Temnospondili — izmirušie agrīnie abinieki, to evolūcija un fosilijas

Temnospondili ir no maziem līdz milzu batrahomorfiem tetrapodiem. Tie dzīvoja visā pasaulē no karbona līdz triasam. Dažas sugas turpināja dzīvot arī zemākajā krītā.

Temnospondili ir līdzīgi vai identiski labirintodontiem, izņemot lepospondilus. Iespējams, ka tas ir evolūcijas pakāpe, nevis monofilisks veidojums. To ir ērti lietot, jo visas šīs agrīnās abinieces ļoti atšķīrās no mūsdienu abiniekiem. ^{169. lpp.} daudzi agrīnajā permā vairāk līdzinājās rāpuļiem, jo bija pielāgojušies dzīvei sausākā klimatā. Tomēr tie bija abinieki, un ir atrastas daudzas kāpuru stadijas.

Tie ir liela grupa, kurā ietilpst aptuveni 40 dzimtas un 160 ģintis. ^p322 Fosilijas ir atrastas visos kontinentos. To evolūcijas vēsture ilgst 210 miljonus gadu. Šajā laikā tās pielāgojušās visdažādākajām dzīvotnēm, tostarp saldūdens, sauszemes un pat jūras piekrastes videi.

Fosilijas ir zināmas no kāpuru stadijas, metamorfozes un brieduma stadijas. ^{184. lpp.} Lielākā daļa temnospondilu bija pusūdens sugas, lai gan dažas bija gandrīz pilnībā sauszemes sugas, kas ūdenī atgriezās tikai vairošanās nolūkā. Šie temnospondili bija vieni no pirmajiem mugurkaulniekiem, kas pilnībā pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Lai gan temnospondilus uzskata par abiniekiem, daudziem no tiem bija tādas īpašības kā zvīņas, nagi un bruņām līdzīgas kaula plāksnītes, kuru mūsdienu abiniekiem nav.

Izskats un galvenās pazīmes

Temnospondilu ķermeņa uzbūve bija ļoti daudzveidīga. Dažām sugām galva bija plats un plakans, ar lielām acīm mugurpusē — piemērota gaidīšanai plūstošā ūdenī un laupījuma slēgšanai. Citām bija garas, krokodilam līdzīgas galvas un asni zobi, kas liecina par plēsējdzīvesveidu. Raksturīgas iezīmes:

• Palodālās un letālās zobi: daudziem bija palatālās (mutes jumta) zobi un spēcīgi žokļi;
• Labirintodontu zobi: zoba dentīna loki bija saritināti, kas raksturo tā sauktos labirintodontu zobus;
• Dermālie elementi: daži temnospondili nesāt bruņu plāksnes, zvīņas vai zvērīgus izaugumus, kas sniedza papildu aizsardzību;
• Lateral line sistēma: ūdens sugu kapilāru rindu (sajūtu kanālu) nospiedumi uz galvaskausa liecina par jutību pret ūdens vibrācijām.

Dzīvesveids, barība un attīstība

Temnospondili galvenokārt bija plēsēji — ēda zivis, citus ūdens posmkājus un, lielākiem pārstāvjiem, arī citus nelielus rāpuļus vai abiniekus. Dažām sugu grupām novērota pāreja uz sauszemes dzīvi: tās attīstīja spēcīgākas kājas un citus pielāgojumus, kas ļāva īslaicīgi staigāt pa sauszemi vai meklēt barību. Reprodukcija parasti notika ūdenī — oliņas tika dētas ūdenī un no tām izšķīlās kāpuri ar ārējām gļotkānām, kuri vēlāk piedzīvoja metamorfozi.

Fosilijas, izplatība un laika nodalījums

Temnospondilu fosilijas ir atrastas visos kontinentos — gan Polārajos reģionos (kur agrāk bija siltāks klimats), gan tropiskajās un mērenajās joslās. Viņu klātbūtne sākas Karbonā (aptuveni pirms 360–300 miljoniem gadu), turpinās cauri Permam un Trijasam, un vairākas grupas dominēja saldūdens un piekrastes ekosistēmās. Lai gan daudz grupu izzuda Triasa beigās vai Juras sākumā, daži stereospondilu pēcteči saglabājās vēl vēlāk — piemēram, zināmi pārstāvji izdzīvoja līdz zemākajam krītam, un kā pēdējais pazīstamais temnospondils uz Zemes ir atzīmēts Agrīnā krīta reģionā (piemēram, Koolasuchus Austrālijā).

Temnospondilu nozīme evolūcijā

Temnospondili ir svarīgi, lai izprastu abinieku un kopumā tetrapodu agrīno evolūciju. Pastāv diskusijas par mūsdienu abinieku (lissamphibia) izcelsmi — viena hipotēze saka, ka lissamphibia radušies no temnospondilu grupas, bet cita — no lepospondiliem. Daļa pētnieku uzskata, ka temnospondili var būt parafilētiska grupa (t.i., tajā ietverti priekšgājēji, no kuriem radušās citas līnijas), nevis striktā, monofilētiskā taksonomiskā vienība.

Kāpēc temnospondili joprojām interesē zinātniekus

• Viņu plašā bioloģiskā daudzveidība ļauj izpētīt, kā mugurkaulnieki pielāgojās dažādām vidēm.
• Fosiliju rindas, kurās redzamas kāpuru, metamorfozes un pieaugušo stadijas, sniedz datus par attīstības bioloģiju agrīnajiem abiniekiem.
• Pētot to morfoloģiju un filogenētiku, var labāk saprast mūsdienu abinieku orgānus un attīstības ceļus.

Kopumā temnospondili bija viena no veiksmīgākajām un daudzveidīgākajām agrīnajām abinieku grupām — ar plašu izmēru, formu un ekoloģisko lomu spektru, kas aizpildīja svarīgas nišas Paleozoja un Mezozoja ekosistēmās.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir mazo līdz milzu batrahomorfu tetrapodu kārta?

J: Kad dzīvoja temnospondili?

J: Cik ilga bija to evolūcijas vēsture?

J: Kur ir atrastas fosilijas?

J: Kādiem biotopiem tie bija pielāgojušies?

J: Vai visi temnospondili bija pusūdens?

J: Kāds ir jaunākais zināmais temnospondils?

Meklēt pēc burta