Soursops (zūrzaka) — apraksts, izcelsme, uzturvērtība un veselības riski

Soursop (zinātniski Annona muricata), ko latviski dēvē arī par zūrzaku, ir tropisks auglis, kas aug uz koka. Augļa forma var būt no ovālas līdz neregulārai, un tas bieži ir salīdzinoši liels — parasti 15–30 cm garš. Ārējā miziņa ir zaļa un klāta ar izteiktām, mīkstiem „dzelonīšiem”; tā nav ēdama. Augļa iekšpuse ir bieza, krēmīgi balta, ar mīkstu, sulīgu mīkstumu un pikanti saldu garšu. Auglī ir arī tumšas (melnas vai brūnas) sēklas, kuras nav paredzētas ēšanai un var būt toksiskas, ja tās sasmalcina vai apēd lielā daudzumā.

Izcelsme un izplatība

Soursops sākotnēji sastopams Karību jūras salās, Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos. Šodien to audzē plašāk — arī citās siltajās un mitrajās vietās, piemēram, Klusā okeāna salās, Floridā un Dienvidaustrumāzijā. Koks dod augļus vairākkārt gadā, ja ir piemēroti klimata un augsnes apstākļi.

Uzturvērtība (aptuveni)

Soursop ir salīdzinoši barojošs tropiskais auglis. Mīkstums satur cukurus, šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas. Tipiskās uzturvērtības vērtības uz 100 g svaiga mīkstuma ir aptuveni:

  • Enerģija: ~60–70 kcal
  • Ogļhidrāti: ~15–17 g (tostarp cukuri ~12–14 g)
  • Šķiedrvielas: ~3 g
  • Olbaltumvielas: ~1 g
  • Tauki: ļoti maz, ~0,3 g
  • Vitamīns C: aptuveni 15–25 mg (atkarībā no nobrieduma)
  • Kālijs: aptuveni 200–300 mg
  • Dažas B grupas vitamīnu un minerālvielu (piem., magnijs, kalcijs)

Vērtības var atšķirties atkarībā no augļa lieluma, nobrieduma un audzēšanas apstākļiem.

Lietošana un tradicionālās izmantošanas veidi

Augļus parasti ēd svaigus, izņemot sēklas un miziņu. Mīkstumu izmanto sulās, smūtijos, konfektēs, saldējumā un citu desertu pagatavošanā. Tradicionālajā medicīnā dažās vietās izmanto arī koka lapas, mizu un saknes, piemēram, tēju vai novārījumus. Tomēr šādas lietošanas metodes nav vienmēr drošas, un jāpievērš uzmanība — īpaši, ja lieto kā ārstniecības līdzekli.

Veselības riski un brīdinājumi

Lai gan soursop satur vitamīnus un minerālvielas, tam ir arī potenciāli bīstami aspekti:

  • Nervu sistēmas ietekme. Pētījumi ir parādījuši, ka dažas augu vielas, ko sauc par annonacīniem (piem., annonacin), var bojāt nervu šūnas. Ilgstoša vai ļoti lielu devu lietošana ir saistīta ar atipiskām Parkinsona slimības līdzīgām kustību traucējumu formām reģionos, kur plaši lieto soursop. Tādēļ īpaša piesardzība nepieciešama, ja pastāv neiroloģiskas saslimšanas vai ja lieto citus medikamentus, kas ietekmē nervu sistēmu.
  • Indīgums sēklām un citiem koka audiem. Sēklas un daži citu koka daļu ekstrakti var būt toksiski. Sēklas nevajadzētu košļāt vai sasmalcināt.
  • Grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti. Nav pietiekamu drošības datu par lapu, sakņu vai augļu ekstraktu lietošanu šajos periodos; ieteicams izvairīties no lielām devām vai konsultēties ar ārstu.
  • Zāļu mijiedarbība. Soursop var mijiedarboties ar medikamentiem, tostarp ar antidiabetiskajiem un asinsspiediena medikamentiem, kā arī ar medikamentiem, kas ietekmē nervu sistēmu. Ja lietojat regulārus medikamentus, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms soursop produktu iekļaušanas uzturā.

Vispārīgs ieteikums: neēst lielas devas un nepakļauties ilgstošai intensīvai lietošanai ar medicīnisku mērķi bez profesionālas uzraudzības. Ja parādās reibums, trīce, kustību traucējumi vai citi neparasti simptomi pēc soursop lietošanas, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Kā izvēlēties un uzglabāt

  • Izvēloties augli meklējiet vieglu, saldu aromātu un mīkstu, bet ne pārāk mīkstu mīkstumu — nogatavojušais auglis viegli padodas, taču nav saplaisājis.
  • Ja auglis ir stingrs, to var nogatavināt istabas temperatūrā dienu vai divas. Nogatavojušos augli ieteicams uzglabāt ledusskapī, lai pagarinātu svaigumu.
  • Svaigs mīkstums ir piemērots tūlītējai lietošanai sulās vai desertos; sulu var sasaldēt, lai saglabātu ilgāk.

Kopumā soursop ir garšīgs tropisks auglis ar uzturvērtību, taču tas nav pilnīgi bez riskiem. Ja plānojat to regulāri lietot uzturā vai kā ārstniecisku līdzekli, vispirms pārrunājiet to ar veselības aprūpes speciālistu — īpaši, ja jums jau ir hroniskas slimības vai lietojat receptes zāles. Zinātnieki turpina pētīt šo augu, lai labāk saprastu gan potenciālos ieguvumus, gan riskus.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir soursops?


A: Soursops ir auglis, ko iegūst no koka Annona muricata.

J: No kurienes soursops ir cēlies?


A: Soursops ir cēlies no siltajām Amerikas daļām, jo īpaši no Karību jūras salām, Centrālamerikas un Dienvidamerikas daļām.

J: Kur vēl tagad audzē soursopu?


A: Tagad soursopu audzē arī citās siltās un mitrās vietās, piemēram, Klusā okeāna salās, Floridā un Dienvidaustrumāzijā.

J: Kā izskatās soursops?


A: Soursops ir liels auglis ar dzeloņaini zaļu miziņu, ko neēd. Augļa iekšpuse ir balta.

J: Kāda ir soursopa garša?


A: Soursopam ir salda, bet asa garša.

J: Vai var ēst soursop sēklas?


A: Nē, melnās vai brūnās sēklas, kas ir soursopa iekšpusē, nav ēdamas.

J: Vai soursopu ir droši ēst?


A: Lai gan augļi satur cukurus un daudz vitamīnu, to nevajadzētu ēst daudz, jo zinātnieki uzskata, ka daži cilvēki no šiem augļiem var saslimt.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3