Svalbāras globālā sēklu krātuve — definīcija un pārskats

Svalbāras globālā sēklu krātuve — Arktikā izvietota droša sēklu banka, kas glabā pasaules rezervkopijas, aizsargā bioloģisko daudzveidību un nodrošina globālo pārtikas drošību.

Svalbāras globālā sēklu krātuve (norvēģu: Svalbard globale frøhvelv) ir sēklu banka (sēklu glabāšanas vieta) Norvēģijā. Tā atrodas Špicbergenas salā, netālu no Longijērbjēnas, Arktikas Svalbāras arhipelāgā. Krātuve atrodas aptuveni 1300 kilometru (810 jūdžu) attālumā no Ziemeļpola un ir ierīkota drošā vietā kalna iekšienē, lai nodrošinātu sēklu ilgtermiņa uzglabāšanu ekstremālos apstākļos. Dabas aizsardzības speciālists Kerijs Faulers (Cary Fowler) sadarbojās ar Starptautisko lauksaimniecības pētījumu konsultatīvo grupu (CGIAR), lai uzsāktu darbu pie velves.

Mērķis un nozīme

Krātuves galvenais mērķis ir saglabāt drošības kopijas (backup) no valstu un starptautisko sēklu banku kolekcijām. Tas nodrošina, ka svarīgas lauksaimniecības sugas un to ģenētiskā daudzveidība ir pieejama arī pēc dabas katastrofām, karadarbības, sēklu banku bojājumiem vai citiem zaudējumiem. Šī "globālā dublēšanas vieta" darbojas kā globāla ģenētiskās daudzveidības apdrošināšana, kas atbalsta pārtikas drošību un lauksaimniecības pētniecību.

Kas tiek glabāts

Seifā var saglabāt daudzu dažādu augu sēklu. Sēklu glabātuvē ir sēklu kopijas no citām vietām visā pasaulē. Sēklu kopijas tiek glabātas gadījumam, ja sēklas citās vietās tiek pazaudētas. Paredzēts glabāt plašu kultūraugu klāstu — graudus, dārzeņus, pākšaugus, kaņepes, garšaugus u. c. Kopējais depozītu skaits laika gaitā pārsniedzis miljonu paraugu, bet krātuves maksimālā ietilpība tiek novērtēta vairākos miljonos paraugu.

Struktūra un tehniskie risinājumi

Krātuve ir iebūvēta kalnā ar tuneli, kas ved uz vairākām glabāšanas kamerām. Dabīgais permafrosts un biezs klints slānis nodrošina zemu temperatūru un stabilu mikroklimatu. Papildus tam telpas tiek uzturētas apmēram -18 °C, kā to iesaka globālā sēklu banku prakse, un sistēmā ir rezerves dzesēšanas un enerģijas avoti gadījumiem, kad ārējie apstākļi mainās.

Pārvaldība, finansēšana un pieeja

Trīs organizācijas nolēma, kā pārvaldīt krātuvi. Šīs organizācijas bija Norvēģijas valdība, Global Crop Diversity Trust (GCDT) un Nordic Genetic Resource Center (NordGen). Par krātuves būvniecību maksāja Norvēģijas valdība. Tās celtniecība izmaksāja aptuveni 45 miljonus Norvēģijas kronu (9 miljonus ASV dolāru). Sēklu uzglabāšana krātuvē ir bez maksas. Norvēģija un GCDT maksā par glabātavas ekspluatāciju. GCDT saņem naudu no tādām organizācijām kā Bila un Melindas Geitsu fonds un no dažādām pasaules valstu valdībām.

Sēklu piegādes parasti veic institūcijas (valstu un starptautiskās genotipu kolekcijas), nevis privātpersonas. Krātuve pieņem tikai "drošības kopijas" — oriģinālie materiāli glabājas pie iesniedzējiem un tiek atdoti tikai pēc oficiālas pieprasīšanas, ja nepieciešams atjaunot kolekciju.

Nozīmīgi notikumi un piemēri

Laika gaitā krātuve ir saņēmusi vairākus svarīgus sūtījumus un guvusi starptautisku atpazīstamību. Piemēram, konflikta dēļ bija nepieciešami sēklu atjaunošanas pasākumi, kad dažas institūcijas izmantoja Svalbāras dublējumus, lai atjaunotu kolekcijas citur pasaulē. 2016. gadā krātuvē notika ūdens ieplūde saistībā ar nestabiliem laikapstākļiem un permafrostam radušām problēmām; pēc tam tikuši veikti remontdarbi un uzlabojumi, lai pastiprinātu drenāžas sistēmas un aizsardzību pret līdzīgiem gadījumiem.

Drošība un pieejamība

Krātuve tiek uzskatīta par fiziski drošu un tehniski drošu vietu — tā atrodas tālu no lieliem iedzīvotāju centriem, ar ierobežotu piekļuvi, stingriem drošības pasākumiem un monitoringu. Tajā pašā laikā tās darbība ir pakļauta starptautiskām vienošanām, kas nosaka, kā un kādos gadījumos drīkst izsniegt sēklu paraugus atpakaļ iesniedzējiem.

Globālā nozīme

Svalbāras globālā sēklu krātuve ir simbols starptautiskai sadarbībai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tā kalpo kā "pēdējā līnija" sēklu saglabāšanai un palīdz nodrošināt, ka nākotnē zinātnieki, audzētāji un lauksaimnieki var piekļūt ģenētiskajiem resursiem nepieciešamības gadījumā, lai attīstītu izturīgākas un produktīvākas kultūras, kas ir svarīgi klimata pārmaiņu un pieaugošas pārtikas prasības kontekstā.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētiem depozītiem, darbības noteikumiem vai pēdējiem statistikas datiem, ieteicams sazināties ar oficiālajām institūcijām, kas pārvalda šo krātuvi — Norvēģijas valdību, Crop Trust (GCDT) un NordGen — vai pārbaudīt oficiālos ziņojumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Svalbāras globālā sēklu krātuve?

J: Kur atrodas Svalbāras globālā sēklu krātuve?

J: Kāpēc tika izveidota Svalbāras globālā sēklu krātuve?

J: Kas sadarbojās ar Starptautisko lauksaimniecības pētījumu konsultatīvo grupu (CGIAR), lai izveidotu šo glabātuvi?

J: Kas izlēma, kā pārvaldīt Svalbāras globālo sēklu krātuvi?

J: Kas maksāja par Svalbāras globālās sēklu krātuves izveidi?

J: Kas maksā par Svalbāras globālās sēklu krātuves darbību?

Meklēt pēc burta