Sundarbans — Rietumbengālijas mangrovju parks un tīģeru rezervāts

Sundarbans (Sunderbanas) — Rietumbengālijas plašais mangrovju parks un tīģeru rezervāts: biodaudzveidība, sālsūdens krokodili, putni un kanālu delta ceļojumiem un pētniecībai.

Sunderbanas nacionālais parks ir nacionālais parks, tīģeru rezervāts un biosfēras rezervāts Sunderbanas deltā. Tas atrodas Indijas Rietumbengālijas štatā. Šo teritoriju blīvi klāj mangrovju meži — viena no pasaulē lielākajām viengabalainajām mangrovju ekosistēmām. Tas ir viens no lielākajiem Bengālijas tīģeru rezervātiem, kur dzīvo arī daudz un dažādu putnu, rāpuļu un bezmugurkaulnieku sugu, tostarp sālsūdens krokodils. Sunderbanas nacionālo parku oficiāli pasludināja par nacionālo parku 1984. gada 4. maijā; teritorija ir starptautiski atzīta par nozīmīgu biosfēras un dabas aizsardzības objektu.

Ģeogrāfija un hidroloģija

Sunderbans veido Ganges–Brahmaputras–Meghnas deltas daļu, kur vairākas galvenās upes un neskaitāmas sānu strautas un kanāli savienojas, radot sarežģītu tīklu arizmantojamiem ceļiem un salām. Reģionā ir daudz dūņu un pludmales, kas ikdienā pārvēršas ar paisuma un bēguma ritmiem; tieši šādas apstākļu kombinācijas nodrošina mangrovju augšanai labvēlīgu vidi.

Flora un fauna

Mangrovju audzes ir dominējošais biotops. Starp raksturīgākajām sugām ir Sundari (Heritiera fomes), no kuras, iespējams, cēlies vietvārds “Sundarban”. Šie meži kalpo par ligzdošanas vietu putniem, piebarošanās un patvēruma vietu daudziem zemūdens un piekrastes organismiem.

Dzīvnieku daudzveidībā izceļas:

• Bengālijas tīģeris: pielāgojies dzīvei mangrovju apstākļos, spēj labi peldēt un medīt ūdens tuvumā;
• krokodili un zivju sugas: tostarp sālsūdens krokodils;
• putni: gājputni, stārķi, zivju ērgļi un daudzas koloniālās ligzdošanas sugas;
• bezmugurkaulnieki: krabji, garneļu un citi estuāriju bezmugurkaulnieki, kuri ir būtiski ekosistēmas produktivitātei.

Cilvēki, saimniecība un tūrisms

Vietējās kopienas Sunderbanā nodarbojas ar zveju, krabju un garneles vākšanu, medus iegūšanu un nelielu lauksaimniecību. Turpinās arī izaicinājumi, kas saistīti ar cilvēku un savvaļas dzīvnieku konfliktu — īpaši attiecībā uz tīģeriem un banālu iebrukumu mežos. Kontrolēts ekotūrisms un laivu safāri ir kļuvuši par nozīmīgu ienākumu avotu, taču tūrisms tiek organizēts, cenšoties samazināt vides slodzi uz jutīgajām zonām.

Apdraudējumi un aizsardzība

Sunderbans saskaras ar vairākiem būtiskiem apdraudējumiem:

• klimata pārmaiņas un jūras līmeņa celšanās, kas apdraud zemu salu stabilitāti un rada eroziju;
• cikloni un ekstremāli laikapstākļi, kuri bojā cilvēku apmetnes un biotopus;
• cilvēku darbības: nelegāla medību un koku ciršana, piesārņojums un pārmērīga resursu izmantošana;
• bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un joslu sadalīšanās, kas mazina sugu ilgtermiņa noturību.

Aizsardzības pasākumi ietver parka pārvaldību kā tīģeru rezervātu, pretpostu izveidi, pretpārpludināšanas un nosargāšanas programmas, sabiedrības iesaisti vides aizsardzībā, kā arī starptautisku atbalstu un zinātniskus uzraudzības projektus.

Svarīgums un nākotne

Sunderbanas nacionālais parks ir globāli nozīmīgs kā biodiversitātes rezerve, kā arī kā buferzona, kas aizsargā iekšzemi no vētrām un cunami līdzīgiem viļņiem. Mangrovju meži uzkrāj oglekli un palīdz mazināt klimata izmaiņu ietekmi. Tomēr ilgtspējīga pārvaldība, klimatiskā pielāgošanās stratēģijas un vietējo kopienu atbalsts ir būtiski, lai saglabātu Sunderbanas ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Meklēt pēc burta