Meža pūce (Strix aluco) — sugas apraksts, izplatība un uzvedība
Pūce jeb brūnā pūce (Strix aluco) ir kupla, vidēja auguma pūce, kas bieži sastopama mežos lielākajā daļā Eirāzijas. Atzītas vienpadsmit pasugas, un ir zināmas krāsojuma atšķirības — parasti sastopamas brūnās un pelēcīgās variācijas. Pieaugušo garums parasti ir apmēram 37–43 cm, spārnu izpletums aptuveni 80–95 cm, un svars var svārstīties apmēram 300–500 g; mātītes parasti nedaudz smagākas nekā tēviņi.
Izskats un klasifikācija
Meža pūcei ir apaļa galva bez "ausīm" dzisām, kupla ķermeņa uzbūve un blīvs, mīksts apmatojums, kas nodrošina klusu lidojumu. Ķermeņa krāsojums variē no tumši brūnas līdz pelēcīgai, bieži ar plankumainu vai svītrainu rakstu, kas palīdz maskēties koku stumbrā. Sejas disks koncentrē skaņu uz ausīm, kuras ir asimetriski novietotas — tas uzlabo virziena dzirdi un ļauj precīzi lokalizēt laupījumu.
Izplatība un biotops
Meža pūce apdzīvo plašu areālu pa visu Eirāziju, no Rietumeiropas līdz Tālajam Austrumiem. Tā dzīvo dažādos meža veidos, tostarp jauktos un lapu mežos, parkos un piepilsētas zaļajās zonās. Pūce dzīvo visu gadu un parasti ir ļoti teritoriāla; teritorijas izmērs ir atkarīgs no barības pieejamības un biotopu struktūras.
Ligzdošana un attīstība
Ligzda parasti ir koku dobumā, vecāšu putnu izlaistās vai vājas stumbru dobumos, retāk izmanto vecas žagatu vai kraukļu būves, klintis vai cilvēku uzstādītas ligzdas kastes. Ligzdošanas sezona parasti sākas pavasarī. Mātīte izperē 2–4 olas, inkubācijas periods ilgst apmēram 28–30 dienas, un abi vecāki piedalās mazuļu barošanā. Jaunie putni pamet ligzdu pēc aptuveni 4–6 nedēļām, bet vecāku aprūpe un barošana var turpināties vēl vairākas nedēļas.
Uzturs un medību uzvedība
Šis nakts plēsīgais putns medī galvenokārt grauzējus, kā vole, lauku peles un žurkas — parasti sēžot uz novērošanas perona un pēkšņi nokrītot, lai sagrābtu laupījumu. Laikā, kad pieejami citi barības resursi, uzturā var būt arī nelieli putni, rāpuļi, abinieki, lielāki kukaiņi un pat zīdītāji. Pilsētās to uzturā biežāk iekļaujas putni un cilvēku radītie barības avoti.
Medībās palīdz daba pielāgojumi: galvenais ir kluss lidojums, sejas disks un asimetriskas ausis, kas sniedz izcilu virziena dzirdi. Lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka šai pūcei piemīt izcila nakts redze, tās tīklene nav būtiski jutīgāka par cilvēka tīkleni; vairāk uzmanības koncentrējas uz acu lielumu, binokulāru redzi un dzirdes spēju kombināciju.
Uzvedība, balsis un teritoriālisms
Meža pūce ir galvenokārt nakts aktīva un ļoti teritoriāla. Pāri bieži saglabā teritoriju visu gadu un reizēm veido ilglaicīgas saites. Tai ir raksturīgs dziļš un nedaudz raupjšs zvans, ko daudzi viegli atdarināt; var būt arī dažādi klauvēšanas, šņākšanas un kliķinoši skaņojumi saziņai starp partneriem vai jaunajiem putniem. Teritorijas aizstāvēšanai putni izmanto balss saucienus un vizuālas demonstrācijas.
Plēsēji un draudi
Tūlītēji draudi mazuļiem ir vietējie plēsēji — tekstā minētais tūbrejputniņš var noķert mazākas pūces, savukārt lielāki plēsīgie putni, piemēram, ūpis (Bubo spp.), var nogalēt pieaugušas meža pūces. Sarkanās lapsas un citi zemo līdzdalības plēsēji var apēst izšķīlušos vai vēl neizlidojušos mazuļus. Cilvēka darbība — mežu izciršana, dzīvesvietu fragmentācija, otrās pakāpes saindēšanās ar rodenticīdiem, satiksmes sadursmes un reti arī apzināta vajāšana — samazina populācijas vietās.
Aizsardzība un attiecības ar cilvēkiem
Lielākoties meža pūce ir visāareāla un nav globāli apdraudēta (IUCN parasti klasificē kā Least Concern), tomēr vietējā mērogā populācijas var samazināties. Labas prakses pasākumi ir koku dobumu un veco koku saglabāšana mežos, ligzdu kastu uzstādīšana un izmantošana, kā arī ierobežota rodenticīdu lietošana. Savvaļā sastopama cilvēka tuvumā, un daudzi novērojumi notiek arī piepilsētās un parkos, kur pūces pielāgojas dzīvei blakus cilvēkiem.
Visbeidzot, ir vērts atcerēties, ka daudzi jaunie putni nomirst badā, ja pēc vecāku aprūpes pārtraukšanas nevar atrast brīvu teritoriju, tāpēc biotopu kvalitātes saglabāšana un savvaļas dzīvnieku labklājība ir būtiska šīs sugas ilgtspējai.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir pīlādžs?
A: Pelēkā pūce jeb brūnā pūce ir vidēja lieluma pūce, kas sastopama mežos lielākajā daļā Eirāzijas.
Q: Cik ir atzītu pūces pasugu?
A: Ir 11 atzītas pūces pasugas.
J: Kur pūce parasti būvē ligzdu?
A: Pūce parasti ligzdu būvē koku dobumā, kur tā var pasargāt savas olas un mazuļus no iespējamiem plēsējiem.
J: Kas notiek ar putnu mazuļiem, kuri nevar atrast brīvu teritoriju?
A: Daudzi jaunie putni nomirst badā, ja pēc vecāku aprūpes pārtraukšanas nevar atrast brīvu teritoriju.
J: Ko medī pīlādži?
A: Pīlādzis medī galvenokārt grauzējus, parasti krītot no perēkļa, lai sagrābtu laupījumu. Pilsētās tās uzturā ir vairāk putnu.
J: Kādi pielāgojumi un spējas palīdz pupuķim nakts medībās?
A: Naktī medīt palīdz redzes un dzirdes pielāgojumi un klusais lidojums.
J: Kas ir galvenais, kas nosaka pūces medību spējas?
A: Pūces asimetriski novietotās ausis ir tās medību spēju atslēga, kas tai nodrošina lielisku virziena dzirdi.
