Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras globālā sēklu krātuve (norvēģu: Svalbard globale frøhvelv) ir sēklu banka (sēklu glabāšanas vieta) Norvēģijā. Tā atrodas Špicbergenas salā, netālu no Longijērbjēnas, Arktikas Svalbāras arhipelāgā. Tā atrodas aptuveni 1300 kilometru (810 jūdžu) attālumā no Ziemeļpola. Dabas aizsardzības speciālists Kerijs Faulers (Cary Fowler) sadarbojās ar Starptautisko lauksaimniecības pētījumu konsultatīvo grupu (CGIAR), lai uzsāktu darbu pie velves.
Seifā var saglabāt daudzu dažādu augu sēklu. Sēklas glabātuvē ir sēklu kopijas no citām vietām visā pasaulē. Sēklu kopijas tiek glabātas gadījumam, ja sēklas citās vietās tiek pazaudētas. Trīs organizācijas nolēma, kā pārvaldīt krātuvi. Šīs organizācijas bija Norvēģijas valdība, Global Crop Diversity Trust (GCDT) un Nordic Genetic Resource Center (NordGen).
Par krātuves būvniecību maksāja Norvēģijas valdība. Tās celtniecība izmaksāja aptuveni 45 miljonus Norvēģijas kronu (9 miljonus ASV dolāru). Sēklu uzglabāšana krātuvē ir bez maksas. Norvēģija un GCDT maksā par glabātavas ekspluatāciju. GCDT saņem naudu no tādām organizācijām kā Bila un Melindas Geitsu fonds un no dažādām pasaules valstu valdībām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Svalbāras globālā sēklu krātuve?
A: Svalbāras globālā sēklu krātuve ir sēklu banka Norvēģijā, kas atrodas Špicbergenas salā Arktikas Svalbāras arhipelāgā.
J: Kur atrodas Svalbāras globālā sēklu krātuve?
A: Svalbāras globālā sēklu krātuve atrodas Špicbergenas salā, netālu no Longijērbjēnas, Arktikas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā.
J: Kāpēc tika izveidota Svalbāras globālā sēklu krātuve?
A: Svalbāras globālā sēklu krātuve tika izveidota, lai saglabātu daudzu dažādu augu sēklas gadījumā, ja sēklas citās pasaules vietās tiktu pazaudētas.
J: Kas sadarbojās ar Starptautisko lauksaimniecības pētījumu konsultatīvo grupu (CGIAR), lai izveidotu šo glabātuvi?
A.: Lai uzsāktu krātuves izveidi, ar Starptautiskās lauksaimniecības pētniecības konsultatīvo grupu (CGIAR) sadarbojās konservācijas speciālists Kerijs Faulers (Cary Fowler).
J: Kas izlēma, kā pārvaldīt Svalbāras globālo sēklu krātuvi?
A: Norvēģijas valdība, Global Crop Diversity Trust (GCDT) un Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrs (NordGen) nolēma, kā pārvaldīt Svalbāras globālo sēklu krātuvi.
J: Kas maksāja par Svalbāras globālās sēklu krātuves izveidi?
A: Norvēģijas valdība samaksāja par Svalbāras globālās sēklu krātuves izveidi. Tās būvniecība izmaksāja aptuveni 45 miljonus Norvēģijas kronu (9 miljonus ASV dolāru).
J: Kas maksā par Svalbāras globālās sēklu krātuves darbību?
A.: Norvēģija un Global Crop Diversity Trust (GCDT) maksā par Svalbāras globālās sēklu krātuves darbību. GCDT saņem naudu no tādām organizācijām kā Bila un Melindas Geitsu fonds un no dažādām pasaules valstu valdībām.
