Utahraptor — krīta laikmeta dromaeosaurīda apraksts
Utahraptor bija liels krīta laikmeta dromaeosaurīds — aktīvs plēsējs — ar ievērojamiem sirpjveida nagiem: otrā pirksta naga garums varēja sasniegt 9–15 collas (23–38 cm). Tas pieder pie Dromaeosauridae grupas, un tā fosilijas atklātas ASV štata Jūtas nogulumos.
Tas bija ātri kustīgs, veikls, divkājains putnam līdzīgs dinozaurs, kas, salīdzinot ar mazākiem dromeaosaurīdiem, bija ievērojami robustāks. Tam bija izteikts, izliekts kakls un samērā liela galva ar asas, zobainas zobainie zobi, kas bija iestrādāti spēcīgās žokļa spailēs. Priekšējās ķermeņa daļas bija aprīkotas ar trim pirkstiem — katram pirkstam bija liels, ass, izliekts nags, kas palīdzēja satvert upuri.
Utahraptor dromaeosaurids izcēlās ar četru pirkstu pēdām; otrā pirksta nags bija īpaši liels un sirpjveida, bet pārējie pirksti bija ar mazākiem nagiem. Mugurkaula garumā astē atradās sacietējuši laterāli izvietoti stieniņveida elementi (procesi/saistaudi), kas piešķīra astei stingrību — tas palīdzēja līdzsvaram un ātri veiktas pagriezienus.
Utahraptoram bija salīdzinoši lielas smadzenes un labi attīstītas, asas acis, kas liecina par aktīvu dienas vai krēslas laika medību stilu. Pieauguša indivīda garums tiek lēsts apmēram 5–7 m (16–23 pēdas), bet masa — aptuveni 0,5–1 tonna, atkarībā no novērtējuma un izmantotās metodes.
Fosilijas un atklājumi: Utahraptor fosilijas pārsvarā atrastas Cedar Mountain Formation nogulumos Jūtas štata centrālajā daļā. Pirmie lielie atradumi tika izrakti 1991. gadā, un ģints un suga Utahraptor ostrommaysorum tika aprakstīta zinātniskajā literatūrā 1993. gadā (Kirkland u. c.). Atradumi ir salīdzinoši fragmentāri — iegūti skeleta fragmenti, nagi, ribas un daži mugurkaulu elementi — tomēr tie pietiek, lai konstatētu ļoti lielu dromaeosaurīdu formu.
Uzvedība un barošanās: par Utahraptor medīšanas uzvedību pastāv vairākas hipotēzes. Lielais nagas izmērs un spēcīgā priekšpusē norāda uz spēju satvert un ievainot lielāku upuri; ir ieteikts, ka tas varēja medīt gan vienatnē, gan grupās, lai piekļūtu lielākiem auguēdājiem. Tomēr par kolektīvo medību struktūru joprojām trūkst tiešu pierādījumu, un pieejamie dati parāda gan iespējamu koordinētu rīcību, gan individuālu plēsoņu uzvedību.
Par spalvām un izskatu: tieši Utahraptor fosilijās spalvu atstarojošas struktūras nav saglabājušās, taču tuvākie dromaeosaurīdu radinieki ir atrasti ar pierādījumiem par spalvām. Tāpēc mūsdienu paleontoloģija uzskata, ka Utahraptor, visticamāk, arī bija daļēji apmatojies ar spalvveida struktūrām.
Ģeoloģiskais vecums un dzīves vide: Utahraptor dzīvoja agrīnajā krītā (Aptian–Barremian laika posms), aptuveni pirms 125–126 miljoniem gadu. Dzīves vide bija mainīga — no mežainiem un atklātiem reģioniem līdz deltainām un upju līmeņa teritorijām, kur bija pieejams barības daudzums lieliem auguēdājiem.
Sejas vieta zinātnē un populārajā kultūrā: Utahraptor iedvesmoja gan zinātniskus pētījumus par liela izmēra dromaeosaurīdiem, gan plašāku interesi populārzinātniskajā literatūrā un medijos. Tā ievērojamais izmērs un asas sirpjveida nagas bieži tiek izcelti publikācijās un izstādēs.
Secinājums: Utahraptor ir viens no lielākajiem un interesantākajiem dromaeosaurīdiem — spēcīgs, ātrs un labi aprīkots plēsējs, kura izpēte palīdz labāk izprast dromaeosaurīdu variabilitāti, evolūciju un uzvedību agrīnajā krītā.
Utahraptora dzīves atjaunošana.
