Zāģspārņi (Symphyta): definīcija, sugas un kaitējums mežiem un kultūraugiem
Zāģspārņi (Symphyta) — definīcija, sugas un to radītais kaitējums mežiem un kultūraugiem; atpazīšana, riski un efektīvas aizsardzības stratēģijas.
Zāģspārņi ir kukaiņi, kas pieder biškopju (Hymenoptera) kārtas Symphyta apakškārtai. Zāģspārņi galvenokārt ir augu ēdāji — to kāpuri barojas ar lapām, skujām, ziediem un dažkārt saknēm. Šī grupa ir mazāk specializēta nekā skudras, bites un lapsenes, un to bioloģija un uzvedība daudzās sugās atšķiras no citu Hymenoptera pārstāvjiem.
Morfoloģija un īpašības
Zāģspārņi atšķiras no vairuma citu Hymenoptera ar to, ka tiem ir plats savienojums starp vēderu un krūšu daļu (nav šaurās "vidukļa"), kā arī ar speciālu, zāģim līdzīgu ovipozitora uzbūvi mātītēm. Šis ovipozitors ļauj iegriezt augu audos, kur mātītes dēj olas. Pieaugušie parasti ir 3–40 mm gari; krāsojums un forma var būt ļoti dažāda — no wasplīdzīgiem līdz platiem, biezākiem kukaiņiem.
Dzīves cikls
- Olas: mātītes iedīgst olas augu audos, izmantojot zāģim līdzīgu ovipozitoru.
- Kāpuri: pēc izšķilšanās kāpuri ir lapēdāji un bieži līdzinās kāpuriem (Lepidoptera), taču tām ir vairāk prokājām (prolegs) — parasti 6–8 pāri, kamēr tauriņu kāpuriem tie ir mazāk. Daudzas sugas ir grupās (gregāras), dažas dzīvo pa vienam.
- Pupa: pēc vairākiem kāpuru attīstības posmiem tie pupa augsnē vai zem lapām, reizēm arī pie auga. Dažas sugas ziemo kā pupa vai priekšpupa.
- Radīšana: atkarībā no sugas iespējamas viena vai vairākas paaudzes gadā.
Taksonomija un izplatība
Kopš 2013. gada Symphyta tiek uzskatīta par deviņām virsģimenēm (viena no tām izmirusi) un aptuveni 25 dzimtām. Lielākā daļa zāģspārņu pieder Tenthredinoidea virsdzimtai, kurā pasaulē ir aptuveni 7000 sugu. Tenthredinoidea ietver sešas dzimtas, no kurām Tenthredinidae ir vislielākā ar aptuveni 5500 sugām. Zāģspārņi ir izplatīti visos reģionos, kur aug barības augi — no zālājiem un mežiem līdz lauksaimniecības laukiem un dārziem.
Identifikācija
- Pieaugušie atšķiras no Apocrita (skudrām, bitēm, lapsenēm) ar platu vēdera un krūšu savienojumu.
- Kāpuri izskatās pēc kāpuriem, bet tiem ir vairāk prokāju un bieži vien tie barojas redzami uz augu virsmas.
- Mātīšu ovipozitora forma ir raksturīga — redzama kā zāģim līdzīgs rīks, ar ko tiek ievietotas olas augu audos.
Biežāk sastopamās sugas un piemēri
Dažas nozīmīgākās vai biežāk minētās sugas un grupas (Eiropā un mežu ekosistēmās):
- Pine sawflies: Diprion pini un Neodiprion sertifer — skujkoku kaitēkļi, kas var izraisīt plašas defoliācijas.
- Birch sawfly: Cimbex sugas — lielāki zāģspārņi, kuru kāpuri ēd lapas.
- Dažādas Tenthredo sugas — lapu ēdāji lauksaimniecībā un dārzos.
- Willow and willow-related sawflies: Nematus un līdzīgas sugas — bieži uz vīteņiem, kļavām, vītoliem.
Ekonomiskais kaitējums un ekoloģiskā loma
Kaitējums: dažu zāģspārņu sugu lielas populācijas var nodarīt būtisku saimniecisku kaitējumu mežiem (īpaši skujkoku stādījumos) un kultūraugiem. Simptomi ir masīva defoliācija, retinātas jaunas izaugsmes, samazināts koksnes pieaugums un retos gadījumos nāve. Īpaši bīstamas var būt invāzijas vai sugas, kas nav vietējās mežaudzēs.
Ekoloģiskā loma: zāģspārņi ir svarīga barības bāze putniem, kukaiņu plēsējiem un parasitoidiem. Tie arī ietekmē augu kopienas, selektīvi apēdot noteiktas sugas lapas.
Kaitēkļu monitorings un kontroles metodes
- Monitorings: regulāras pārbaudes mežos un laukos, vizuāla pārbaude uzlapotu koku vainagiem, olas/slokas atrašana, pieaugušo slazdošana (dažām sugām izmanto feromonu slazdus pārmērīgu populāciju noteikšanai).
- Kultūras pasākumi: laikus atstāt vai novākt bojātās daļas, izvēlēties rezistentākas sugas vai šķirnes mežsaimniecībā.
- Bioloģiskā kontrole: dabiskie ienaidnieki — parasitoīdi (piem., Ichneumonidae, Braconidae), plēsīgie kukaiņi, putni — bieži ierobežo populācijas. Dažām sugām veiksmīgi izmantotas bioloģiskās vielas un specifiski entomopatogēni.
- Ķīmiskā aizsardzība: insekticīdi tiek izmantoti, ja izplatība un kaitējums ir nozīmīgi; tomēr ieteicams izvērtēt efektu uz noderīgajiem organismiem un vidi. Integrētā kaitēkļu pārvaldība (IPM) ir ieteicamā pieeja.
- Rokas un mehāniskas metodes: mazos dārzos var nolasīt kāpurus ar rokām un nozāģēt stipri bojātas lapas vai zarus.
Padomi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai
- Veiciet regulāru uzraudzību un agrīnu noteikšanu, lai novērstu lielas invāzijas.
- Atbalstiet dabiskos parazītus un plēsējus, izvairoties no plaša spektra insekticīdu lietošanas, ja iespējams.
- Izmantojiet specifiskus monitoringa rīkus (piem., feromonu slazdus) tur, kur tie ir pieejami un efektīvi.
Apkopojot — zāģspārņi ir plaša un dažāda kukaiņu grupa ar būtisku lomu ekosistēmās, taču dažām sugām var rasties ekonomisks kaitējums mežiem un kultūraugiem. Pareiza identifikācija, regulārs monitorings un integrēta kontrole palīdz samazināt zaudējumus un saglabāt dabisko līdzsvaru.
Pīlādzītes mātīte, kas dēj olas
Xyelidae
Xyelidae ir neliela zāģveidīgo dzimta, kurā ir mazāk nekā 50 dzīvu sugu piecās ģintīs, bet ir arī plašas fosiliju liecības. Tās ir vecākās fosilās Hymenoptera dzimtas, kas datējamas ar triasu laikmetu pirms aptuveni 200 miljoniem gadu.
Lielākā daļa sugu sastopamas Ziemeļu puslodē, īpaši boreālajos reģionos, tomēr ir arī dažas neotropiskās sugas. Lielākā daļa sugu ir saistītas ar skujkokiem (īpaši Pinus un Abies), kur kāpuri barojas ar ziedputekšņiem vai pumpuriem, bet dažu sugu kāpuri barojas ar lapu koku lapām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pīlādzis?
A: Pīlādzis ir biškopju (Hymenoptera) kārtas Symphyta apakškārtas kukaiņš, kas barojas galvenokārt ar augiem.
Q: Ar ko zāģspārņi atšķiras no citiem Hymenoptera?
A.: Pīlādži atšķiras no vairuma citu Hymenoptera ar to, ka tiem ir plats savienojums starp vēderiņu un krūšu daļu un to kāpuri atgādina kāpurus, kas līdzinās kāpuriem.
J: Kāpēc tās sauc par zāģspārņiem?
A: Tās sauc par zāģspārņiem, jo to olšūnas ovipozitors izskatās kā zāģis, ko mātītes izmanto, lai iegrieztu augos, kur tās izdēj olas.
J: Kas ir Tenthredinoidea virsdzimene?
A: Tenthredinoidea ir lielākā zāģveidīgo virsdzimene, kurā ir aptuveni 7000 sugu visā pasaulē, kas pieder sešām dzimtām.
J: Vai zāģlapsenes var kaitēt mežiem un augiem?
A: Jā, lielas dažu zāģvaboļu sugu populācijas var nodarīt saimniecisku kaitējumu mežiem un kultūraugiem.
J: Cik daudz Symphyta virsģimeņu pašlaik tiek apstrādātas?
A: No 2013. gada Symphyta tiek uzskatītas par deviņām virsģimenēm (viena izmirusi) un 25 dzimtas.
J: Kura no Tenthredinoidea dzimtas ir lielākā?
A: Tenthredinidae ir lielākā Tenthredinoidea virsdzimtas dzimta ar aptuveni 5500 sugām.
Meklēt