Topekas konvents (1855) — Topekas konstitūcija un Kanzasas konflikti

Topekas konvents (1855): stāsts par Topekas konstitūciju, kas aizliedza verdzību Kanzasā, un tās izšķirošo lomu Kanzasas politiskajos konfliktos starp brīvvalsts un proverdzības spēkiem.

Topeka Konstitucionālais konvents sanāca no 1855. gada 23. oktobra līdz 11. novembrim Topeka, Kanzasas štatā, Konstitūcijas zālē. Konventā brīvvalsts partijas pārstāvji izstrādāja Topeka konstitūciju, kura noteica, ka verdzība Kanzasā ir nelikumīga. Konventu organizēja brīvās valsts pārstāvji kā pretreakciju uz 1855. gada 5. marta teritoriālā likumdevēja sapulces ievēlēšanu, kurā dominēja verdzības atbalstītāji. Šīs vēlēšanas bija piesārņotas ar plašu vēlēšanu krāpšanu un ar brīvvalsts kolonistu iebiedēšanu no robežteritorijām — praksēm, kas vēlāk izraisīja vardarbību un saspīlējumu, ko vēsturē dēvē par "Bleeding Kansas".

Konstitūcijas saturs un pieņemšana

Topeka konstitūcija bija pirmais sistemātiskais mēģinājums izveidot Kanzasas valsts pārvaldes struktūru un juridisko pamatu bez verdzības. Tajā bija paredzēta pilsoņu pārstāvniecība, tiesu sistēma un citi valsts institūciju pamatelementi, kā arī skaidrs nosacījums par verdzības aizliegumu. Brīvvalsts pārstāvji konstitūciju oficiāli pieņēma 1855. gada 15. decembrī, un dokuments tika nosūtīts uz Vašingtonu ar nolūku panākt, ka ASV Kongress to apstiprina un atzīst jaunu, brīvu Kanzasas štatu.

Reakcija federālajā līmenī

Prezidents Pīrss kritizēja un nepieņēma Topeka konstitūcijas iniciatīvu, uzskatot to par prezidenta administrācijas nostājas pretējo un par satricinājumu teritoriālajai kārtībai. Dokumentu Kongresā virzīja dažādi likumdevēji — Senātā to iesniedza senators Lūiss Kass no Mičiganas, bet Pārstāvju palātā par to runāja un to atbalstīja pārstāvis Daniels no Indiānas. Kongress par dokumentu debatēja; Pārstāvju palāta izskatīja priekšlikumu, bet Senātā jautājums tika novirzīts komitejai, kas būtiski aizkavēja tā pieņemšanu.

Viens no nozīmīgiem iebildumiem pret Topeka konstitūciju nāca no politiķiem, kuri uzsvēra, ka šāds solis apiet oficiālo teritoriālo likumdošanas kārtību, kas noteikta ar Kanzasas–Nebraskas likumu (Kansas–Nebraska Act) un paredz popularitātes suverenitāti (t.i., lēmumu par verdzību atstāt teritorijas iedzīvotāju ziņā). Senators Stīvens A. Duglass (Stephen A. Douglas) un citi šādas pozīcijas atbalstītāji ierosināja atgriezt jautājumu atpakaļ Kanzasas iedzīvotājiem, uzsverot likumdošanas procesa ievērošanu un tiesisko kārtību.

Nozīme un seku pārskats

Lai gan federālā valdība formāli neatzina Topeka konstitūciju un tā neguva tūlītēju tiesisku atzinību, tās izstrāde bija nozīmīgs brīvvalsts kustības solis Kanzasā. Topeka konstitūcija ilustrēja vietējo iedzīvotāju pretošanos verdzības paplašināšanai un pastiprināja diskusiju Kongresā un sabiedrībā par jautājumu, kas galu galā sadalīja valsti pirms Pilsoņu kara. Konflikti ap Kanzasu — politiskie strīdi, vēlēšanu krāpšanas un vardarbība — kļuva par priekšspēli plašākām nācijas domstarpībām par verdzību.

Topeka konstitūcija bija tikai viens no vairākiem mēģinājumiem noteikt Kanzasas konstitucionālo statusu. Vēlāk sekoja citi projekti — tostarp pro-verdzbības Lecompton konstitūcija (1857) un beigu posmā pieņemtais Wyandotte konstitūcija, pēc kuras Kanzasas štats tika uzņemts Savienībā 1861. gadā kā brīvs štats. Tādējādi Topeka iniciatīva palika nozīmīgs vēsturisks posms "Kanzasas konfliktiem" un ASV ceļā uz Pilsoņu karu.

Jautājumi un atbildes

J: Kad notika Topekas konstitucionālais konvents?

J: Kāds bija konventa mērķis?

J: Kāds bija 1855. gada 5. martā ievēlētais teritoriālais likumdevējs?

J: Kad un kas pieņēma Topekas konstitūciju?

J: Kāda bija prezidenta Pīrsa reakcija uz Topeka konstitūciju?

Jautājums: Kad Topekas konstitūcija tika pieņemta Pārstāvju palātā un Senātā?

Jautājums: Kas galu galā notika ar Topeka konstitūciju?

Meklēt pēc burta