Boska monitors (Varanus exanthematicus) — apraksts, izplatība un uzturs
Boska monitors (Varanus exanthematicus) — visaptverošs apraksts, izplatība Subsahārā, uzvedība un uzturs: posmkājiņi, gliemji un dzīvesveids.
Savannas monitors (jeb Boska monitors) ir vidēja izmēra Āfrikas ķirzaka. Tās zinātniskais nosaukums ir Varanus exanthematicus.
Tās areāls stiepjas visā Subsahāras Āfrikā no Senegālas uz austrumiem līdz Sudānai un uz dienvidiem gandrīz līdz Kongo upei un Lielajai Rifta ielejai. Tā ir uz zemes dzīvojoša suga, kas mitinās nārstos, lai gan dažkārt sastopama arī krūmos vai zemos kokos.
Izskats
Savannas monitors ir īsāks un robustāks par daudziem citiem monitoru sugas pārstāvjiem. Pieaugušie parasti ir apmēram 50–90 cm gari kopējā garumā, retos gadījumos var sasniegt nedaudz vairāk. Ķermenis ir biezs, ar spēcīgām kājām un salīdzinoši īsu, kuplu asti, kas tiek izmantota līdzsvaram un aizsardzībai. Mēle ir garām un dalīta, kā pie varāniem ierasts. Āda ir zvīņaina, bieži pelēkbrūna vai brūngana ar plankumiem vai traipiem; mazuļiem raksturīgāka ir izteiktāka rakstura zīmējums.
Biotopi un uzvedība
Savannas monitors dod priekšroku atklātām vai daļēji atklātām ainavām — sausiem un mitrākiem savannas tipa biotopiem, sīkiem krūmājiem, zālājiem un lauksaimniecības zemēm. Tas ir dienas dzīvnieks, kas lielāko daļu laika pavada uz zemes, meklējot barību vai rakot un izmantojot bedres un slēpņus, lai pasargātos no plēsējiem un karstuma. Bieži izmanto kūniņu, akmeņu apkaimēm vai termītu skudru mājas kā perēkļus un olu dēšanai, jo tās nodrošina stabilu temperatūru un mitrumu.
Uzturs
Informācija par savannas monitoru uzturu savvaļā ir iegūta Senegālā un Ganā. Tas barojas gandrīz tikai ar posmkājiņiem un gliemjiem. Galvenie uztura avoti ir dažādi kukaiņi (īpaši vaboles), skudras, termīti, ērces un gliemeži, taču pieaugušie eksemplāri vietām var papildināt uzturu arī ar maziem putniem, grauzējiem, olām un līķiem. Ja ir pieejama barība, tie var būt diezgan neizlēmīgi un izmantot dažādus ēdamus objektus. Jaunāki īpatņi ēd vairāk mazus bezmugurkaulniekus, līdz tie pieaug un spēj tikt galā ar lielāku un cietāku barību.
Reprodukcija un dzīves ilgums
Savannas monitori ir olu dējoši. Mātītes dēj vairākas olas (parasti 6–30, atkarībā no ķermeņa lieluma un apstākļiem) un bieži izvēlas dēt termītu vai skudru mājās, vai dziļos rakumos, kur inkubācijas apstākļi ir salīdzinoši stabili. Inkubācijas periods savvaļā un apstākļos var ilgt vairākus mēnešus, skatoties pēc temperatūras un mitruma apstākļiem. Šie ķirzakas var dzīvot vairākus gadus; dabiski apstākļos un runājot par aizturēšanu, dzīves ilgums var sasniegt 10–15 gadus vai vairāk atkarībā no aprūpes un apstākļiem.
Nozīme un aizsardzība
Savannas monitori ir svarīga ekosistēmas daļa, kontrolejot posmkāju un gliemežu populācijas. Tie reizēm tiek ķerti un eksportēti kā mājdzīvnieki; tomēr pastāv arī šo dzīvnieku tirdzniecība un vietēja apcietināšana, kas var ietekmēt populācijas noteiktās teritorijās. Lai gan šī suga globālā mērogā tiek uzskatīta par relatīvi izplatītu un nav starp visbīstamāk apdraudētajām, vietējie draudi — biotopu iznīcināšana, lauksaimniecības paplašināšanās, pesticīdu izmantošana un nelegāla tirdzniecība — var samazināt vietējās populācijas.
Attieksme cilvēku tuvumā
Savannas monitors bieži tiek turēts kā mājdzīvnieks, jo tas ir salīdzinoši miermīlīgs un izturīgs pret aprūpi salīdzinājumā ar daudziem citiem varāniem. Tomēr tas prasa atbilstošu telpu, siltumu un barību, un nav piemērots cilvēkiem bez pieredzes ar reptīliem. Brīvā dabā to joprojām vajadzētu novērot ar cieņu — traucējumi perēkļiem vai masveida nozveja var būt ilgtermiņa draudi.
Ja interesē plašāka informācija par šīs sugas uzvedību, ekoloģiju vai turēšanu apstākļos, droši jautājiet — varu papildināt ar padomiem par audzēšanu, uzturu vai atšķirībām starp apakšsugām.
Meklēt