Rasela odze (Daboia russelii) — apraksts, inde, izplatība un bīstamība

Daboia ir ģints no Vecās pasaules indīgo odzeņu ģimenes. Tipiska suga ir Daboia russelii — tā sauktā Rasela odze, kas nosaukta par godu Patrikam Raselam (Patrick Russell, 1726–1805), skotu herpetologam, kurš pētīja daudzas Indijas čūskas. Vārds Daboia, pēc dažiem avotiem, cēlies no hindi valodas un tiek tulkots kā „tas, kas slēpjas” vai „tas, kurš gaida, lai uzbrukt”. Rasela odze ir viena no pazīstamākajām un medicīniski nozīmīgākajām indīgajām čūskām Dienvidāzijā un tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem nāves cēloņiem, ko izraisa čūsku kodieni reģionā. Pašlaik taksonomijā pastāv diskusijas par sugu un pasugu atšķirībām — dažkārt tiek izdalīta arī tuva forma Daboia siamensis, taču vispārīgai publikai parasti runā par D. russelii kā galveno vienību.

Apraksts

Rasela odze parasti ir vidēja līdz liela izmēra vardiļa čūska — pieauguša indivīda garums bieži svārstās ap 0,9–1,5 metriem. Ķermeņa krāsojums ir brūns līdz dzeltenīgi brūns ar raksturīgām tumšākām, apaļām vai ovālām pleķēm, kas veido ķēdes tipa joslas gar muguru. Galva ir plata ar skaidri redzamām acīm un vertikālām pupiļām. No raksturīgām iezīmēm var minēt arī spilgtāku rindu plankumus uz sāniem un bieži vien gaišu, kontrastējošu ventrālo krāsojumu.

Uzvedība un ekoloģija

Rasela odze parasti ir drusku lēna, taču ļoti nepiešauta cilvēkiem. Tā dzīvo dažādos biotopos — lauksaimniecības zemēs, krūmājos, zālājos, ceļu malās un tuvumā ciematiem. Bieži sastopama graudaugu laukos un tuvumā grauzēju populācijām, jo tie ir nozīmīgs barības avots. Aktīvāka rītausmā un krēslā (krepuskulāra) un dažkārt nakts stundās. Barojas ar grauzējiem, ķeraiņiem, vardēm un mazām putnu sugām.

Vai šī čūska dēj olas vai dzemdē mazuļus?

Rasela odze ir dzīvdzimtene (vivipāra/ovovivipāra) — mātīte dzemdē dzīvus mazuļus. Vienā metienā var dzimt vairāki desmiti mazuļu (bieži 10–40, retāk vairāk), atkarībā no mātītes vecuma un barības nodrošinājuma.

Indēšanās — toksīni un medicīniski simptomi

Rasela odzes inde ir galvenokārt hemotoksisks, t.i., ietekmē asinsreces un audiem. Pēc kodiena simptomi parasti attīstās salīdzinoši ātri un var ietvert:

  • stipras sāpes un tūsku koduma vietā;
  • asiņošanu no deguna, muti vai brūcēm, viegli parādās zilumi;
  • asiņu koagulācijas traucējumi (hipokoagulācija), kas var novest pie plašām iekšējām asiņošanām;
  • nieru funkcijas traucējumi un akūta nieru mazspēja smagos gadījumos;
  • paaugstināta svīšana, vemšana, reibonis, zems asinsspiediens;
  • lokāla audu nekroze un iespējama pastāvīga bojājuma nepieciešamība ķirurģiskai ārstēšanai.

Bez adekvātas ārstēšanas smagos gadījumos iespējams nāves rezultāts, īpaši ja nav pieejama antitoksiska palīdzība vai pacients neierodas slimnīcā savlaicīgi.

Izplatība

Rasela odze ir izplatīta Dienvidāzijas reģionā — tā sastopama Indijā, Pakistanā, Bangladešā, Nepālā, Šrilankā un daļēji arī Mjanmas rietumu reģionos. Lokāli tā var būt ļoti izplatīta lauksaimniecības apvidos un pieblīvētos reģionos, kur saskarsme ar cilvēkiem ir bieža. Precīza izplatība atkarīga no taksonomiskiem lēmumiem — dažos ziņojumos tuvas populācijas Dienvidaustrumāzijā tiek izdalītas atsevišķā vienībā.

Bīstamība un ārstēšana

Rasela odze ir viena no svarīgākajām medicīnas ziņā bīstamajām čūskām reģionā, jo tā ir plaši izplatīta un kodienu skaits ir liels, īpaši lauksaimniecības darbinieku starpā. Ātrs rīcības modelis pēc kodiena:

  • nodrošināt mieru un ierobežot koduma vietas kustības apmērus;
  • nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību — hospitalizācija un monitorings ir nepieciešami;
  • nav ieteicami stingri žņaugi (tourniquets) vai mēģinājumi izsūkt indi ar mājas līdzekļiem;
  • galvenā ārstēšana ir specifiska antivenoma (Indijā parasti pieejams polivalentais anti-šauru spektru serum), papildus nepieciešama atbalstoša terapija (intravenski šķidrumi, asins pārliešana, nieru aizstājterapija u.c.).

Laiks līdz ārstēšanai, vietējā veselības aprūpes pieejamība un pacienta veselības stāvoklis ietekmē iznākumu. Savlaicīga antivenoma lietošana ievērojami samazina smagu komplikāciju un nāves risku.

Prevencija

  • valkāt aizsargapavus un garas bikses darba laukos;
  • uzglabāt graudus un atkritumus, kas piesaista grauzējus (čūskas barība);
  • uzmanīgi staigāt naktī vai krēslā, lietojot lukturi; izvairīties no roku ielikšanas bedrēs vai zem akmeņiem bez pārbaudes;
  • izglītot kopienas par pareizu rīcību čūskas kodiena gadījumā un par laicīgu medicīnisko palīdzību.

Secinājums: Rasela odze (Daboia russelii) ir bioloģiski interesanta un medicīniskā ziņā nozīmīga čūska Dienvidāzijā. Lai gan tā nav agresīvi uzbrūkoša bez provokācijas, tās plašā izplatība un spēcīgā inde padara to par nozīmīgu sabiedrības veselības jautājumu — galvenokārt lauksaimniecības kopienām. Savlaicīga ārstēšana ar antivenomu un preventīvi pasākumi ievērojami samazina kodiena smagumu un mirstību.

Apraksts

Russell's Vipers var izaugt līdz pat 166 cm garas, bet parasti to garums ir aptuveni 120 cm (4 pēdas). Rasela Vipera parasti ir tumši dzeltenā vai brūnā krāsā ar daudziem melniem plankumiem.

Kur viņi dzīvo

Russell's Viper ir sastopams Indijā, Pakistānā, Šrilankā, Bangladešā, Nepālā, Mjanmā, Taizemē, Kambodžā, Ķīnā (Guangxi, Guangdong), Taivānā, Indonēzijā (Endeh, Flores, austrumu Java, Komodo, Lomblen). Daži apgalvo, ka tā sastopama arī Vjetnamā, Laosā un Indonēzijas Sumatras salā.

Dzīvotvieta

Rasela dzenis sastopams atklātās zālāju un krūmāju platībās, lauksaimniecības zemēs, piekrastes zemienēs, līdzenumos un paugurainēs.

Parastie nosaukumi

  • Angļu valodā tās ir pazīstamas kā "Russell's Viper", "Chain Viper", "Seven pacer snake" un "Scissors snake".
  • Urdu, hindu, hindu, hindustani un pendžabi valodās tās ir pazīstamas kā "Daboia".
  • Oriju valodā tos dēvē par "Chandan Boda".
  • Kašmiriešu valodā tās ir pazīstamas kā "gunas".
  • Sindhu valodā tos dēvē par "Koraile".
  • Bengāļu valodā tos dēvē par "Bora" vai "Uloo Bora".
  • Gudžarati valodā tos dēvē par "Chitalo" vai "Khadchitalo".
  • Marati valodā tos dēvē par "Ghonas".
  • Telugu valodā tos sauc par "Katuka rekula paamu".
  • Taizemiešu valodā tos dēvē par "Ngu maew sao".
  • Birmiešu valodā tos dēvē par "Mwe lewe".
  • Tamilu valodā tos dēvē par "Kannadi viriyan".

Uzvedība

Russell's Viper ir sauszemes (dzīvo uz zemes) un parasti ir nakts, bet vēsā laikā ir diennakts. Apbīstoties tā paceļ galvu un izdod sīkstošu troksni, kas esot skaļāks nekā citām čūskām. Dažkārt tās kodiens var būt vienkāršs aizķeršanās, bet dažkārt žokļi uzķeras uz ienaidnieka uz dažām sekundēm. Pieaugušie dzīvnieki ir lēni un gausi, bet, ja tos satrauc, tie kļūst agresīvi. Šīs čūskas agresivitātes un indes dēļ daudzi dzīvnieki un cilvēki no tās baidās. Tāpēc cita čūska, Rough-scaled Sand Boa, atdarina Rasela dzenīša krāsu, tāpēc tā izskatās kā Rasela dzenis, bet patiesībā ir nekaitīga. Pieaugušā dzīvnieka indes dziedzeros ir aptuveni 21-268 mg indes, bet jaunā dzīvnieka indes dziedzeros ir aptuveni 8-79 mg indes.

Barošana

Rasela plēsēji ēd gandrīz visu; tie ēd grauzējus, piemēram, žurkas, peles un vāveres, sauszemes krabjus, ķirzakas, zvirbuļus, skorpionus un citus posmkājus. Par jauniem Rasela Viperu mazuļiem saka, ka tie ir kanibāli, t. i., ēd cits citu.

Reprodukcija

Russell's Viper ir viviparous, kas nozīmē, ka tie dzemdē dzīvus bērnus. Tās pārojas gada sākumā, un mātīte ir grūsna apmēram sešus mēnešus, pirms dzemdē mazuļus no maija līdz novembrim, bet parasti jūnijā vai jūlijā. Vāveres mātīte dzemdē aptuveni 20-40 mazuļu, un mazuļi piedzimstot ir aptuveni 215-260 milimetru gari. Rasela dzenis nobriest apmēram 2-3 gadu vecumā.

Apakškārta

Neskaitot nominēto pasugu - Indijas Russell's Viper (D. r. russelii), ir tikai viena pasuga - Austrumu Russell's Viper (D. r. siamensis).

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Daboia?


A: Daboia ir Vecās pasaules indīgā odze.

J: Kāpēc tā nosaukta Patrika Rasela vārdā?


A: Tā tika nosaukta Patrika Rasela vārdā par godu viņa herpetologa darbam, īpaši indiāņu čūsku pētījumiem.

J: Kas bija Patriks Rasels?


A: Patriks Rasels bija skotu herpetologs.

J: Kas ir Rasela odze?


A: Rasela čūska ir Indijā sastopama indiešu indīgā čūska.

Vai Rasela odze ir nāvējoša?


A: Jā, Rasela odze ir viena no četrām indiešu indiešu indīgajām čūskām, un tā izraisa visvairāk nāves gadījumu no visām šajā apgabalā sastopamajām indīgajām čūskām.

J: Kādu ieguldījumu Patriks Rasels deva čūsku izpētē?


A: Patriks Rasels kā herpetologs pētīja daudzas Indijas čūskas.

J: Kur ir sastopama Rasela odze?


A.: Rasela odze ir sastopama Indijā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3