Stopanska rijeka — arī Stopanski un Stopanski potok — ir Vrbanja upes labā pieteka Kotoras-Varošas pašvaldībā, Šiprages pašvaldībā, Bosnijā un Hercegovinā. Upe iztek ziemeļaustrumu virzienā no Stopanas ciema apkaimes — no Subanja strauta (apm. 1100 m) un Pecan avota (apm. 1000 m), kas atrodas starp augstienēm Pirevište (ziemeļrietumos, 1042 m) un Lepenica (dienvidaustrumos, 1016 m).
Augštecē upi sauc par Burča — nosaukums saistīts ar tādu pašu ciemu rietumos/ziemeļu pusē, caur kuru plūst arī Buračkas upe. Plašākā teritorijā ģeogrāfiskais un tautas nosaukums Stopanska upe tiek lietots šaurumā zem vienas no Lepenicas virsotnēm (807 m).
Ar nosaukumu Burča upe sākumā plūst ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā, bet tālāk, kā Stopanska upe, pagriežas uz ziemeļrietumiem un turpinās līdz zem Stopanas, kur tā veido dienvidrietumu loku un ietek Vrbanjā pie Todorovici ciema, aptuveni 460 m augstumā.
Dabas un ģeogrāfiskie apstākļi
Upe plūst caur kalnainu, daļēji mežainu reljefu, kas raksturīgs Viduseiropas kalnu grēdām Bosnijā. Upes baseins ir sastopams gan ar skujkoku, gan jauktiem mežiem, tā apkārtnē ir ielejas un stāvāki nogāžu posmi. Ūdens līmenis sezonāli mainās — pavasaros un pēc ilgstošām lietavām var palielināties straumes stiprums, bet sausākos periodos līmenis pazeminās.
Vēsture un cilvēku izmantošana
Līdz 20. gadsimta 60. gadiem uz Stopanas upes un tās strautiem un pietekām darbojās 12 ūdensdzirnavas. Šīs dzirnavas bija nozīmīgs vietējo iedzīvotāju saimnieciskās darbības veids, tās izmantoja graudu dzirnēšanai un citos lauksaimniecības darbos. Mūsdienās daļa no dzirnavu vietām ir saglabājušās kā kultūrvēsturiskas liecības, dažas — pārveidotas vai daļēji sagruvušas.
Ekoloģija un aizsardzība
Stopanska upes baseins nodrošina dzīvotni dažādu zivju, bezmugurkaulnieku un ūdensputnu sugām, kā arī tuvējās mežu un pļavu faunai. Precīzas datu kopsavilkuma par upes bioloģisko daudzveidību un aizsardzības statusu publiskajos reģistros var nebūt pieejamas, tomēr reģiona upes kopumā ir nozīmīgas vietējai ekosistēmai un tradicionālajai lauksaimnieciskajai dzīvei.
Pieejamība un tūrisms
Apkārtnē esošie ciemi un lauku ceļi ļauj piekļūt upes posmiem, kas var interesēt pārgājienu un dabas mīļotājus. Tūrisma infrastruktūra reģionā ir ierobežotāka nekā lielākajās pilsētās, tādēļ apmeklētājiem ieteicams plānot pārgājienus, ņemt vērā sezonālās laika izmaiņas un, ja nepieciešams, konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem vai ceļvežiem.
Svarīgi uzsverot: rakstā minētie augstumiem, ciemiem un vietvārdiem bāzējas uz reģionālām norādēm; ja nepieciešama precīza hidromorfoloģiska vai ģeogrāfiska informācija (piemēram, upes garums, baseina platība), ieteicams izmantot speciālās ģeogrāfiskās kartes vai vietējo ģeodēzisko informāciju.