Amerikas Savienoto Valstu ieņēmumu kuteru dienests

Vēsture

Pirmais Valsts kases sekretārs Aleksandrs Hamiltons 1789. gada 2. oktobra vēstulē ierosināja izveidot Ieņēmumu kuteru dienestu. Pēc tam, kad to apstiprināja Kongress, dienests sāka darbu ar 10 laivām, ko sauca par kuteriem. Tolaik kuteris bija neliels ātrs buru kuģis, ko raksturoja kā "nelielu, klātu kuģi ar vienu mastu un buksspritiem, ar goda galveno buru uz strēles, kvadrātveida buru un topsailu, kā arī divām strēlēm vai strēles un staisailu". Pirms sāka darboties nodokļu kuteru dienests, kontinentālā flote bija izformēta. Līdz 1794. gadā tika izveidota ASV Jūras kara flote, ieņēmumu kuteru dienests bija vienīgais valsts jūras spēks.

Pēc Amerikas Revolūcijas kara ASV bija finansiālas grūtības. Jaunā valsts bija atkarīga no naudas, ko tā saņēma no importa tarifiem. Kara laikā kontrabanda tika uzskatīta par patriotisku pienākumu, bet tagad tā laupīja valstij vienu no galvenajiem ienākumu avotiem. Hamiltons saprata, ka, ja kaut kas netiks darīts ātri, valsts cietīs finansiāli. Viņš ierosināja, ka 10 kuteru flote varētu iekasēt ieņēmumus un novērst kontrabandu.

Sākotnējās specifikācijas paredzēja, ka to garums ir no 36 pēdām (11 m) līdz 40 pēdām (12 m). Katrā no tām būtu divi virsnieki, seši jūras kājnieki un aptuveni 10 vīru un zēnu apkalpe.

Pirmie 10 griezēji

Lai gan tas nebija viens no pirmajiem 10 kuteriem, kurus Hamiltons bija pieprasījis, "North Carolina" tika iegādāts 1792. gadā, lai to izmantotu Jūras ieņēmumu dienests. Pirms tika apstiprināti pirmie 10 kuteri, vairāki kuģi tika izmantoti kā ieņēmumu kuģi, daži jau konfederācijas laikā (no 1781. gada 1. marta līdz 1789. gada 4. martam). Pirmie 10 uzbūvētie kuteri bija šādi:

• USRC Vigilant (1791) tika nolaists ūdenī 1791. gada martā Ņujorkā un tika izmantots patrulēšanai Ņujorkas ūdeņos. Tās pirmais kapteinis bija Patriks Deniss. 1798. gada novembrī tika pārdots pirmais kuģis ar nosaukumu Vigilant.

• Kuģi USRC Active (1791) Baltimorā, Merilendas štatā, uzbūvēja kuģu būvētājs Deivids Stodders. Tas tika nolaists ūdenī 1791. gada 9. aprīlī, un tā bāzes vieta bija Baltimora. USRC Active tika izmantots, lai patrulētu Čezapīkas līča ūdeņos. Tā pirmais kapteinis bija Saimons Gross. Pirmais kuteris ar nosaukumu Active tika pārdots 1800. gadā.

• USRC General Green (1791) tika nolaists Filadelfijā, Pensilvānijā, 1791. gada 7. jūlijā. To uzbūvēja kuģu būvuzraugs Deivids Prīss, un tā tika izvietota Delavēras līcī. Tās pirmais kapteinis bija Džeimss Montegomerijs. Pirmo General Green pārdeva 1797. gada decembrī.

• USRC Massachusetts (1791) uzbūvēja kuģu būvētājs Adna Batess (Adna Bates). Tas tika nolaists ūdenī 1791. gada 15. jūlijā. Tāpat kā vairāki citi kuģi, tā bija lielāka nekā sākotnējās specifikācijas. Tā bija 60 pēdu (18 m) gara, 17 pēdu un 8 collu (5,38 m) plata, un tās iegrime bija 7 pēdu un 8 collu (2,34 m). Tās pirmais kapteinis bija Džons Fosters Viljamss. Massachusetts tika pārdota 1792. gada 9. oktobrī.

• USRC Scammel (1791) tika nolaists ūdenī 1791. gada 24. augustā Portsmutā, Ņūhempšīrā. Kuģa garums bija 57 pēdas 12 collas (17,68 m), platums - 15 pēdas 8 collas (4,78 m), iegrime - 6 pēdas 6 collas (1,98 m). Tās pirmais kapteinis bija Hopleijs Ītons, un to pārdeva 1798. gada 16. augustā.

• USRC Argus (1791) tika uzbūvēts un nolaists ūdenī 1791. gadā Ņūlondonā, Konektikutas štatā, kur tas arī palika dislocēts. Jonathan Maltbie bija tās pirmais kapteinis, un pirmais Argus tika pārdots 1804. gadā. Argus bija 47 pēdu 9 collas (14,55 m) garš un 16 pēdu 3 collas (4,95 m) plats, un tā iegrime bija 6 pēdas 2 collas (1,88 m).

• USRC Virginia (1791) tika uzbūvēts un nolaists ūdenī 1791. gadā Hemptonā, Virdžīnijā. Tā atradās Norfolkā, Virdžīnijas štatā. Tās pirmais kapteinis bija Ričards Teilors, un pirmo Virginia pārdeva 1798. gadā. Template:Convert/mix2 ar 6 pēdu un 6 collu (1,98 m) iegrimi Virginia tika uzbūvēta atbilstoši sākotnējām specifikācijām.

• USRC Diligence (1791) tika uzbūvēts Vašingtonā, Ziemeļkarolīnas štatā, un tur tika nolaists ūdenī 1792. gada jūnijā vai jūlijā. Tās pirmais kapteinis bija Viljams Kuks (William Cook); pirmo kuģi Diligence pārdeva 1798. gadā.

• USRC South Carolina (1791) tika uzbūvēts Čarlstonā, Dienvidkarolīnā, un nolaists ūdenī 1792. gadā. Tā tika izvietota Čarlstonā un patrulēja Ziemeļkarolīnas ūdeņos. Tās pirmais kapteinis bija Roberts Kohrāns (Robert Cochrane). Pirmo South Carolina pārdeva 1798. gada 5. jūnijā.

• USRC Eagle tika uzbūvēts un nolaists uz ūdens 1793. gadā Savannā, Džordžijā, un patrulēja Džordžijas ūdeņos. Tās pirmā kapteiņa vārds bija John Howell. Pirmo "Eagle" pārdeva 1799. gada 14. septembrī.

Kvazikarošana ar Franciju

Domstarpības par līgumiem un Amerikas neitralitātes statusu Franču revolūcijas laikā noveda pie nedeklarēta kara starp Franciju un ASV. Konflikts norisinājās jūrā no 1798. gada 7. jūlija līdz Mortefontenas līguma parakstīšanai 1800. gada 30. septembrī. Tomēr franču kaperi jau vairākus gadus pirms kvazikaroņa sākuma aplaupīja amerikāņu kuģus. Amerikas tirdzniecības kuģiem uzbruka arī barbaru pirāti. Lai cīnītos ar pirātiem, tika nosūtīti USRC kuteri, taču drīz vien franču kaperi un pirāti bija vairāk, nekā dienests varēja tikt galā viens pats. Kongress pieņēma 1794. gada Jūras kara flotes likumu, ar kuru tika izveidota pastāvīga flote. Jūras kara flotes likums paredzēja sešu fregatu būvniecību un apkalpes komplektēšanu. Trīs gadus vēlāk pirmie trīs kuģi tika uzņemti ASV flotē. Kvazi karam kļūstot karstākam, gan Jūras kara flote, gan Nodokļu kuteru dienests strādāja kopā, lai aizsargātu amerikāņu kuģus.

1799. gada pavasarī nodokļu kuteri pirmo reizi tika nosūtīti uz Karību jūru, lai aizsargātu amerikāņu kuģniecību no Francijas karakuģiem. 1799. gadā nodokļu kuteri Karību jūras reģionā sagrāba aptuveni 12 Francijas karakuģus. No tiem 6 lielgabalu Bon Perre, ko sagūstīja USRC Eagle, tika nodots ekspluatācijā kā nodokļu kuteris un kalpoja līdz 1801. gadam. 1800. gadā brigantīna Pickering un fregate Insurgente abas atstāja Austrumu krastu, lai pievienotos flotei Karību jūras reģionā. Abas tika pazaudētas jūrā. Nebija izdzīvojušo, kas varētu paskaidrot, kas notika ar abiem kuteriem. 1801. gada 3. februārī tika ratificēts līgums ar Franciju. Šajā laikā daudzi Vašingtonā uzskatīja, ka Ieņēmumu kuteru dienests būtu jāsamazina. Daudzi no lielākajiem kuteriem bija pārāk lieli un to uzturēšana bija pārāk dārga. Daudzi lielāki un vecāki kuteri tika pārdoti, un daudzi jaunākie virsnieki tika atlaisti.

1812. gada karš

Kad sākās karš, Jūras kara flotei bija tikai seši kuģi, kas bija mazāki par fregatām. Neviens no tiem nebija "mazie ātrie buru kuģi", kādi bija kuteri. Seklas iegrimes kuteri cieta ievērojamus zaudējumus, taču spēja izcelties kā kaujas spēks. Kuteris "Jefferson" 1812. gada jūnijā sagrāba pirmo britu tirdzniecības kuģi "Patriot". Jūlijā kuteris "James Madison" sagrāba britu kuģi "Shamrock". Kādā kaujā kuteris "Surveyor" tik ļoti cīnījās pret lielāku britu fregati HMS Narcissus, ka, kad "Surveyor" beidzot padevās, britu kapteinis par izrādīto drosmi atdeva amerikāņu kapteiņa zobenu. Pēc spēcīgas aizsardzības britu spēki sagūstīja kuteri "Commodore Barry". Kādā incidentā kuteris "Eagle" kaujas laikā tika nogāzts uz sēkļa, kad notika kauja ar britu brigu HMS "Dispatch" un britu slūpu, kas bija kopā ar to. Kutera apkalpe uzvilka kutera lielgabalus uz stāvkrasta un turpināja cīņu līdz pat vēlai dienai. Kad viņiem beidzās šāvieni, viņi sāka šaut atpakaļ izlietotās britu lielgabalu lodes (saskaņā ar leģendu). 1812. gada karā tika sagūstīti vienīgie USRCS karagūstekņi, kurus ienaidnieks sagūstīja līdz Otrajam pasaules karam. Šis karš pierādīja, ka USRCS varēja izturēt pat lielākos tā laika jūras spēkus.

Meksikas-Amerikas karš

Meksikas-Amerikas kara laikā prezidents Džeimss K. Polks deva rīkojumu Valsts kases sekretāram likt Meksikas līcī esošajiem kuteriem ziņot ASV armijai (nevis Jūras spēkiem). Līdz kara beigām astoņi kuteri bija dienējuši armijā. No kopējā flotes kopskaita tie bija tikai 14 kuteri. Tiem bija iespējas, kuru nebija Jūras spēkiem (vai armijai). Tie bija kuteri, kas varēja darboties seklā ūdenī un kurus varēja izmantot izkraušanai amfībijās. Ieņēmumu kuteri pildīja blokādes dienestu, pārvadāja cilvēkus un krājumus, kā arī atbalstīja armijas un flotes operācijas.

1847. gada 8. oktobrī Valsts kases sekretāra palīgs informēja komandierus, ka dienestam trūkst līdzekļu. Izdevumi, kas saistīti ar darbību Meksikā, bija samazinājuši līdzekļus līdz jaunam minimumam. Dienestam bija jāsamazina jaunu kuģu skaits un jāizslēdz no ekspluatācijas tie, kuru uzturēšana bija pārāk dārga. USRCS tika samazināts līdz astoņiem kuteriem. Līdz 1849. gadam tika pasūtīti seši jauni kuteri, bet starp Češapīkas līci un Floridas līci bija tikai divi kuteri. Vēl viens kalpoja Meksikas līcī. Divi no jaunajiem kuteriem, kad tie būs pieejami, kalpos Atlantijas okeānā, bet četri kalpos rietumu piekrastē.

Pilsoņu karš

Īsi pirms ASV pilsoņu kara sākuma Ieņēmumu kuteru dienestam bija tikai 24 kuteri, kas sargāja abus ASV krastus. No tiem 23 bija koka buru kuģi, kuru garums svārstījās no 25 pēdu (7,6 m) līdz 100 pēdu (30 m). Visi, izņemot vienu, bija vai nu ar priekšgalu un pakaļgalu aprīkoti slūpoles, vai arī škuni ar augšējām burām. Pārējais kuteris bija briga. Dienestam piederēja arī viens moderns (tam laikam) 150 pēdu (46 m) garš koka vesera tipa tvaikonis USRC Harriet Lane, kas tika uzbūvēts 1857. un 1858. gadā. Harriet Lane bija Revenue Cutter Service lepnums. Tas bija arī vienīgais kuteris ar pilnu apkalpi. Pārējā flotē bija tik maz virsnieku un cilvēku, lai varētu apkalpot kuģus. Finansējuma samazināšana 1840. un 1850. gados un algu nepalielināšana radīja cilvēku trūkumu dienestā. Šajā pašā laikā dienests sāka ziemas patrulēšanu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, lai aizsargātu jūrniekus. Viņi uzņēmās arī imigrācijas likumu izpildes nodrošināšanu, īpaši Rietumu piekrastē, kur uz pārpildītiem kuģiem tika ievests liels skaits ķīniešu "coolies".

Kara sākumā neliels skaits virsnieku un vīru pameta dienestu, lai pievienotos Konfederācijai, un izveidoja Konfederācijas ieņēmumu jūras spēku kodolu. Konfederācijas spēki bija sagrābuši sešus kuterus, kas atradās Dienvidu ostās. Harriet Lane uz laiku tika nodots Savienības flotes rīcībā. Prezidents Abrahams Linkolns pieprasīja Jūras kara flotei nodot vairākus kuģus Ieņēmumu kuteru dienestam, tomēr nav datu, kas liecinātu, vai kāds no tiem patiešām tika nodots. Atlikušajā kara laikā ieņēmumu kuteri aizsargāja Ziemeļu kuģniecību un palīdzēja Jūras kara flotei bloķēt Dienvidu ostas. Kuteris "Harriet Lane" raidīja pirmos šāvienus Pilsoņu kara laikā no kuģa. Taču 1863. gadā kaujā ar Konfederācijas armiju un flotes spēkiem Harriet Lane tika sagūstīts, un gandrīz visi apkalpes locekļi gāja bojā.

Spāņu-amerikāņu karš

1898. gada 21. aprīlī Amerikas Savienotās Valstis izsludināja karu Spānijai. Prezidents Viljams Makkinlijs (William McKinley) uz laiku nodeva ieņēmumu kuteru dienesta kuģus darboties Jūras kara flotes sekretāra vadībā. Tiem tika pavēlēts sadarboties ar Jūras kara floti, un tie kļuva par daļu no tās palīgspēkiem. Ieņēmumu kuteru dienests nodrošināja 13 kuterus, lai palīdzētu Jūras kara flotei. Astoņi kalpoja Ziemeļatlantijas eskadras sastāvā, četri patrulēja Rietumu piekrastē, bet viens - admirāļa Džordža Djūija (George Dewey) Āzijas eskadras sastāvā.

ieņēmumu dienesta kutera (vai nu Massachusetts (1791), vai tā aizstājēja Massachusetts II) glezna.


USRC Wayanda klājs, ap 1863. g. Tiek uzskatīts, ka Ābrahama Linkolna sēdošā figūra tika pievienota vēlāk.


USRC McCulloch, ap 1900. gadu

Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardze

1915. gada 28. janvārī kopā ar Ienākumu kuteru dienestu un ASV Glābšanas dienestu izveidoja ASV krasta apsardzi. Ar šo likumu krasta apsardze kļuva par pastāvīgu Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku sastāvdaļu un nepieciešamības gadījumā varēja tikt nodota ASV Jūras spēku sastāvā. Iepriekš bija ierasta prakse krīzes situācijās Nodot ieņēmumu kuteru dienestu jūras kara flotes kontrolē. Taču tagad ar jauno likumu, ar kuru tika mainīts arī tā nosaukums, tas tika padarīts oficiāls.