Tirāniņu dzimta Tyrannidae — pārskats par Amerikas vārpstveidīgajiem putniem
Tiranveidīgie mušķērāji (Tyrannidae) ir Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas vārpstveidīgo putnu kārta. Tā ir lielākā putnu dzimta uz Zemes, kurā ir vairāk nekā 400 sugu. Tie ir visdaudzveidīgākā putnu dzimta visās Amerikas valstīs, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu. Dzimtas nosaukums cēlies no Vecās pasaules mušķērāju dzimtas. Dažiem dzimtas pārstāvjiem ir līdzīgas iezīmes kā Vecās pasaules mušķērājiem, taču tie nav to radinieki. Tie ir Tyranni apakššķiras pārstāvji, kuriem nav tādu balss spēju kā lielākajai daļai citu dziedātājputnu.
Izskats un uzvedība
Tirāniņi parasti ir mazi līdz vidēja lieluma putni (aptuveni 9–25 cm garumā). Raksturīga platas, plakanas knābis ar rictālajām spalvām (spalvu sukām) knābja pamatnē, kas palīdz noķert lidojošas mušas un citus kukaiņus. To spalvojums parasti ir neliels un no zemes toņos — brūngans, pelēcīgs vai dzeltenīgs — taču ir arī ļoti koši krāsotu sugu (piem., Vermilion flycatcher). Uzvedībā tipiska ir sēdēšana uz izceltas dzīvžoga vai zara vietas un no turienes ātra "sally" — izlidojums, lai notvertu lidojošu kukaini.
Izplatība un dzīvotnes
Tirāniņi sastopami visā Amerikas kontinentā — no Arktikas piekrastēm līdz Ugunszemei. Tie aizņem ļoti dažādas biotopus: mežus, krūmājus, savannas, pļavas, kalnu mežus un pat cilvēku ietekmētas ainavas. Dažas sugas ir plaši izplatītas un pielāgojušās dzīvei pie cilvēka, citas ir endēmiski saistītas ar konkrētu reģionu vai dzīvotni (piem., salu sugas vai augstkalnu putni).
Barošanās
Lielākā daļa tirāniņu barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Barošanās stratēģijas galvenokārt ietver:
- sēdēšanu un ātru izlidojumu pēc kukaiņa (sallying),
- lidojošu vai sēdošu kukaiņu ķeršanu tieši gaisā,
- šķērsgriezienu vai raupju lapu “izķemmēšanu” (gleaning) no zariem un lapām.
Dažas sugas papildus kukaiņiem ēd arī ogas, augļus un retumis mazas vardes vai zivtiņas.
Vairošanās
Tirāniņu ligzdas parasti ir bļodiņas vai tasītes formas, veidotas no stiebrzālēm, sūnām, zālēm un dažreiz tīmekļiem vai zāļu saknēm. Lielākā daļa sugu ir monogāmas sezonāli vai uz dzīvi, ligzdo pāros, un tēvi piedalās mazuļu barošanā vai aizsardzībā. Olu skaits parasti ir 2–4, un inkubācijas un mazuļu audzināšanas laiks variē atkarībā no sugas.
Taksonomija un evolūcija
Tirāniņi pieder pie subklases tyranni (suboscines), kas atšķiras no oscinātājiem (oscines) ar to balsu orgāna un vokālās izpausmes īpatnībām: daudzām suboscines dziesmas ir iedzimtas, nevis iemācītas. Tyrannidae dzimtā tiek izdalītas vairākas grupas un apakšdzimtas (piem., tyrannines, myiarchines, elaeniines u. c.), un taksonomija joprojām tiek precizēta ar molekulāro pētījumu palīdzību.
Piemēri un pazīstamākās sugas
- Tyrannus tyrannus — Eastern Kingbird (kukainis-sargs, plaši S. un Z. Amerikā, migrē uz Dienvidameriku).
- Tyrannus forficatus — Scissor-tailed Flycatcher (izceļas ar ļoti garu asti).
- Pitangus sulphuratus — Great Kiskadee (liela un skaļrunīga suga ar dzeltenu vēderu un melnu masku).
- Pyrocephalus rubinus — Vermilion Flycatcher (spilgti sarkans tēviņš, izplatīts Amerikas dienvidos).
- Sayornis phoebe — Eastern Phoebe (maigs, pelēcīgs mušķērājs, bieži sastopams mājsaimniecību tuvumā).
Konservācija
Daudzas tirāniņu sugas joprojām ir izplatītas un samērā biežas, tomēr citām draud dzīvesvietu iznīcināšana, lauksaimniecības paplašināšanās, mežu atmežošana un invazīvas sugas. Dažas šauras areāla vai salu endemiskas sugas ir īpaši uzņēmīgas pret izzušanu. Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežu saglabāšana un aizsargāto teritoriju izveide palīdz saglabāt daudzus tirāniņus nākotnē.
Šī dzimta ir labs piemērs konverģences dabā — lai gan tirāniņiem ir daudz līdzību ar Vecās pasaules mušķērājiem pēc izskata un uzvedības, tās ir neatkarīgas evolūcijas gaitā radušās līdzības, nevis tuvas radniecības pazīme.
