Santjago (Kaboverde): lielākā sala ar galvaspilsētu Praiu un lauksaimniecību
Santjago (Kaboverde) — lielākā sala ar galvaspilsētu Praiu: lauksaimniecības centrs, puse valsts iedzīvotāju un unikāla Makaronēzijas ekosistēma. Uzzini vairāk!
Santjago (portugāļu valodā "svētais Jēkabs") jeb Santiagu Kaboverdes kreolu valodā ir lielākā Kaboverdes arhipelāga sala. Tā ir svarīgākais lauksaimniecības centrs, un tajā dzīvo puse valsts iedzīvotāju. Šajā salā atrodas valsts galvaspilsēta Praia.
Santjago sala ir daļa no Makaronēzijas - Atlantijas okeāna salu grupas ar līdzīgām ekosistēmām.
Ģeogrāfija un klimats
Santjago atrodas Centrālā Atlantijas reģionā un ir lielākā no Kaboverdes salām. Sala ir kalnaina ar vairākām dziļām ielejām un upītēm, no kurām daudzas ir sezonālas. Augstākais punktS ir Pico da Antónia, kas paceļas līdz aptuveni 1 394 metriem, piedāvājot bagātu ainavu un vēsāku gaisu salīdzinājumā ar piekrasti.
Klimats ir pārsvarā sausāks līdz pusjaukts, piekrastē valda sauss, siltāks klimats, bet salā ir arī mikroklimati — kalnos uzkrājas vairāk nokrišņu. Ūdens resursu ierobežojumi un periodiskās sausumas ietekmē lauksaimniecību un vietējo iedzīvotāju dzīvi.
Iedzīvotāji un administrācija
Santjago ir visblīvāk apdzīvotā Kaboverdes sala — tajā koncentrējas valsts pārvaldes iestādes, rūpniecība un liela daļa iedzīvotāju. Galvaspilsēta Praia ir politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs ar ostu, valsts institūcijām un starptautisko lidostu.
Sala ir sadalīta vairākās pašvaldībās (municipalidades), no kurām nozīmīgākās ir Praia, Santa Catarina, São Domingos, São Miguel, Ribeira Grande de Santiago, São Salvador do Mundo un Tarrafal. Katras pašvaldības robežas un administratīvā organizācija ietekmē vietējo attīstību un pakalpojumu nodrošināšanu.
Ekonomika un lauksaimniecība
Lauksaimniecība uz Santjago ir svarīga nodarbošanās, tomēr tā saskaras ar ierobežotiem dabas resursiem. Galvenās kultūras ir kukurūza, pupiņas, manioka (cassava), banāni un dažādi dārzeņi. Lauksaimniecība tiek praktizēta gan mazdārziņos, gan lielākos saimnieciskos laukos ielejās un augstienēs. Lopkopība (kaz, aitas, mājputni) papildina pārtikas nodrošinājumu.
Praia kā valsts galvaspilsēta koncentrē arī lielāko daļu pakalpojumu, valsts administrācijas, tirdzniecības un rūpniecības darbību. Zivju nozveja ir vietējais nozīmīgs resurss, taču salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar lauksaimniecību un pakalpojumiem.
Vēsture un kultūra
Santjago bija viena no pirmajām Kaboverdes salām, kuru apmetušies portugāļu kolonizatori 15. gadsimtā. Šeit izveidojās agrīnie tirdzniecības centri un daudzviet — arī pirmās kolonijas. Sala spēlēja nozīmīgu lomu transatlantiskajā tirdzniecībā un vēlākajos vēsturiskajos procesos.
Kultūra uz Santjago ir bagāta un daudzveidīga, sajaucoties afrikāņu un portugāļu tradīcijām. Mūzika (piemēram, morna, funaná) un dejas ir svarīga sabiedriskās dzīves daļa. Tradicionālās svinības un reliģiskie pasākumi pulcē vietējos iedzīvotājus un tūristus.
Dabas daudzveidība un aizsardzība
Santjago dabā ir gan sausas piekrastes zonas, gan zaļākas kalnu teritorijas. Sala ir nozīmīga daudzu putnu sugu, endēmisku augiem un citu dzīvnieku atbalsta vieta. Tomēr aizaugšana, pārmērīga ganīšana un ūdens trūkums apdraud biotopus, tāpēc pastāv dažādi reģionāli un nacionāli aizsardzības un atjaunošanas projekti.
Populāras dabas vietas ir Serra Malagueta (dabas parks) un piejūras pludmales, kuras piesaista gan dabas mīļotājus, gan atpūtniekus.
Transporta savienojumi un tūrisms
Santjago ir labs savienojums ar citām Kaboverdes salām — ar prāmju satiksmi un regulāriem iekšzemes lidojumiem. Starptautiskā lidosta netālu no Praias (Nelson Mandela International Airport) savieno salu ar Eiropu, Āfriku un citām partnervalstīm.
Tūrisms uz Santjago koncentrējas uz kultūras mantojumu (piemēram, Cidade Velha — Kaboverdes pirmā kolonija un UNESCO pasaules mantojuma vieta), pludmalēm (Tarrafal) un pārgājienu maršrutiem kalnos. Tūrisma attīstība sniedz ienākumus vietējiem iedzīvotājiem, taču prasa arī ilgtspējīgas pārvaldības risinājumus, lai saglabātu ekosistēmas.
Paredzamie izaicinājumi un attīstība
Santjago saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ūdens pieejamību, lauksaimniecības ilgtspēju un infrastruktūras attīstību. Valsts un starptautiskie projekti fokusējas uz ūdens apsaimniekošanu, augsnes saglabāšanu, mežsaimniecības atjaunošanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un saglabātu salas dabas resursus nākamajām paaudzēm.
Informācija par Santjago sniedz pārskatu par salas nozīmīgākajām iezīmēm — no ģeogrāfijas un klimata līdz kultūrai, ekonomikai un dabas daudzveidībai. Sala joprojām ir Kaboverdes svarīgākais centrs gan administratīvi, gan lauksaimnieciski, un tās attīstība turpinās būt stratēģiski nozīmīga visai valstij.
Vēsture
Salu ap 1460. gadu atklāja Antonio de Noli (jeb António da Noli), 15. gadsimta muižnieks un jūrasbraucējs no Dženovas, kurš strādāja Portugāles Henrija Navigatora labā. De Noli 1462. gadā nodibināja salas veco galvaspilsētu Ribeira Grande, kas tagad pazīstama kā Cidade Velha.
Iedzīvotāju skaits
2010. gadā[update] (pēdējā tautas skaitīšana) salā dzīvoja 273 919 cilvēki, tātad iedzīvotāju blīvums bija 272,9 iedzīvotāji/km².
Lielākā salas pilsēta ir tās galvaspilsēta Praia, kurā 2010. gadā dzīvoja 131 602 iedzīvotāji.
Ģeogrāfija
Santjago atrodas Sotavento salu dienvidu grupā, apmēram 40 km uz rietumiem no Maio salas un apmēram 50 km uz austrumiem no Fogo salas.
Santjago salas platība ir 1003,71 km2 (387,53 km²); tās garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 75 km (47 jūdzes), bet platums no austrumiem uz rietumiem - aptuveni 35 km (22 jūdzes).
Sala ir kalnaina, lai gan dienvidaustrumos tā ir nedaudz līdzenāka. Salā ir divi vulkāniskie kalnu masīvi:
- Serra da Malagueta salas ziemeļu daļā.
- Serra do Pico de Antónia salas dienvidu daļā no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Šeit atrodas salas augstākais punkts Piko de Antónia, kas ir 1394 m augsts.
Salā ir divi dabas parki, kas aizsargā augus un dzīvniekus abās kalnu grēdās:
- Dabas parks Rui Vaz e Serra de Pico de Antónia
- Dabas parks Serra da Malagueta
Klimats
Praia dienvidaustrumu piekrastē ir tropu un subtropu tuksneša klimats (Köppen klimata klasifikācija: Bwh).
Gada vidējā temperatūra Prajā ir 24,4 °C (75,9 °F). Siltākais mēnesis vidēji ir augusts ar vidējo temperatūru 26,7 °C (80,1 °F). Vēsākais mēnesis vidēji ir janvāris ar vidējo temperatūru 22,2 °C (72,0 °F).
Gada vidējais nokrišņu daudzums Prajā ir 210,8 milimetri (8,30 collas) 8,3". Mēnesis, kurā vidēji ir visvairāk nokrišņu, ir augusts ar 99,1 milimetru nokrišņu daudzumu. Mēnesis, kurā vidēji ir vismazāk nokrišņu, ir marts bez nokrišņiem. Vidēji ir 49,0 nokrišņu dienas, visvairāk nokrišņu ir septembrī - 7,0 dienas, bet vismazāk nokrišņu ir decembrī - 2,0 dienas.
Administrācija
Santjago sala ir sadalīta 9 municipalitātēs (conselhos) un 10 pagastos (freguesias).
| Santjago sala | ||||||
| CGN-CVcode | Conselho | ISO 3166-2kods | Platība | Iedzīvotāju skaits | Blīvums | |
| 71 | Tarrafal | CV-TA | Tarrafal | 120.82 | 18,565 | 153.7 |
| 72 | Santa Katarina | CV-CA | Assomada | 242.57 | 40,852 | 168.4 |
| 73 | Santa Krūza | CV-CR | Pedra Badejo | 112.21 | 26,609 | 237.1 |
| 74 | Praia | CV-PR | Praia | 102.55 | 131,602 | 1,283.3 |
| 75 | São Domingos | CV-SD | São Domingos | 147.54 | 13,808 | 93.6 |
| 76 | San Migeles salas | CV-SM | Calheta de São Miguel | 77.35 | 15,648 | 202.3 |
| 77 | San Salvador do Mundo | CV-SS | Picos | 26.48 | 8,677 | 327.7 |
| 78 | São Lourenço dos Órgãos | CV-LO | Žoao Tevešs | 36.94 | 7,388 | 200.0 |
| 79 | Ribeira Grande de Santiago | CV-RS | Cidade Velha | 137.25 | 8,325 | 60.7 |
- ↑ Código Geográfico Nacional de Cabo Verde
Galerija
· 
Skats uz Praia
· .jpg)
Praia rātsnams
· 
Serra Malagueta kalnu grēda
· 
Katedrāles drupas, Cidade Velha
· 
Tarrafal pludmale
Meklēt