"Rolanda dziesma" (franču: La Chanson de Roland) ir episka poēma, kuras pamatā ir Ronšvo kauja 778. gadā Kārļa Lielā valdīšanas laikā. Tā tiek uzskatīta par vecāko saglabājušos nozīmīgu franču literatūras darbu un par svarīgu chanson de geste paraugu. Poēma pastāv vairākās rokrakstu versijās, kas liecina par tās lielo popularitāti 12.-14. gadsimtā un vēlāk.

Teksta datējums tiek parasti ierobežots aptuveni laikposmā starp 1040. un 1115. gadu. Agrīna versija, kas, iespējams, bija vienkāršāka un īsāka, radusies ap 1040. gadu; vēlākos gadsimtos teksta variants tika papildināts un pārstrādāts, līdz galīgajam formātam, kurā ir aptuveni 4000 dzejas rindu. Tās strofiskā struktūra ir sadalīta 298 dzejas vienībās, ko sauc par laisēm. Dzejoļa rakstības forma un ritms liecina, ka to rakstīja ar domu, lai to atskaņotu — iespējams, ar mūzikas pavadījumu, ko izpildīja profesionāli stāstītāji un muzikanti (jongļeri). Dzejoļa autors nav zināms; teksts tiek uztverts kā kolektīvas varoņstāsta tradīcijas produkts.

Valodas un formas ziņā "Rolanda dziesma" rakstīta vecfranču valodā; tās strofiskais modelis bieži balstās uz asonances lietošanu laisēs (t.i., rindu beigas saistītas pēc līdzīgas patskaņu sakritības) un parasti izmanto decasillabus vai tuvu tam. Šī episkā poēma kļuva par paraugu žanram, kas latīņu nosaukumā saucas chanson de geste — virknei tautas stāstu par varoņdarbiem, kas bija populāri no 11. līdz 15. gadsimtam.

Sižeta centrā ir varoņa Rolanda (franču: Roland) un viņa sabiedroto cīņa Ronšvo (Roncevaux) pārejā. Galvenie notikumi īsumā:

  • Rolands ir Kārļa Lielā bruņinieks un aizmugures sargspēku komandieris, kas pavada imperatoru pēc ekspedīcijas Hispānijā.
  • Ganelons, viens no Rolanda radiniekiem un karaspēka vadoņiem, nodevīgi sazvērējas ar ienaidniekiem pēc personiskas atriebības, kas noved pie aizmugures uzbrukuma.
  • Rolands, sadedzinājis savas atbilstošās iespējas bēgt, atsakās uzreiz zvanīt pēc palīdzības; tikai tad, kad situācija kļūst bezcerīga, viņš pūš olifanta (ragu), kas izraisīja Kārļa atgriešanos, bet tas ir par vēlu — Rolands un viņa sabiedrotie mirst, demonstrējot lojalitāti un varonību.
  • Kārlis pēc tam atriebjas, sakauj pretiniekus un izpilda Ganelonu par nodevību.

Galvenie tēli un motīvi ietver:

  • lojalitāte un feodālā saistība — papildus individuālajai drosmei svarīga ir uzticība valdniekam un ordenim;
  • varonība un nāve — ģēnija ideāls tiek paaugstināts ar pašaizliedzīgu nāvi;
  • nodevība — Ganelona rīcība izceļ kontrastu starp personisko naidu un sabiedrisko pienākumu;
  • reliģiska dimensija — kristīgā un «islāmiskā» (poētiskā versijā kā „saracēni”) pretstata tēma kalpo morāles un svētuma konfrontācijai.

Attiecībā uz vēsturisko fonu, oriģinālā 778. gada Ronšvo uzbrukuma autori — baski — poēmā tiek pārvērsti par musulmaņu spēkiem, kas atspoguļo laikmeta literāru mitoloģizāciju un krusta karu laikmeta ideoloģiskos elementus. Tādējādi poēma savieno vēsturisku notikumu ar viduslaiku ideālu konstrukcijām.

Manuskriptu un izdošanas vēsture: pastāv vairāki rokrakstu fragmenti un pilnākas versijas, no kurām visplašāk pētītā ir viena svarīga rokraksta kopija, kas glabājusies angļu un kontinentālā pētniecībā. No 19. un 20. gadsimta pētnieki, tostarp kritiskās izdevumu un tekstu rekonstrukcijas autori, centušies atjaunot teksta agrīno formu, analizējot laisēs un asonances shēmas, kā arī starpniecības un papildinājumus, kas radušies laika gaitā.

Ietekme un tulkojumi: "Rolanda dziesma" ir atstājusi plašu ietekmi uz eiropiešu literāro tradīciju — gan kā stāstu avots vēlākām viduslaiku epikām, gan kā pamats mūsdienu pētījumiem par feodālismu, varonības kultu un literāro pārrakstīšanu. Darbs ir tulkots daudzās valodās un iekļauts laikmeta antoloģijās; mūsdienu pētnieki to pēta no literārteorētiskā, vēsturiskā un performatīvā skatpunkta.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku sižeta analīzi pa laisēm, sniegt informāciju par nozīmīgākajiem manuskriptiem un izdevumiem vai ieteikt latviešu vai angļu valodas tulkojumus un akadēmisko literatūru par šo poēmu.