Jūras tautas — noslēpumainie iebrucēji un bronzas laikmeta sabrukums
Atklāj Jūras tautu noslēpumu: noslēpumainie iebrucēji, dzelzs ieroči un viņu loma bronzas laikmeta sabrukumā Vidusjūras austrumos.
Jūras tautas esot jūras tautu konfederācija, kas uzbruka senajai Ēģiptei un citām Vidusjūras austrumu daļām. Tas notika pirms bronzas laikmeta sabrukuma (ap 1200–900 p.m.ē.) un tā laikā. Termins "Jūras tautas" ir ēģiptiešu izcelsmes nosaukums un pats par sevi nesniedz drošu informāciju par to etnisko piederību vai izcelsmes vietu.
Bronzas laikmeta sabrukuma laikā arheoloģiskās liecības liecina par daudzu pilsētu iznīcināšanu Levantes un Egejas jūras piekrastē. Iespējams, ka to izraisīja iebrucēji no jūras. Uzbrucēju precīza izcelsme un kultūra nav zināma, tāpēc vēsturnieki tos dēvē par jūras tautām.
Daži avoti vēsta, ka viņi izmantoja dzelzs ieročus, ko bronzas laikmeta kultūras vēl nebija redzējušas. Pilsētas, kurām viņi uzbruka, ļauj secināt, ka viņi, iespējams, bija jūras kara kuģi.
Avoti un arheoloģiskie pierādījumi
Galvenie informācijas avoti par Jūras tautām ir ēģiptiešu uzraksti un reljefi — it īpaši Ramzesa III templī Medinet Habu un Ramzesa II laikmeta teksti, kuros aprakstīti jūras karu un iebrukumu attēlojumi. Arheoloģiski redzamas uguns iznīcināšanas slāņu atzīmes vairākos piekrastes centros (piemēram, Ugarit, Kikladi, Korfū un dažas Kanaānas un Anatolijas vietas) — daudzas pilsētas 12. gadsimtā p.m.ē. ir neatgriezeniski cietušas vai aizmirušas.
Kuri bija "Jūras tautas"?
Ēģiptiešu avotos Jūras tautas tiek sauktas ar vairākiem nosaukumiem. Tas nav viennozīmīgs etnons, bet drīzāk grupa vai koalīcija, kurā varēja iekļauties dažādas kopienas — pirāti, migranti, algotņi un jūras ceļu izmantojoši bruņoti grupējumi. Starp biežāk minētajiem nosaukumiem ir, piemēram:
- Sherden (vai Šerdeni)
- Shekelesh
- Lukka (var sasaistīt ar rietumu Anatoliju)
- Peleset (kuru daudzi pētnieki saista ar filistiešiem)
- Denyen (vai Danaoi, iespējams saistīts ar Grieķijas apgabaliem)
Iespējamie iemesli bronzas laikmeta sabrukumam
Sabiedrības un impērijas sabrukums Vidusjūras austrumu reģionā nav izskaidrojams ar vienu vienīgu cēloni. Mūsdienu pētniecība izceļ vairāku faktoru kopumu, kas darbojās sinhroni un savstarpēji pastiprināja krīzi:
- Jūras uzbrukumi un migrācijas: bruņoti iebrukumi un pārvietošanās varēja izjaukt tirdzniecību un demogrāfiju.
- Ekonomiskie traucējumi: sabiedrību atkarība no tālākas tirdzniecības un kompleksām piegādes ķēdēm padarīja tās jutīgas pret traucējumiem.
- Politiskā nestabilitāte un iekšējās sacelšanās: iekšējie konflikti varēja vājināt tādas valdības kā Hetītu impēriju un mikēniešu pilsētvalstis.
- Vides un klimatiskie faktori: paleoklimatiskie dati liecina par sausuma periodiem un lauksaimniecības ražas kritumiem šajā laikā.
- Tehnoloģiskās izmaiņas: dzelzs apgūšana un pieejamība bija sākuma stadijā; ironizēšana par plašu "dzelzs ieroču" izmantošanu ir pārmērīga — drīzāk ir liecības par sporādisku dzelzs priekšmetu lietošanu kopā ar bronzas ieročiem.
Kas palika no Jūras tautām?
Dažas grupas, kas pieminekļos minētas kā Jūras tautas, iespējams, integrējās vai apmetās reģionā. Tradicionāli Peleset saista ar filistiešu ierašanos Palestīnas piekrastē, kur vēlāk izveidojās piecu filistiešu pilsētu alianse. Tomēr daudzas citas grupas, visticamāk, sadalījās, asimilējās vai pazuda no materiālās vēstures ierakstiem.
Mūsdienu interpretācijas un neskaidrības
Šodien vēsturnieki un arheologi uzskata, ka "Jūras tautas" nav vienotas etniskas vienības nosaukums, bet gan plašāks termins, ko izmantoja ēģiptieši, lai aprakstītu dažādu izcelsmes un motivācijas jūras grupu viļņus, kas radīja haosu reģionā. Aplūkojot gan tekstuālos avotus, gan materiālās liecības, jāievēro piesardzība: daudzas detaļas joprojām ir diskutablas, un jaunākie izrakumi un datēšanas metodes turpina mainīt priekšstatus par šī laikmeta procesiem.
Secinājums: Jūras tautas paliek noslēpumaina, bet svarīga kategorija, kura palīdz izprast bronzas laikmeta pēdējo posmu — laiku, kad politiskie un ekonomiskie režīmi Vidusjūras austrumos izgāja plašas pārveides un daļējas kolapsa ceļu.
Šī slavenā aina ir no Medinet Habu tempļa ziemeļu sienas. To bieži izmanto, lai ilustrētu ēģiptiešu kampaņu pret jūras tautām "Deltas kaujā". Hieroglifos nav nosaukti Ēģiptes ienaidnieki, kas aprakstīti kā "ziemeļu zemju" ienaidnieki. Agrīnie pētnieki atzīmēja, ka kaujinieku frizūras un aksesuāri ir līdzīgi citiem reljefiem, kuros šādas grupas ir nosauktas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija jūras cilvēki?
A: Jūras tautas bija jūrnieku konfederācija, kas uzbruka senajai Ēģiptei un citām Vidusjūras austrumu daļām.
J: Kad jūras tautas sāka uzbrukumus?
A: Jūras tautas uzbruka pirms bronzas laikmeta sabrukuma un tā laikā, kas notika laikā no 1200. līdz 900. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kādi pierādījumi par jūras tautu uzbrukumiem ir atrasti?
A: Arheoloģiskie pierādījumi liecina par daudzu piekrastes pilsētu iznīcināšanu Levantē un Egejas jūrā.
J: Kas izraisīja šo pilsētu iznīcināšanu?
A: Pilsētas, visticamāk, iznīcināja iebrucēji no jūras, kurus vēsturnieki dēvē par jūras tautām.
J: Kas nav zināms par jūras tautām?
A: Nav zināma precīza jūras tautu izcelsme un kultūra.
J: Kādi pierādījumi liecina, ka jūras tautas bija tehnoloģiski attīstīta civilizācija?
A: Daži avoti liecina, ka jūras tautas izmantoja dzelzs ieročus, ko bronzas laikmeta kultūras vēl nebija pieredzējušas.
J: Ko par jūras tautām liecina uzbrukumi piekrastes pilsētām?
A: Tas, ka jūras tautas uzbruka piekrastes pilsētām, liecina, ka, iespējams, tās bija jūras civilizācija.
Meklēt