Definīcija

Caurulītes ir nelieli cauruļveida izaugumi, kas atrodas adatādaiņu apakšpusē — mutes pusē — un ir daļa no šo dzīvnieku ūdensvaskulārās sistēmas. Tās bieži dēvē par caurulīšu pēdām un ir raksturīgs daudzām adatādaiņu grupām, piemēram, jūras zvaigznēm (Asteroidea).

Uzbūve

Katra caurulīte sastāv no divām galvenajām daļām:

  • Ārējā daļa (podijs) — redzamā, elastīgā caurulītes “kājīte”, bieži ar piesūcekni vai plānu galiņu, kas pieķeras virsmām.
  • Iekšējā daļa (ampulla) — muskuļaina soma, kas atrodas iekšpusē ambulakrālā kanāla un, saraujoties vai izplešoties, spiež ūdeni podijā, tā radot caurulītes pagarinājumu vai saraušanos.

Caurulītes izvietotas rievās (ambulakrālajās gaitenēs) uz rokturēm un ir savienotas ar centrālo ūdensvaskulāro sistēmu. Tās ir aprīkotas ar muskuļiem, slēgierīcēm un dažkārt ar ķīmiskām vai taustes receptoru šūnām.

Galvenās funkcijas

  • Pārvietošanās: caurulītes darbojas sinhroni, piesūcas pie virsmas un velk ķermeni, ļaujot jūras zvaigznei lēni pārvietoties pa okēāna dibenu.
  • Barošanās: tās pārvieto barību uz mutes dobumu un palīdz tvert un atvērt čaulas gliemenēm.
  • Elpošana un gāzu apmaiņa: caurulītes veicina skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izvadīšanu; līdzās papulām (ādaizelpas) tās piedalās gāzu apmaiņā.
  • Sajūtas un orientēšanās: daļai caurulīšu ir receptori, kas jūt ķīmiskas vielas vai pieskārienu, palīdzot atrast barību un izvairīties no draudiem.
  • Piestiprināšanās: ar piesūcekļiem vai lipīgām virsmām tās ļauj pieķerties akmeņiem, gliemenēm vai citiem substrātiem.

Kā caurulītes darbojas

Darbību nodrošina hidrauliskais spiediens ūdensvaskulārajā sistēmā. Kad ampullas muskuļi saraujas, ūdens tiek izspiests podijā, tas izstiepjas un piesūcas pie virsmas. Lai caurulīte atkāpotos, podija muskuļi saraujas un/vai tiek atvērti vārsti ambulakrālajā kanālā, samazinot spiedienu. Šāds hidraulisks mehānisms ļauj precīzi kontrolēt pagarināšanās un vilces spēku.

Piemērs: kā jūras zvaigzne izmanto caurulītes, lai atvērtu gliemeni

Zvaigznes izmanto caurulīšu pēdas, lai atvērtu gliemeņu čaulas. Lai gan gliemeņu čaulas parasti turas kopā ar spēcīgiem muskuļiem, jūras zvaigznes caurulītes piestiprina čaulai no abām pusēm un vienmērīgi velk. Kopā ar saviem muskuļiem un hidraulisko sistēmu zvaigzne var uzturēt vilces spēku daudz ilgāk nekā gliemeņu muskuļi. Parasti pietiek ar desmit vai vairāk minūtēm, lai gliemene nedaudz atslābinātu čaulu; tad jūras zvaigzne iebīda savu kuņģi cauri šaurai spraugai — kuņģis var izkļūt cauri spraugām pat ap 0,1 mm — un sākt ārējo gremošanu.

Pēc tam jūras zvaigzne izšķīdina un sagremo mīksto dzīvnieku ārpus čaulas, absorbējot barības vielas. Šis gremošanas process var ilgt daudz ilgāk nekā čaulas atvēršana — reizēm pat vairākas stundas vai dienas, atkarībā no barības lieluma un sastāva.

Papildu piezīmes

  • Caurulītes var atjaunoties, ja tās tiek bojātas, tāpat kā vairums adatādaiņu spēj regenerēt atsevišķas rokas daļas.
  • To darbība prasa koordināciju no nervu sistēmas; signālus pārsūta gan centrālās, gan radiālās nervu struktūras.
  • Dažādas sugas var atšķirties pēc caurulīšu formas, izmēra un specializācijas — piemēram, stiprākām piesūcekņveida pēdām plēsīgām sugām, vai sīkiem, tīkliem līdzīgiem izaugumiem plēsējošu filtru barotāju sugām.