss S-75 Dvina (NATO apzīmējums SA-2 Guideline) netālu no Banesas, Kubā. SA-2 ir virzienā vadāma iznīcinoša sistēma ar tuvinājuma sprāgstvielu kaujas galviņu, kuru paredzēts detonēt tuvajā garumā, lai shrapnels sabojātu mērķi.
Oficiālajos ziņojumos ietverts, ka "U-2 bojāeja virs Banesas, iespējams, bija saistīta ar SA-2 pārtveršanu no Banesas vietas vai pilota hipoksiju, un, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, pirmais variants šķiet ticamāks." Andersons gāja bojā, kad sprāgstošās tuvinājuma kaujas galviņas šrapnelis caurdūra viņa kombinezonu, izraisot tā dekompresiju lielā augstumā; kritiskā dekompresija un skābekļa zudums noveda pie ātras bezsamaņas un nāves.
Andersona nāve notika 1962. gada 27. oktobrī – dienā, kas vēsturē ierakstīta kā "Melnais sestdiena" (Black Saturday) – kad pieauga risks, ka konflikts var pāraugt atklātā karā. Viņa nogalināšana bija viens no incidentiem, kas gandrīz noveda pie tiešas militāras atbildes, taču valsts vadība galu galā izvēlējās diplomātisku risinājumu, kas palīdzēja izvairīties no plašāka kara eskalācijas.
U-2 lidojumi šajā periodā bija kritiski ASV izlūkdienestu spējai apstiprināt Padomju Savienības raķešu novietojumu Kubā un pieņemt valsts līmeņa lēmumus. Andersona misija un tās iznākums ilustrē U-2 lidmašīnu ievainojamību pret modernām zeme–gaiss raķešu sistēmām un parāda, cik bīstami un svarīgi bija augstuma izlūkgājieni aukstā kara laikā.
Rūdolfs Andersons palicis atmiņā kā simbols tiem izlūkdienesta darbiniekiem, kuri riskēja dzīvību, vārot informāciju, kas ietekmēja globālu drošību. Viņa nāve joprojām tiek pieminēta, runājot par Kubas raķešu krīzes norisi un lēmumiem, kas tolaik palīdzēja novērst atklātu karu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Rūdolfs Andersons juniors?
A: Rūdolfs Andersons juniors bija ASV Gaisa spēku pilots un virsnieks.
J: Kas notika ar Rūdolfu Andersonu junioru Kubas raķešu krīzes laikā?
A: Rūdolfs Andersons juniors bija vienīgais cilvēks, kas Kubas raķešu krīzes laikā gāja bojā ienaidnieka apšaudē, kad viņa spiegu lidmašīna U-2 tika notriekta virs Kubas.
J: Kad Rūdolfs Andersons juniors pacēlās ar savu U-2F?
A: Rūdolfs Andersons jaunākais ar savu U-2F pacēlās 27. oktobrī no priekšējās operācijas vietas McCoy gaisa spēku bāzē Orlando, Floridas štatā.
J: Kā tika notriekta Rūdolfa Andersona juniora lidmašīna?
A: Rūdolfa Andersona juniora lidmašīnu notrieca ar padomju piegādāto raķeti zeme-gaiss S-75 Dvina netālu no Banesas, Kubā.
J: Kāds bija Rūdolfa Andersona juniora nāves cēlonis?
A: Rūdolfs Andersons juniors gāja bojā, kad sprāgstošās tuvuma kaujas galviņas šrapnelis caurdūra viņa kombinezonu, izraisot tā dekompresiju lielā augstumā.
J: Kāpēc Rūdolfa Andersona juniora nāve ir nozīmīga?
A: Rūdolfs Andersons juniors bija vienīgais Kubas raķešu krīzes laikā ienaidnieka apšaudē nogalinātais cilvēks, tāpēc viņa nāve ir nozīmīga.
J: Ko par Rūdolfa Andersona juniora nāves cēloni vēsta CIP 1962. gada 28. oktobra dokuments?
A: CIP 1962. gada 28. oktobra dokumentā izteikts pieņēmums, ka U-2 bojāeja virs Baneša, iespējams, notika SA-2 pārtveršanas rezultātā no Baneša lidlauka vai pilota hipoksijas dēļ, un, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, pirmais variants šķiet ticamāks.
