Ulsteras Brīvprātīvo spēki (UVF) ir Ziemeļīrijas lojālistu paramilitārais grupējums (par karavīriem apmācīti civiliedzīvotāji). Tā tika izveidota 1966. gadā. Tās nosaukums cēlies no Pirmā pasaules kara UVF nosaukuma. 1912. gadā Ulsteras Brīvprātīgo spēki tika izveidoti kā protestantu/unionistu milicija (pilsoņu militārie spēki), lai pretotos Home Rule kampaņai par atsevišķa Īrijas parlamenta izveidi. Daudzi UVF dalībnieki veidoja 36. (Ulsteras) divīziju, kas cīnījās kopā ar britu armiju Pirmajā pasaules karā. Progresīvā unionistu partija ir politiskais aizliegtā Ulsteras brīvprātīgo spēka un Sarkanās rokas komandanta spārns. Lai gan PUP tiek dēvēta par lojālistu margināļu partiju, tai ir mērenāki unionistu uzskati nekā jebkurai no tradicionālajām unionistu partijām.

Izveide un ideoloģija

UVF radās 1960. gadu beigās, reaģējot uz politisko spriedzi Ziemeļīrijā un pieaugošajām kopienu sadursmēm starp protestantu/lojālistu un katoļu/nacionālistu kopienām. Organizācijas galvenais mērķis bija saglabāt Ziemeļīrijas saikni ar Apvienoto Karalisti (unionisms) un pretoties jebkādām pārmaiņām, kas varētu novest pie Īrijas apvienošanās. UVF darbojās kā paramilitāra vienība — tai bija hierarhiska struktūra, bruņota aktivitāte un kaujas sagatavotība, kas atšķīra to no vienkāršām politiskām organizācijām.

Darbība "Troubles" laikā un vardarbība

Laikā, ko parasti sauc par The Troubles (no beigām 1960. gadiem līdz 1998. gada Lielbritānijas–Īrijas miera procesam), UVF bija iesaistīta plaša mēroga vardarbībā — slepkavībās, bumbu uzbrukumos, nogalināšanās akcijās un citās operācijās. Daudzi veikti uzbrukumi bija ērti vērsti uz katoļu civiliedzīvotājiem, un UVF tiek saistīta ar daudziem nāves gadījumiem un sāpēm vietējās kopienās. 1994. gadā UVF paziņoja par staila pārtraukumu/Miera pauzi (ceasefire), tomēr post-ceasefire periodā arī turpmāk ir bijuši uzliesmojumi un atsevišķas vardarbīgas epizodes, kā arī noziegumi, kas saistīti ar grupas dalībniekiem.

Politiskie sakari un PUP

Progressīvā unionistu partija (PUP) tiek saistīta ar UVF kā politiskais spārns, kas mēģinājis izteikt dažas lojālistu prasības politiskā laukā, lai gan saites starp paramilitāro organisāciju un politisko formējumu ir bijušas pretrunīgas un bieži kritizētas. PUP ir mazāka un mazāk ietekmīga nekā tradicionālās lielās unionistu partijas, taču tā ieguvusi atbalstu no izteiktiem strādnieku klases lojālistiem.

Juridiska statusa un miera process

UVF bija un tiek uzskatīta par aizliegtu vai nelikumīgu organizāciju Apvienotajā Karalistē, un tās darbība izraisīja plašas tiesiskas un drošības iestāžu darbības. Miera procesa laikā — īpaši 1990. gadu vidū pēc Lielbritānijas un Īrijas dialoga — UVF paziņoja par apturētiem ieroču darbības posmiem, un vēlāk notika dažas ieroču de-eskalācijas vai nodošanas iniciatīvas. Tomēr dekomisionēšanas process lojālistu pusē bija mazāk publiski pārredzams un daļēji pretrunīgs salīdzinājumā ar citām grupām. Tāpat UVF darbības gaitā ir radušās apsūdzības par sadarbību vai nodomu sadarboties ar valsts drošības struktūrām (t.s. collusion), kuras līdz šim bijušas pētītas un apspriestas.

Mūsdienu situācija un ietekme

Lai gan UVF darbība kopumā ir samazinājusies salīdzinājumā ar 1970.–1990. gadiem, grupējums un tā atzari joprojām atstāj iespaidu uz daļas ziemeļīriešu kopienu dzīvi. Vietām saglabājas bruņota klātbūtne, iesaistīšanās organizētā noziedzībā, aizsardzības/teritorijas kontrole un sociālais ietekmētājs. No miera un politiskā skatu punkta UVF radītās sekas — traumas, starpkopienu aizvainojumi un tiesiskie konflikti — vēl joprojām ietekmē Ziemeļīrijas sabiedrību un politisko dzīvi.

Atcerēšanās un kritika

UVF darbības mantojums ir plaši kritizēts — gan no upuru un cilvēktiesību organizāciju puses, gan no plašākas sabiedrības, kas uzskata, ka vardarbība nav bijusi pieļaujams ceļš politisko mērķu sasniegšanai. Tādēļ miera konsolidācija, taisnības meklēšana upuriem un institūciju reformēšana paliek svarīgi jautājumi Ziemeļīrijas nākotnei.